Bijušais Vācijas izlūkdienesta priekšnieks un agrākais “PNB bankas” padomes loceklis Augusts Hanings intervijā LTV raidījumam “de facto” paudis, ka ir ticis maldināts par darījumiem, kas bankā notika īsi pirms tās slēgšanas. Hanings tagad ir viens no atbildētājiem bankas maksātnespējas administratora sāktajā tiesvedībā, kurā no bijušās bankas vadības cer piedzīt zaudējumus vairāk nekā 30 miljonu eiro apmērā. Paralēli izmeklēšanu veic Valsts policija.
“Mēs kā padome nekad nebūtu piekrituši, ka bankas kapitāls tiek vājināts, priekšlaicīgi izņemot ārā aktīvus,” saka Hanings, kurš ir viens no bankas lielākā akcionāra Grigorija Guseļņikova piesaistītajiem padomes locekļiem ar starptautisku atpazīstamību. Tagad daļa Haninga mantas ir arestēta, un viņam nāksies tiesā skaidrot vairākus lēmumus.
Civillietā starp 11 atbildētājiem ir arī bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, kurš arī strādāja “PNB bankas” padomē.
2019.gada vasarā Eiropas Centrālā banka konstatēja, ka “PNB bankā” nepietiek naudas, tāpēc banka ir jāslēdz. Neilgi pirms tam bankas īpašnieks Guseļņikovs, kurš atklāti konfliktēja ar Latvijas valsts iestādēm, nolēma banku pamest. Viņš prezentēja vairākus jaunos akcionārus ar ASV uzņēmēju Rodžeru Tamrazu priekšgalā. Banka atbrīvoja Guseļņikovu no saistībām, bet jaunie investori vietā ne naudu, ne nodrošinājumus bankai neiedeva.
“Akciju maiņai bija jānotiek tādā veidā, ka Guseļņikovam tiktu atļauts izņemt savus aktīvus, un no otras puses Tamrazs tika uzaicināts vienlaicīgi ieskaitīt savus aktīvus,” atceras padomes loceklis Hanings un turpina: “Tas, kas notika, bija ļoti dīvaini. Menedžments izņēma aktīvus par labu Guseļņikovam, bet Tamrazs neieguldīja savus aktīvus. Tā bija ļoti dīvaina rīcība. Mēs kā padome par to nebijām informēti.”
Hanings uzskata, ka bankas valde maldinājusi bankas padomi. Taču viņa argumenti nepārliecina pašreizējo bankas maksātnespējas administratoru Vigo Krastiņu, kurš cēlis prasību tiesā. Krastiņš piemin gan likumu par valdes un padomes locekļu solidāru atbildību, gan pierādījumus par to, kas faktiski notika bankā.
“Par epizodi ar jaunajiem akcionāriem ir abu šo institūciju lēmumi. Gan padomes, gan valdes. Visi valdes un padomes locekļi bija lietas kursā, kas notiek, un arī par šiem noteikumiem, kā darījums tiek strukturēts. Tagad teikt - mēs nezinājām vai kāds mūs apmānīja vai piekrāpa - nebūs īsti korekti,” pauž Krastiņš.
Civillietas izskatīšana pēc būtības vēl nav sākta. Tiesa pagaidām uzklausa advokātu lūgumus. Bijušais bankas īpašnieks Guseļņikovs un bijušais valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels sākto tiesvedību vienkārši ignorē. Uz sēdēm viņi paši nenāk, un arī nav deleģējuši advokātus sevi pārstāvēt.
LTV raidījumam “de facto” neoficiāli ir zināms, kas veido tos 31,5 miljonus eiro, kas tiesā tiek celti galdā kā “PNB bankai” nodarītie zaudējumi. Pirmkārt, banka atbrīvoja īpašnieku Guseļņikovu no vairāk nekā 12 miljonus eiro liela parāda un viņa brāli no 1,3 miljonu eiro liela galvojuma. 7,2 miljonus eiro banka aizskaitīja Guseļņikova advokātiem ASV.
Banka arī pārdeva savu meitasfirmu “Calleri Limited”, kurai piederēja smalka savrupmāja Londonas pievārtē, neprasot samaksu uzreiz. Mājas vērtība lēsta 10 miljonu eiro apmērā. Kā pircējs norādīts kāds Londonā dzīvojošs Vladimirs Ašurkovs. Pēc visa spriežot, tas ir Kremļa kritiķa Alekseja Navaļnija dibinātā Korupcijas apkarošanas fonda izpilddirektors.
“Arī šis īpašums tika faktiski šo darījumu rezultātā palaists brīvībā pret solījumu samaksāt naudas summu, nesaņemot pretī nodrošinājumu, neko,” saka administrators Krastiņš.
Guseļņikova vietā visas saistības pret banku piekrita nokārtot Tamrazs un viņa investoru grupa. Taču gaidītie maksājumi bankā tā arī nav ienākuši. Piemēram, par minēto Londonas māju rēķinu bankai apņēmās apmaksāt Tamraza partneris Saids Mehraiks, kurš pērn nomiris.
Tā saucamie investori ne tikai bankā neielika savu naudu, bet īsi pirms tās slēgšanas paņēma sev kredītu pusmiljona eiro vērtībā, ko neatmaksā. Naudu viņiem izsniedza ar valdes un padomes locekļu lēmumu.
Bijušais bankas padomes loceklis Hanings skaidro, ka Tamrazu uztvēris kā turīgu biznesmeni, tāpēc piekritis kredīta izsniegšanai.
“Mūsu lēmuma pamatā bija tas, ka menedžments bija veicis pārbaudi par jauno investoru turību. Atceros, ka vairāk nekā 100 miljonus eiro viņi bija gatavi investēt [bankā] un ka pirmā iemaksa būs 60 miljoni eiro. Tā bija informācija, kas mums bija kā padomei. (..) Tāpēc mums bija skaidrs, ka mēs varam akceptēt šo [kredīta] izmaksu,” atceras Hanings.
Viņš tagad pārmet, kāpēc banku uzraugs Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vispār ļāva Tamrazam pirkt banku. Tiesa, FKTK līdz šim uzsvērusi, ka ar komisiju Tamraza kļūšana par akcionāru nebija saskaņota.
Tāpat Hanings uzskata, ka administratoram būtu jāvēršas ar naudas piedziņu pret Guseļņikovu, nevis jāprasa atlīdzināt agrākajai bankas vadībai. “Esmu mudinājis Guseļņikovu atdot šos aktīvus atpakaļ bankai, bet viņš atteicās,” saka Hanings.
Citi atbildētāji civillietā, ar kuru pārstāvjiem “de facto” izdevās sazināties, nevēlējās publiski iztirzāt savu attieksmi par tiesvedību. Jāatzīmē, ka ne visi valdes un padomes locekļi ir vienlīdz atbildīgi par notikušo, jo atsevišķas bankas amatpersonas balsojušas pret dažiem darījumiem vai kādā no sēdēm nav bijušas klāt.
Pēc administratora iesnieguma Valsts policija par “PNB bankā” notikušo sākusi kriminālprocesu. Izmeklēta tiek iespējama krāpšana, pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un naudas atmazgāšana. Aizdomās turēto pagaidām nav.