Krievijas pētnieks: "Google" un "Apple" vairs necīnīsies par brīvu internetu

FOTO: Shutterstock

Pirms Valsts Domes vēlēšanām no "Apple" un "Google" digitālajiem veikaliem Krievijā pazuda opozicionāra Alekseja Navaļnija "Gudrās balsošanas" lietotne. Krievijas žurnālists un pētnieks Andrejs Soldatovs norāda, ka lielās tehnoloģiju platformas, aizsargājot savas biznesa intereses, jau pirms vairākiem gadiem nolēma spēlēt pēc valdību uzstādītajiem noteikumiem, nevis sabiedrības interesēs.

Ieslodzītā Navaļnija komanda pirms vēlēšanām sastādīja "Gudrās balsošanas" sarakstus - tā ir stratēģiska balsošana, ar kuras palīdzību mazināt valdošās partijas "Vienotā Krievija" ietekmi. Taču pagājušonedēļ īsi pirms Valsts Domes vēlēšanu sākuma no "Apple" un "Google" virtuālajiem veikaliem Krievijā pazuda "Gudrās balsošanas" lietotne, un "Google", pakļaujoties Krievijas mediju uzrauga "Roskomnadzor" prasībām, bloķējis divus "gudrās balsošanas" materiālus "Google Docs" un divus videoierakstus vietnē "YouTube".

Krievijas liberāļu vidū šāda ASV tehnoloģiju gigantu rīcība izsauca neizpratni un dusmas, taču patiesībā tas nebūt nav pārsteigums, "The Moscow Times" publicētā slejā raksta Soldatovs. Vēl nesen izplatīts bija uzskats, ka tehnoloģiju milži - atšķirībā no, piemēram, lielajiem enerģētikas uzņēmumiem, kuri domā tikai par savu labumu - nevar pastāvēt bez lietotāju uzticības. 

"Interneta milži gadu desmitiem ticēja, ka sabiedrības uzticēšanās ir neatņemama to biznesa modeļa sastāvdaļa. Taču 2016.gadā šai ticībai pienāca gals," uzsver Soldatovs, atsaucoties uz Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanās, pret "Facebook" vērstās apsūdzības manipulācijās ar lietotāju datiem un pat palīdzēšanu populistiem.

Varētu domāt, ka pēdējo piecu gadu laikā pieredzētie skandāli nogremdēs "Facebook", taču patiesībā platformas lietotāju skaits šajā laikā ir ievērojami audzis - no 1,86 miljardiem cilvēku 2016.gada beigās līdz 2,89 miljardiem 2021.gada otrajā pusē.

"Tehnoloģiju milžiem un valdībām tā bija nozīmīga mācība," norāda Soldatovs. "Uzņēmumi saprata, ka tiem vairāk jādomā par valdībām, nevis par sabiedrību - kā to darītu enerģētikas milzis BP un tam līdzīgās kompānijas. Un patiešām, kopš 2016.gada valdības pastiprina spiedienu uz ciešāku interneta milžu regulāciju. Tas notiek visur - gan ASV, gan Eiropā, gan arī, protams, valstīs ar autoritāriem režīmiem, kāda ir Krievija."

Krievijas gadījumā globālās tehnoloģiju kompānijas ir kļuvušas viegli aizvietojamas. Tā kā daudzi cilvēki viens otram ziņu apmaiņas vietnēs pārsūta saites uz interesantu saturu, kļuvis arvien maznozīmīgāk, vai saturs atrodams "YouTube", "TikTok" vai kādā citā platformā. "Internets ir kļuvis par daļu no nacionālās infrastruktūras, bet globālās platformas ir aizvietojamas," secina Soldatovs.

""Google", "Apple" un "Twitter" traģēdija ir tāda, ka dramatiskās izmaiņas tajā, kā sabiedrība un valdības skatās uz šīm platformām, notika tik strauji, ka uzņēmumus joprojām vada tie paši cilvēki, kuri tos izgudroja," viņš raksta. "Mēs gaidām, ka viņi turpinās cīnīties par privātumu, integritāti un interneta brīvībām, bez kurām viņu biznesa modelis nemaz nebūtu radies."

Uz augšu
Back