FM: Latvijā saglabājas labas perspektīvas tālākai ekonomikas izaugsmei (5)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Zane Bitere/LETA

Latvijā arī turpmākajos ceturkšņos saglabājas labas perspektīvas tālākai ekonomikas izaugsmei, atzina Finanšu ministrijā (FM).

"Arī turpmākajos ceturkšņos saglabājas labas perspektīvas tālākai ekonomikas izaugsmei, ko nodrošinās gan Covid-19 ierobežojumu mīkstināšana, gan investīciju pieaugums, palielinoties Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju apmēriem, gan pašlaik labvēlīgā ekonomiskā situācija pasaulē un galvenajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, kam ekonomiskās izaugsmes prognozes šā gada laikā arvien tikušas paaugstinātas," pauda ministrijā.

Vienlaikus FM atzīmēja, ka visi šie faktori rāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad sasniegs ministrijas jūnija sākumā prognozēto 3,7% līmeni, un, ņemot vērā otrā ceturkšņa rādītājus, visticamāk, būs vēl augstāka.

Riski saglabājas

Tajā pašā laikā FM atzīmēja, ka pašlaik jau spēcīgāk ir iezīmējušies ekonomiskās izaugsmes riski, kas var visai būtiski ietekmēt ekonomikas attīstību šā gada beigās un nākamajā gadā. Pats nozīmīgākais no tiem joprojām ir Covid-19 jauns uzliesmojums, kas, ņemot vērā zemo riska grupu vakcinācijas līmeni Latvijā, var radīt pamatu jauniem ierobežojumiem un smagi skart veselības aprūpes sistēmu. Arī ārējā vidē ir vērojama situācijas stabilizēšanās un uzņēmēju un patērētāju optimisms vairs neaug tik strauji kā iepriekš.

"ES uzņēmēju un patērētāju konfidenci atspoguļojošais ESI indekss augustā ir nedaudz atkāpies no iepriekšējā mēnesī sasniegtā rekorda, bet Latvijā noskaņojums samazinājies jau otro mēnesi pēc kārtas. Uzņēmēju un patērētāju noskaņojums Latvijā arī nav tik optimistisks kā kaimiņvalstīs, ko varbūt ietekmējusi arvien pieaugošā neskaidrība par Covid-19 situāciju un iespējamiem ierobežojumiem šā gada rudenī," pauda ministrijā.

FM norādīja, ka pēdējie pieejamie ekonomikas dati arī rāda zināmu izaugsmes vājināšanos vairākās pasaules nozīmīgajās ekonomikās, tostarp Ķīnā, Vācijā. Aug arī politiskā spriedze saistībā ar notikumiem Afganistānā un Baltijas reģionā saistībā ar robežas krīzi, Baltkrievijai novirzot migrantu plūsmas uz tai kaimiņos esošo ES valstu robežām. Vienlaikus aktualizējies arī straujāka cenu kāpuma risks, saglabājoties problēmām globālajās piegāžu ķēdēs un augot izejvielu preču cenām pasaules biržās.

Vienlaikus FM atzīmēja, ka Latvijas ekonomikas atgūšanās no Covid-19 izraisītās krīzes izrādījusies būtiski straujāka, nekā iepriekš sagaidīts, un iekšzemes kopprodukts (IKP) 2021.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, palielinājies par 11,1%, kamēr salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, ir palielinājies par 4,4%, uzrādot ļoti spēcīgu izaugsmes atjaunošanos.

Krīzes ietekme mazāka nekā varēja gaidīt

"Otrā ceturkšņa dati vēlreiz apstiprina, ka Covid-19 krīze Latvijā atstājusi daudz mazāku ietekmi, nekā eksperti pieļāva pērnā gada pavasarī, sākoties pandēmijas uzliesmojumam, un krīzes dziļums nav salīdzināms ar situāciju, kāda bija 2008.-2009.gada ekonomiskās krīzes laikā, kad Latvijas ekonomikas attīstība un struktūra bija daudz mazāk stabila un sabalansēta. Ja pēc globālās finanšu krīzes Latvijas ekonomikai bija nepieciešami desmit gadi, lai atgrieztos pirmskrīzes līmenī, tagad pēc spēcīgā pieauguma šā gada otrajā ceturksnī IKP jau par 0,8% pārsniedz pirmspandēmijas līmeni, kāds bija 2019.gada ceturtajā ceturksnī," klāstīja ministrijā.

FM arī norādīja, ka Latvijā, līdzīgi kā pārējās Baltijas valstīs, Covid-19 krīzes ietekme ir bijusi būtiski mazāka nekā ES kopumā, ņemot vērā mazāko krīzes tieši skarto nozaru īpatsvaru ekonomikas struktūrā un veiksmīgo krīzes pirmā viļņa pārvarēšanu 2020.gada pavasarī un vasarā.

Visstraujākā izaugsme šā gada otrajā ceturksnī fiksēta pakalpojumu nozarēs, kuras pagājušajā gadā un šā gada pirmajā ceturksnī vissmagāk skāra Covid-19 ierobežojumi, un pakalpojumu sektorā kopā sasniegts 11,7% pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni. Tajā pašā laikā vairākās ierobežojumu smagāk skartajās nozarēs apmēri joprojām saglabājas būtiski zem pirmskrīzes līmeņa - tostarp izmitināšanas un ēdināšanas nozarē apmēri ir par 47% mazāki nekā 2019.gada ceturtajā ceturksnī, bet mākslas, izklaides un atpūtas nozarē - par 37% mazāki. Transporta nozare no pirmskrīzes līmeņa atpaliek par 11%, bet šajā nozarē līdzās pandēmijas ierobežojumiem lejupslīdi noteikusi arī Krievijas kravu tranzīta samazināšanās caur Latvijas ostām.

Ražotāji cieta mazāk

Vienlaikus ar pakalpojumu nozarēm visai straujš kāpums šā gada otrajā ceturksnī sasniegts arī ražojošajās nozarēs, kas Covid-19 krīzē cieta mazāk, otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni palielinoties par 7,8%. No atsevišķām nozarēm lielāko devumu ekonomikas pieaugumā salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni nodrošināja tirdzniecības nozare, kurā sasniegts 15,3% pieaugums, apstrādes rūpniecība - 15,2% pieaugums, veselība un sociālā aprūpe - 39,0% pieaugums, kā arī transporta nozare - 17% pieaugums. Samazinājums attiecīgajā periodā bija tikai lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē - par 1,5%.

No izlietojuma puses būtiska loma ekonomikas izaugsmē bija spēcīgi pieaugušajam privātajam patēriņam - par 16,2%, ko nodrošināja gan pakāpeniskā ierobežojumu mazināšana un atcelšana, gan valsts atbalsts krīzes skartajiem biznesiem un iedzīvotājiem, tostarp dīkstāves pabalstu veidā, kā arī, izmaksājot vienreizējus pabalstus bērniem un pensionāriem. Spēcīgs kāpums bijis arī investīcijām - par 11,2% un sabiedriskajam patēriņam - par 7,1%, kā arī eksportam - par 16%, ko veicināja pasaules ekonomikas atgūšanās no Covid-19 krīzes un spēcīgais pieprasījums Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs, klāstīja ministrijā.

Jau vēstīts, ka Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 5,1%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 11,1%. Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 14,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 8,1 miljards eiro.

Komentāri (5)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu