Formula 1 pilots Sebastjans Fetels, kas Red Bull komandas rindās izcīnīja četrus pasaules čempiona titulus un naudu pelna ar regulāru braukšanu virs 300 km/h atzīmes, atbalsta ideju par ātruma limitu noteikšanu uz Vācijas autobāņiem.
Četrkārtējais Formula 1 čempions iestājas par ātruma ierobežošanu uz autobāņiem (18)
Vācijas "zaļie" jau ilgāku laiku iestājas par vispārēja ātruma ierobežojuma noteikšanu plašajā autobāņu tīklā, kur ļoti daudzi ceļu posmi ir bez strikti noteikta braukšanas tempa limita. Tās ir vietas, kur visi Ferrari, Koenigsegg, Porsche u.tml. marku automobiļu saimnieki var kaut uz mirkli izbaudīt, kā tas ir - zemu lidot ar vairāk nekā 300 kilometriem stundā, nebaidoties no soda par ātruma pārsniegšanu.
Jā, arī visiem Kia Optima vai Peugeot 308 dīzeļmašīnu īpašniekiem autobāņi ir iespēja noskaidrot, vai viņu spēkrats spēj izspiest ražotāja solītos 198 kilometrus stundā vai tomēr nevar. Ceļi ir norobežoti no pieguļošajām teritorijām, meža dzīvnieki uz tiem negaidīti izskriet nevar, tāpēc ātra braukšana ir salīdzinoši droša.
Tai pašā laikā pastāv viedoklis, ka ātruma ierobežojumiem ir jābūt. Un viens no apsvērumiem, kas runā par labu tādu ieviešanai, ir CO2 izmešu apjoma samazināšanās. Arī Fetels norāda, ka tas ir viens no galvenajiem argumentiem par skrējēju ierobežošanu.
"Te nav runa par personīgajām sajūtām, te ir jāparaugās uz bildi kopumā. Ātruma ierobežojums samazinātu CO2 izmešus par gandrīz 2 miljoniem tonnu, vienlaikus ceļus padarot kaut nedaudz drošākus. Vācijā ir tādi negadījumi, kas notiek tikai tāpēc, ka mums nav ātruma ierobežojuma. Ja tādā veidā mēs izglābtu kaut viena cilvēka dzīvību, tad manā skatījumā te nevar būt divu domu," izdevumam auto motor und sport sacījis Fetels.
No vienas puses, Fetelu un līdzīgi domājošos var saprast, bet, no otras puses, pretī stāv Vācijas Tautsaimniecības institūta (Institut der deutschen Wirtschaft) pētījums, kas rāda, ka vācieši jau tā nav nekādi dižie skrējēji. Proti, pētījumā par satiksmi visapdzīvotākajā federālajā zemē, Ziemeļreinā-Vestfālenē, secināts, ka trīs ceturtdaļas (77%) autobāņu lietotāju ikdienā nebrauc ātrāk par ieteicamajiem 130 kilometriem stundā un tikai 2% brauc ar vairāk nekā 160 km/h. Šādu šoferu īpatsvars sarūk līdz 1% periodā plkst. 15 - 18, bet nakts stundās plkst. 22 - 4 svārstās arī ap tikai 4%. Tādu, kas brauc ar 200 un vairāk kilometriem stundā, ir vēl krietni mazāk.