Terora vienība un valsts narkotiku ražotne: Ziemeļkorejas pārbēdzējs par nelikumīgajiem rūpaliem

FOTO: AFP / Scanpix

No izolētās Ziemeļkorejas reti pienāk kādas ziņas, kas nav valdības propaganda. Raidorganizācijas BBC vairāku nedēļu pūliņi vainagojušies panākumiem - interviju sniedzis pārbēdzējs, kurš 30 gadus strādāja Ziemeļkorejas specdienestos, uzkalpojoties līdz augstiem amatiem. Viņa laikā valstī esot tikusi izveidota "terora vienība" un valsts paspārnē notikusi narkotiku ražošana.

Kims Kuksons 2014.gadā bailēs par savu dzīvību bēga no Ziemeļkorejas. Kopš tā laika viņš dzīvo Seulā, sadarbojoties ar Dienvidkorejas izlūkdienestiem. Viņš stāsta, ka stingro ārvalstu sankciju dēļ Ziemeļkorejas valdība izmisīgi cenšas nopelnīt visiem iespējamajiem līdzekļiem, tāpēc tur zeļ dažādi valsts atbalstīti nelegālie biznesi - sākot ar narkotikām un beidzot ar ieroču tirdzniecību Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīm. 

BBC norāda, ka nespēj rast apstiprinājumu visiem Kima Kuksona apgalvojumiem, taču medijam izdevies pārliecināties ar Kima identitāti un atrast pierādījumus atsevišķiem apgalvojumiem. 

"Terora vienība"

2009.gadā, kad toreizējais Ziemeļkorejas līderis Kims Čenirs bija pārdzīvojis insultu un par viņa pēcteci tika gatavots dēls Kims Čenuns, esot dota pavēle izveidot "terora specvienību", lai noslepkavotu savulaik ietekmīgo Ziemeļkorejas amatpersonu Hvanu Janjopu, kurš 1997.gadā bija pārbēdzis uz Dienvidkoreju un kopš tā laika kritizēja Kima režīmu.

"Kimam Čenunam tas bija veids, kā apmierināt augsto līderi [Kimu Čeniru]," stāsta Kims Kuksons. "Tika izveidota "terora vienība", lai slepenībā noslepkavotu Hvanu Janjopu. Es pats personīgi devu norādījumus un izpildīju šo darbu."

FOTO: Ziemeļkoreja rīko milzīgu militāru parādi un demonstrē jaunas ballistiskās raķetes

Taču slepkavības mēģinājums cieta neveiksmi, un divi ziemeļkorejieši Seulā joprojām izcieš piespriesto cietumsodu par izgāzušos plānu. Phenjana līdz šim vienmēr apgalvojusi, ka neesot bijusi iesaistīta slepkavības mēģinājumā, un vainoja Dienvidkoreju tā inscenēšanā. 

"Ziemeļkorejā terorisms ir politiskais līdzeklis, kas aizsargā Kima Čenira un Kima Čenuna augstāko godu. Tā bija dāvana, kuras mērķis bija parādīt pēcteča lojalitāti pret viņa diženo līderi," norāda Kims Kuksons.

Viņš arī sacīja, ka Dienvidkorejas "Cheonan" karakuģa nogremdēšana 2010.gadā esot notikusi ar Ziemeļkorejas augstāko amatpersonu ziņu, lai arī Phenjana to vienmēr noliegusi. Taču šajā notikumā Kims Kuksons neesot bijis personīgi iesaistīts.

Spiegošana

Viens no viņa darba pienākumiem esot bijis izstrādāt stratēģijas, kā panākt Dienvidkorejas "politisko subordināciju", kas cita starpā nozīmēja arī spiegu iesūtīšanu. Kims Kuksons īpaši uzsvēra gadījumu, kad 90.gadu sākumā ziemeļkorejiešu aģents piecus vai sešus gadus esot strādājis Dienvidkorejas prezidenta birojā un pēc tam atgriezies Ziemeļkorejā.

"Varu jums atklāt, ka Ziemeļkorejas ielikteņiem ir aktīva loma dažādās Dienvidkorejas pilsoniskās sabiedrības organizācijās, kā arī svarīgās institūcijās," viņš apgalvoja.

Lai arī Ziemeļkoreja ir izolēta un ļoti nabadzīga valsts, iepriekšējie pārbēdzēji brīdinājuši, ka valsts izveidojusi apmēram 6000 prasmīgu hakeru armiju. Kims Kuksons norāda, ka jau vairākus gadu desmitus tiekot rekrutēti talantīgākie studenti, kuri pēc tam mācās sešus gadus ilgā speciālās izglītības programmā.

Valdības slepenie biznesi

Kims Čenuns paziņojis, ka valsts atkal esot krīzes priekšā. Kad 90.gados Ziemeļkorejā valdīja bads, Kimam Kuksonam bija dots uzdevums savākt "revolucionāro finansējumu" Kimam Čeniram. Tas tika panākts ar narkotiku tirgošanu, viņš atzīst.

"Bada laikā [no 1994. līdz 1998. gadam] Kima Čenira Ziemeļkorejā uzplauka narkotiku ražošana," stāsta Kims Kuksons.

"Kad saņēmu uzdevumu, ievedu Ziemeļkorejā trīs ārvalstniekus, uzbūvēju ražotni Strādnieku partijas 715. sakaru biroja telpās un ražoju narkotikas.

11

Tas bija ICE [kristāliskais metamfetamīns]. Pārdevām to par dolāriem, ko pēc tam iesniedzām Kimam Čeniram."

Ziemeļkorejai ir sena narkotiku ražošanas vēsture (galvenokārt heroīna un opija). Arī bijušais ziemeļkorejiešu diplomāts Tae Jonho pēc aizbēgšanas no valsts 2019.gadā Oslo Brīvības forumā stāstīja, ka Ziemeļkorejā pastāvot valdības kūrēts narkotiku kontrabandas bizness, kā arī valsts iekšienē notiekot cīņa ar narkotiku atkarības epidēmiju.

"Lai jūs labāk saprastu, Ziemeļkorejā visa nauda pieder Ziemeļkorejas līderim. Ar šo naudu viņš ceļ savrupmājas, pērk mašīnas, iegādājas pārtiku, apģērbu un luksusa preces," sacīja Kims Kuksons.

Viņš stāsta, ka vēl viens ienākumu avots esot nelikumīga ieroču tirgošana Irānai. Tas ir zināms fakts jau kopš 20.gadsimta 80.gadiem, raidorganizācijai BBC apliecināja profesors Andrejs Lankovs, viens no pasaules erudītākajiem Ziemeļkorejas ekspertiem.

Kims Kuksons norādījis, ka Phenjana piegādājot ieročus un tehnoloģijas valstīm, kurās notiek ilgstoši pilsoņu kari. Pēdējo gadu laikā ANO apsūdzējušas Ziemeļkoreju ieroču tirdzniecībā Lībijai, Sīrijai, Mjanmai un Sudānai.

FOTO: Ideoloģiskā audzināšana Ziemeļkorejā

Kims Kuksons stāsta, ka pats esot ārvalstīs tirgojis retus metālus un dabas resursus, bieži vien atpakaļ uz Ziemeļkoreju dodoties ar koferiem, kas bijuši pilni ar naudu.

Pēc Kima Čenuna nākšanas pie varas sākās "nelojālo" amatpersonu rindu retināšana. Kims Kuksons saprata, ka viņa dzīvība ir briesmās, un izkārtoja bēgšanu uz Dienvidkoreju ar savu ģimeni.

Jautāts, kādēļ nolēmis tieši tagad atklāt Ziemeļkorejas noslēpumus, viņš atbild: "No šī brīža daudz aktīvāk centīšos atbrīvot savus ziemeļu tautiešus no diktatūras važām, lai viņi varētu piedzīvot īstu brīvību."

Patlaban Dienvidkorejā mīt vairāk nekā 30 000 pārbēdzēju.

Uz augšu
Back