Biedējošs okeāna dziļums un vientuļš “Titāniks”. Ko slēpj zemūdens dzīles?
Eifeļa tornis šeit izskatās pēc niecīga suvenīra.

Okeānu varenība. Brīvības statuja līdzās kuģim "Titāniks" izskatās tik maziņa. FOTO: Ekrānuzņēmums no Youtube video, "MetaBall Studios"

Spāņu video mākslinieks Alvaro Grasija Montoija radījis unikālu un biedējošu trīsdimensiju animāciju, kurā vienkārši un uzskatāmi salīdzināti dažādi arhitektūras objekti un patiesie jūru, okeānu un ezeru dziļumi no visas pasaules. Viņa “Youtube” kanālā “MetaBallStudios” publicētās animācijas izpelnījušās milzīgu atsaucību, šim vienam video vien piesaistot vairāk nekā 2,6 miljonus skatītāju.

Mūs saista nezināmais un acīm neredzamais, un šis piecas minūtes garais video sniedz detalizētu izklāstu zemūdens dzīļu paralēlajā realitātē.

Video sākas ar Azovas jūras norādi, tā ir pasaules seklākā jūra ar dziļumu no 0,9 līdz 14 metriem un vidējo dziļumu 3,6 metri.

Ja Eifeļa torni novietotu blakus nogrimušā jūras kuģa “Džonsons” vrakam Filipīnu jūrā 6,45 kilometru dziļumā, tas jūras dziļumā izskatītos pēc mazas rotaļlietas.

Jāpiebilst, ka šo Otrā pasaules kara kuģa vraku pirmo reizi sasniedza tikai šī gada martā. “Džonsons” ir visdziļāk nogrimušais vraks pasaules vēsturē, ko šobrīd ir sasniedzis cilvēks.

Kuģis cieta Leites līča kaujā, kas 1944. gadā sākās Filipīnu jūrā. Tā ir pēdējā lielā jūras kauja pasaules vēsturē un, pēc dažiem kritērijiem, arī visu laiku lielākā jūras spēku sadursme, vēsta portāls lsm.lv.

Tikpat mazītiņa kā Eifeļa tornis pie kuģa vraka izskatās arī ASV Brīvības statuja blakus kuģa “Titāniks” vrakam Atlantijas okeāna 3,65 kilometru dziļumā, turklāt okeāna maksimālais dziļums sasniedz 8,38 kilometrus.

Tad nu salīdzinājumam – par 469 metriem varenāks ir tikai Everests, kura augstums ir 8849 metri. Everests “zaudē” Marianas dziļvagai, kas slēpjas 11 kilometru dziļumā Klusajā okeānā.

Marianas dziļvaga. FOTO: Wikimedia Commons

2012.gada martā dziļvagā nolaidās Holivudas filmas “Titāniks” režisors Džeimss Kamerons, kurš izmantoja batiskafu “Deepsea Challenger”, vēsta portāls lsm.lv.

Kamerons kļuva par pirmo cilvēku, kurš vienatnē sasniedzis pasaules okeānu dziļāko vietu.

Salīdzinājumam: pirmie vīri 1960.gadā dziļvagā pavadīja vien 20 minūtes, bet Kamerons dzelmē darbojās aptuveni sešas stundas, vācot paraugus zinātniskiem pētījumiem, fotografējot un filmējot.

Kad 2019. gadā 53 gadus vecais amerikāņu piedzīvojumu meklētājs Viktors Veskovo ar zemūdeni Marianas dziļvagā nolaidās gandrīz 11 kilometru dziļumā, tur atklāja ne tikai vēl neredzētas jūras radības, bet arī plastmasas maisiņus un konfekšu papīriņus.

4

Video. Marianas dzelmē laižas ASV ekspedīcijas dalībnieks.

“Tas dziļums ir tik biedējošs. Iedomājos, ka es ielecu ūdenī virs Marianas dziļvagas un dažas minūtes vienkārši peldu pa okeāna virsmu. Nē, paldies,” iespaidos dalās “Youtube” komentētājs.

“Man kā cilvēkam, kuram ir bail no dziļiem, tumšiem ūdeņiem, šis video šķiet vienlaikus gan fascinējošs, gan biedējošs,” saka vēl kāds cits komentētājs.

Kādu skumdinājis kuģa vraka “Titāniks" liktenis. “Nebiju iedomājusies, cik vientuļš tas tur guļ tajā dziļajā okeānā.”

4
Uz augšu
Back