Vācijas sociāldemokrātu (SPD) kandidāts uz kanclera amatu Olafs Šolcs pēc partijas uzvaras Bundestāga vēlēšanās pirmdien paudis pārliecību, ka spēs izveidot jaunu valdošo koalīciju, līdzšinējās kancleres Angelas Merkeles pārstāvētos konservatīvos atstājot opozīcijā.
"Trīs partijas kļuvušas spēcīgākas, tāpēc tas ir nepārprotams vēlētāju formulēts mandāts," uzsvēris Šolcs, norādot uz SPD, zaļajiem un liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP).
Savukārt kristīgie demokrāti (CDU) un to Bavārijas māsaspartija Kristīgi sociālā savienība (CSU) "ne tikai zaudējuši, bet saņēmuši vēsti no vēlētājiem, ka viņiem jāpaliek opozīcijā," piebildis SPD kandidāts.
Trim partijām, kurām, viņaprāt, būtu jāapvienojas jaunajā koalīcijā, ir "pietiekami daudz kopīga", lai izveidotu valdību, un koalīcijas sarunām jānorit "pragmatiski un mierīgi," norādījis Šolcs.
Tikmēr CDU/CSU kandidāts Armīns Lašets negrasās atkāpties no savām konstitucionālajām tiesībām arī mēģināt izveidot koalīcijas valdību, neskatoties uz to, ka vēlēšanās SPD ar nelielu balsu vairākumu apsteidza konservatīvos, kas svētdien demonstrēja vājāko sniegumu kopš Otrā pasaules kara.
"Nevienai no lielākajām partijām nav nepārprotama valdības mandāta," preses konferencē pirmdien norādījis Lašets, piebilstot, ka laiki, kad katra no abām lielākajām partijām vēlēšanās ieguva vairāk nekā 30% balsu, ir pagājuši.
"Vienīgi persona, kas spēj savest kopā pretiniekus, var kļūt par kancleru," uzsvēris CDU līderis, norādot, ka starp zaļo un FDP programmām pastāv milzu atšķirības.
Tomēr Lašeta pretenzijas uz valdības veidošanu izsaukušas domstarpības konservatīvo nometnes iekšienē, CSU līderim un Bavārijas premjerministram Markusam Zēderam izsakoties, ka konservatīvo vājais sniegums vēlēšanās nedot tiem tiesības uzņemties valdības vadību.
Tajā pašā laikā Zēders norādījis, ka pienākums pret viņu atbalstītājiem liek konservatīvajiem piedalīties sarunās ar citām partijām par nākamo koalīciju.
Vairāku CSU pārstāvju sanāksmē Minhenē CDU, un īpaši Lašets, izpelnījies savu Bavārijas partneru kritiku par kampaņas laikā pieļautajām kļūdām, vēsta avoti.
Gada sākumā Zēders arī pretendēja kļūt par CDU/CSU kopīgo kandidātu uz kanclera amatu, taču Merkelei tuvāko aprindu spiediena rezultātā priekšroka tika dota viņas senajam līdzgaitniekam Lašetam, neskatoties uz CSU līdera lielāko popularitāti gan konservatīvo vēlētāju, gan plašākas vācu sabiedrības vidū.
Līdzšinējais ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers, kas pārstāv CDU, taču arī atbalstīja Zēdera kandidatūru, sarunā ar laikrakstu "Rheinische Post" novēlējis savai partijai "cilvēcības dozu" un aicinājis to vairāk ieklausīties tautas viedoklī.
Attiecībā uz koalīcijas sarunām Altmaiers izteicies, ka būtu nepareizi izslēgt jebkādu iespēju, norādot, ka pastāv vairākas dažādas koalīcijas kombinācijas.
Paredzams, ka pirms iesaistīties sarunās ar abām lielākajām partijām zaļie un FDP tiksies atsevišķi, lai mēģinātu rast savstarpējos saskares punktus.
Kā ziņots, saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc visu balsu saskaitīšanas, par SPD balsojuši 25,7% vāciešu, kamēr CDU/CSU atbalstījis 24,1% vēlētāju.
Trešajā vietā ar 14,8% balsu izvirzījušies zaļie, kas vēsturiski guvuši līdz šim vislielākos panākumus. Viņiem seko FDP, kuru atbalstījuši 11,5% vēlētāju. Liberāļiem uz papēžiem min labējā eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD), kas izcīnījusi 10,3% balsu.
Savukārt Kreiso ekstrēmistu partijai "Die Linke", par kuru balsojuši 4,9% vāciešu, nav izdevies pārvarēt iekļūšanai Bundestāgā noteikto 5% barjeru.
Tomēr kreisie nezaudēs savu pārstāvniecību parlamenta apakšpalātā, jo trim partijas kandidātiem izdevies uzvarēt vienmandāta vēlēšanu apgabalos.
