Valsts tērē miljonus par pakalpojumiem, ko lieto daži procenti iedzīvotāju

Dators. Ilustratīvs attēls. FOTO: Pixabay

Pirms 15 gadiem priekšvēlēšanu laikā Kalvīša un Šlesera startētie e-projekti līdz galam nav ieviesti joprojām. Valsts tērē miljonus par pakalpojumiem, ko lieto daži procenti iedzīvotāju. Bijušais Latvijas Pasta vadītājs apgalvo, ka saziņai ar iedzīvotājiem domātā e-adrese bija jāievieš kopā ar e-parakstu jau pirms 15 gadiem, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Piektdien Dānijā atcelti praktiski visi ar Covid-19 saistītie ierobežojumi. Šo valsti dēvē par paraugu sabiedrības un valsts varas sadarbības dēļ, lai kopā pārvarētu vīrusa krīzi. Būtiska nozīme bija iestāžu komunikācijai ar iedzīvotājiem. Tajā izmantoti tādi rīki, kas pieejami arī Latvijā. Piemēram, e-adrese, kas tika veidota, lai valsts spētu sazināties ar cilvēkiem.

E-adresei Latvijā dienas gaismu vajadzēja ieraudzīt jau pirms 15 gadiem, kad pie mums ieviesa e-parakstu. Tā vietā rīks, lai iestādes pa tiešo varētu uzrunāt katru no mums, sāka darboties pavisam nesen un to izmanto nedaudz vairāk kā viens procents no visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Īpašās reklāmās Dānijas iedzīvotājiem valsts iestādes vienkārši un atraktīvi stāstīja, kā uzvesties Covid-19 pandēmijas laikā, un arī skaidroja vakcinēšanās nepieciešamību. Atbildīgie par veselības nozari dāņiem izsūtīja skaidrojumus par slimību, stāstīja par vakcinēšanos, neslēpjot arī ziņas par iespējamām blaknēm. Tas notika sistēmā "e-Boks".

Šī ir kā virtuālā deklarētā adrese, kas piesaistīta iedzīvotāju personas datiem. Tur var saņemt ziņojumus no bankām, apdrošinātājiem, valsts un pašvaldību iestādēm. Sistēmu lieto praktiski visi Dānijas iedzīvotāji, kas tikai pagājušajā gada laikā esot ļāvis ietaupīt 10 000 tonnu papīra.

2006.gads. Aigara Kalvīša valdības pēdējie mēneši pirms 9.Saeimas vēlēšanām. Satiksmes ministra amatā - Ainārs Šlesers. E-lietu ministrs Jānis Reirs. Šajā laikā Latvijā mēģina ieviest E-parakstu. To dara Latvijas pasts. Starts sanāk samocīts. Satiksmes un Iekšlietu ministrijas nevienojas, ka virtuālo parakstu līdzīgi kā Igaunijā varētu iestrādāt ID kartēs.

Latvijā šādu dokumentu nav, tāpēc tiek izdotas īpašas e-paraksta kartes. Privātajiem to lietošana maksā 24, uzņēmumiem 47 latus mēnesī. Katra paraksta izmantošanas reize - 35 santīmus. Jāpērk arī īpašs kartes lasītājs. Karte jāpasūta Latvijas pastā un tad vairākas nedēļas jāgaida.

"Es domāju, ka, pirmkārt, mēs diezgan neveiksmīgi mārketējam to produktu.

Nebija tas, ko jūs teicāt, ka igauņi atrada pielietojumu parakstam, un mēs lielā mērā to savu biznesa plānu bijām balstījušas sākotnēji vismaz uz plašām masām, lai palaistu masās tos parakstus, un tad nākamais solis būtu jau skatīties, kā mēs varam to lietojumu uzlabot. Igauņi to izdarīja reizē uzreiz. Re, kur jums būs arī paraksts, un re, kur viņi varēs lietot. Plus vēl viņiem bija tāds pluss, ka e-paraksts iestrādāts ID kartē. Līdz ar to tev ir arī dokuments, ar kuru tu vari staigāt apkārt, un tur tās lietojamības bija vairākas un attiecīgi tas viss arī aizgāja," komentē VAS "Latvijas Pasts” bijušais valdes priekšsēdētājs Gints Škodovs.

Tā laika Pasta vadītājs e-paraksta ieviešanas projekta vadību bija uzticējis no IT sfēras uz valsts pārvaldi pārnākušajam Ērikam Eglītim. Viņš uzskata, ka tieši vēlēšanu tuvums un politiķu vēlme padižoties ar jauno produktu bijis iemesls, kāpēc tas sasteigts. Izskanēja solījumi uzreiz ieviest arī e-adresi un tam visam atrast papildu naudu. Tomēr tieši naudas trūkums un valsts iestāžu nespēja sadarboties bija iemesls, kāpēc paraksta lietotājiem bija jāprasa par to nauda.

Bijušais VAS "Latvijas Pasts" IT pakalpojumu direktors, agrākais Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Ēriks Eglītis stāsta:

"Pamainījās politiskie uzsvari un intereses. Bija politiķi izpildījuši solījumu – e-paraksts ir. Bet tas tālākais jautājums par ekosistēmas attīstību, ekosistēmas radīšanu, viņš iegrima tādā tā kā bišķīt muklājā."

Neērtās un dārgās karšu lietošanas dēļ to izmantotāju skaits nepārsniedz dažus desmitus tūkstošu, no kuriem lielākā daļa ir valsts un pašvaldību iestādēs strādājošie. Latvijas Pastam iestājās finanšu krīze. Satiksmes ministrs Šlesers izdomā, ka projekts jāpārceļ uz Latvijas Valsts radio un televīzijas centru.

2012.gadā LVRTC uzraudzīto e-parakstu savienoja ar ID karti. Igaunijā e-paraksta sistēmu ar pārējiem risinājumiem ieviesa kompānija, ko veidoja telekomunikāciju firma TELIA kopā ar divām bankām. Šis pats uzņēmums izstrādājis arī SMART ID, kas līdzīgi kā mobilais e-paraksts Latvijā ļauj virtuālajā vidē izmantot ne tikai banku pakalpojumus.

"Reālākais konkurents savā laikā bija igauņi, ar kuriem mēs tikāmies vairākkārtīgi, arī mēģinājām vienoties. Lai var radīt Latvijas produktu tā, lai viņš tehniski nekonfliktē ar Igauniju, lai mēs kaut kad pārskatāmā laikā varētu panākt iespēju apmainīties ar tiem dokumentiem, lai līdzīgā formātā un tamlīdzīgi. Bet nu tur tas biznesa uzstādījums bija cits, jo dibinātāji kompānijai, kas šo pakalpojumu sniedz, bija SEB banka, Swedbanka un Igaunijas telekomunikāciju uzņēmums," sacīja Eglītis.

Bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes loceklis Gints Kiršteins apgalvo, ka Latvijā arī šobrīd elektroniskais paraksts ir atnācis “uz telefonu”. "Bet SMART ID, protams, ir vairāk lietots, jo tas ir banku konsorcijs un viņiem tādā ziņā ir priekšrocības tos savus lietotājus, visus, kas lieto lielās bankas pieslēgtas pie SMART ID, un tev ir kritiskā masa. Un, ja ir kritiskā masa, tad arī jebkurš produkts principā aiziet uz priekšu. Un Latvijas valsts problēma bija tāda, ka šī kritiskā masa netika izveidota. Un valstis nepalīdzēja viņu izveidot nekādā veidā," stāsta Kiršteins.

Uz augšu
Back