Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Riekstiņu tomēr nesoda par izteikumiem, paralimpisko sportu nodalot no "parastā"

Saeimas deputāts Sandis Riekstiņš
Saeimas deputāts Sandis Riekstiņš Foto: Zane Bitere/LETA

Šodien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lēma izbeigt Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu pret deputātu Sandi Riekstiņu (JKP) par viņa izteikumiem, paralimpisko sportu nodalot no "parastā".

Opozīcijas politiķi Ieva Krapāne (PCL) un Māris Možvillo (PCL) vērsās komisijā ar iesniegumu par iespējamu ētikas kodeksa pārkāpumu Riekstiņa izteikumos. Parlamentārietis 3.augustā sociālajā vietnē "Facebook" publicēja ierakstu, kurā viņš minēja, ka prēmijām "parastajiem sportistiem" jābūt augstākām nekā paralimpiešiem.

"Attiecībā uz prēmijām paralimpiešiem - būšu ļoti nepopulārs, bet es to nesalīdzinu ar parasto sportu. Tās ir divas dažādas lietas - gan attiecībā uz konkurenci, gan visu pārējo. Nesaku, ka paralimpiešiem jābūt mazāk, bet parastajiem sportistiem jābūt vairāk," publiski rakstīja Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs.

Ņemot vērā šajā iesniegumā minēto, Krapāne un Možvillo lūdza komisiju izvērtēt, vai Sporta apakškomisijas vadītāja rīcība atbilst Saeimas deputātu ētikas kodeksa 1., 6., 7., 8. un 16. punktam un vai ir ierosināma Saeimas deputāta ētikas kodeksa pārkāpuma lieta.

Komisijas deputāti šodien lēma, ka nevienā no minētajiem punktiem nav saskatāms pārkāpums, kas nozīmē, ka Riekstiņš par izteikumiem, paralimpisko sportu nodalot no "parastā", palika nesodīts.

Pirms balsojuma par sesto punktu, kas nosaka, ka deputāts ir morāli atbildīgs par savu rīcību un nevar aizbildināties ar valdības pārstāvju, partiju vai citu personu spiedienu, lai attaisnotu balsojumu pret savu sirdsapziņu, Riekstiņš teica, ka pateicoties šai situācijai, izskatās, ka tiks mainīti diskriminējošie Ministru kabineta noteikumi attiecībā uz prēmijām. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs pauda cerību, ka paralimpieši saņems prēmijas par katru izcīnīto medaļu.

Savukārt "Jaunās vienotības" pārstāvis Aldis Adamovičs teica, ka ir ticies ar Riekstiņu un šo jautājumu izrunājis. Viņš piedāvāja izbeigt ierosināto lietu, ņemot vērā, ka

politiķis ir divreiz atvainojies par šiem izteikumiem, kā arī virzījis vairākus priekšlikumus šīs nevienlīdzības mazināšanai, tā parādot, ka viņam un IZM rūp situācija ar prēmijām.

Vairākums deputātu ar savu balsi norādīja, ka nesaskata Riekstiņa izteikumos ētikas kodeksa pārkāpumu, vienlaikus daži parlamentārieši akcentēja, ka IZM parlamentārā sekretāra izteikumus neatbalsta.

Možvillo pauda bažas, sakot, ka vienu deputātu soda maksimāli bargi, savukārt citam "paglauda galviņu un saka, lai nākamreiz uzvedas labāk". Deputāts aicināja kolēģus būt konsekventiem savās darbībās.

Tāpat viņš atsaucās uz Saeimas kārtības rulli, sakot, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļiem jāatturas no darbībām, kuras var uzskatīt par nepamatotu vēršanos pret politiskajiem oponentiem vai par deputātu rīcības nepamatotu aizstāvību viņu politiskās piederības dēļ.

Turpretī Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars norādīja, ka komisijai nav tiesību pieņemt lēmumu pēc politikas principa "sodīt tāpēc, ka citas partijas pārstāvis iepriekš saņēmis sodu". Viņaprāt, katrs gadījums jāizskata individuāli un jāņem vērā arī iepriekšēja soda esamība.

"Ja deputāts ir sodīts vairākkārt, tad skaidrs, ka sods var pieaugt," teica Dzintars, piebilstot, ka Riekstiņa un Alda Gobzema (LuK) gadījumi nav salīdzināmi. Iepriekšējā komisijas sēdē deputātam Gobzemam tika piešķirts smagākais sods - izslēgšana uz sešām parlamenta sēdēm.

Arī Adamovičs piekrita Dzintara teiktajam, norādot, ka Riekstiņš ar savu darbību cenšas novērst šo nevienlīdzību, kā arī ir atvainojies.

Ņemot vērā, ka vairākums komisijas locekļu nekonstatēja ētikas kodeksa pārkāpumus, lieta pret Riekstiņu tika izbeigta.

Jau vēstīts, ka iepriekšējā komisijas sēdē, lemjot par lietas ierosināšanu, Možvillo uzsvēra, ka šādas publiskas diskusijas neesot pieļaujamas, īpaši, ja tas aizskar mazāk aizsargāto iedzīvotāju daļu, kas mēģina pierādīt, ka dzīvē ir lietas, ko viņi var paveikt, kas mums "parastajiem" cilvēkiem neienāk prātā. Krapāne piebilda, ka ir grūti rast skaidrojumu, kas intervijas mirklī notika ar Riekstiņu.

"Šķita, ka cilvēks ir pārteicies, bet nākamajā brīdī radio intervijā viņš to vēlreiz apliecināja," teica deputāte, piebilstot, ka šādi izteikumi no amatpersonas puses, iespējams, kvalificējas pat kā Krimināllikuma pārkāpums par sociālā naida izraisīšanu.

Savukārt Riekstiņš savā uzrunā parlamentāriešiem taisnojās, ka intervijā viņš bija paudis savu viedokli, kā arī jautājums, kuram viņš bija sniedzis savu atbildi, uzdots caur prizmu - tas ir vai nav godīgi. Uzdotais jautājums esot bijis caur "Ministru kabineta noteikumu par sporta prēmijām prizmu". "Man jautāja, vai ir godīgi, ka piešķir vienādas prēmijas, un es atbildēju godīgi, ka nav," teica deputāts.

Riekstiņš toreiz stāstīja, ka viņam pārmet naidu un nesaticību, taču viņš atzīmēja, ka Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru nosaka, ka sportistiem naudas balvas piešķir tikai par to sasniegumu, par kuru noteikts lielāks naudas balvas apmērs. Savukārt 2014.gadā šie noteikumi papildināti, nosakot, ka šis ierobežojums neattiecas uz individuālajiem sporta veidiem, ja tajos izcīnītas vairākas medaļas Olimpiskajās spēlēs.

Tas nozīmē, ka, ja sportists izcīna, piemēram, trešo un sesto vietu - viņš saņems prēmiju par katru. Savukārt, ja paralimpietis izcīnīs tādas pat vietas - viņš saņems naudas balvu tikai par vienu jeb augstāko sasniegumu.

"Par šo man pārmet diskrimināciju, kas nostiprināta 2014.gadā Ministru kabineta noteikumos, bet to neizdarīju es. Intervija bija par prēmiju sistēmu kopumā un es personīgi uzskatu, ka šī prēmiju sistēma ir jāmaina, jo katru gadu ir šie strīdi par to, ka kādam piešķirts mazāk, kādam vairāk," pauda Riekstiņš, piebilstot, ka šo normu jāpārskata.

Riekstiņš uzskata, ka paralimpiskais sports ir "vairāk ar sociālu raksturu". Viņaprāt, paralimpiešu misija "sportot, iet un nenokārt galvas" ir ļoti labs piemērs pārējiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāpat politiķis teica, ka par prēmijām viņš ir mēģinājis divus gadus runāt dažādos formātos. "Pēc šī viena, no konteksta izrautā teikuma visi ir sadzirdējuši, kaut es būtībā iztulkoju to, kas teikts Ministru kabineta noteikumos," teica Riekstiņš.

Uz Riekstiņa teikto reaģēja Krapāne, sakot, ka Riekstiņš pats savā sociālo tīklu profilā pārkopēja konkrētos vārdus no avīzes. Ja tur kaut kas būtu bijis ne tā, viņš esot varējis izlabot, uzskata parlamentāriete. "Jūs jau saknē nocirtāt, ka ir "parastie" un "neparastie" sportisti. Neviens nav izvēlējies startēt paraolimpiādē mazākas kompetences dēļ," uzsvēra opoziconāre.

Savukārt Možvillo norādīja, ka nav ētiski attaisnoties ar Ministru kabineta noteikumiem, tāpēc lūdza komisiju lemt par lietas ierosināšanu.

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) iepriekšējā sēdē aicināja Riekstiņu vēlreiz atvainoties, ko viņš arī izdarīja. Deputāts teica, ka viņa mērķis nebija noniecināt vai pazemot paralimpiešus, bet tieši pretēji. Riekstiņš arī pateicās paralimpiešiem par viņu sniegumu Paralimpiskajās spēlēs, un solīja labot 2014.gadā noteikto nepilnību.

Tomēr balsojumā vienam atturoties, diviem balsojot "pret" un deviņiem "par" tika lemts ierosināt lietu pret Riekstiņu par viņa izteikumiem.

Jau vēstīts, ka IZM parlamentārais sekretārs intervijā "Latvijas Avīzei" bija paudis viedokli, ka "parastajiem sportistiem" par panākumiem olimpiskajās spēlēs būtu jāsaņem lielākas prēmijas nekā paralimpiešiem, ņemot vērā atšķirīgo konkurenci. "Attiecībā uz prēmijām paralimpiešiem - būšu ļoti nepopulārs, bet es to nesalīdzinu ar parasto sportu. Tās ir divas dažādas lietas - gan attiecībā uz konkurenci, gan visu pārējo. Nesaku, ka paralimpiešiem jābūt mazāk, bet parastajiem sportistiem jābūt vairāk, ņemot vērā konkurences faktoru. Vienmēr ir tabu tēmas, par kurām nerunāt - labāk dodam un aizmirstam, citādi būs jātaisnojas. Manuprāt, abas šīs lietas nevar likt vienos svaru kausos. Diez vai tas ir godīgi pret parastiem sportistiem," bija paudis Riekstiņš.

Jau ziņots, ka Latvijas paralimpiešu saime vērsās pie Saeimas Ētikas komisijā, rosinot Riekstiņa atstādināšanu no apakškomisijas vadītāja amata, tomēr šī jautājuma skatīšanu neierosināja neviens no parlamenta deputātiem, tāpēc paralimpiešu lūgumu skatīt nebija iespējams.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) savā "Facebook" kontā publicēja atvainošanos par Riekstiņa izteikumiem. Riekstiņš bija piedāvājis pamest IZM parlamentārā sekretāra amatu, bet Muižniece šo rosinājumu neesot akceptējusi, izriet no politiķa paustā.

Aktuālais šodien
Svarīgākais