Pavļuts: Pēdējās nedēļās dialogs ar veselības nozari pārtrūka, jo VM bijusi noslogota

Daniels Pavļuts. FOTO: Valsts kanceleja

Pēdējās dažās nedēļās ciešāks dialogs ar nozari bija pārtrūcis, jo mēs pēdējās nedēļās Veselības ministrijā esam bijuši noslogoti, strādājot gan pie epidemioloģisko pasākumu izstrādes, gan pie gultu izvēršanas plāniem, žurnālistiem apgalvoja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Ministrs sacīja, ka pretēji trešdienas vakarā izskanējušiem apgalvojumiem, patlaban neatrisināmu domstarpību ar veselības nozares nevalstiskajām organizācijām nav.

Ministrs skaidroja, ka divpusējās sarunās jau ticies ar vairākām organizācijām, taču ar dažām vēl plānots tikties, tostarp ar Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju.

"Tika panākta skaidra pretimnākšana un progress būtiskos jautājumos attiecībā uz sagatavošanos nenovēršamajai pārslodzei slimnīcās. Šodien faktiski slimnīcās ir ap 1500 Covid-19 pacientu, tieši kā mēs to bijām paredzējuši, un mums ir jārēķinās, ka līdz novembra vidum - tuvāko divu, divarpus nedēļu laikā - šis skaits varētu sasniegt līdz pat 3000, un ar to mums visiem būs jātiek galā," sacīja politiķis.

Šobrīd, pēc Pavļuta paustā, vienošanās panākta ar nozares privātajiem darba devējiem un klīnikām, turklāt rasta vienošanās arī par potenciālajiem apmaksas nosacījumiem darbaspēka pārvirzīšanai. Līdzīgi arī esot panākts kompromiss ar pašvaldību slimnīcām un Latvijas Slimnīcu biedrību, paredzot, ka pašvaldību slimnīcām vismaz 50% gultu apjoma būtu jānodrošina Covid-19 pacientiem.

"Visas šīs lietas prasa turpmāku izstrādi un sīkākas norunas, bet kopumā gan šīs vienošanās, gan citas sarunas ļauj mums diezgan droši teikt, ka mēs redzam, ka ar šādām brīvprātīgas iesaistes un sadarbības metodēm mēs varēsim tikt galā ar šo slimnīcu pārslodzi," izteicās ministrs, piebilstot, ka tādēļ šobrīd nav nepieciešams virzīties uz mediķu mobilizāciju.

Pavļuta vārdiem, "pēdējās dažās nedēļās ciešāks dialogs ar nozari bija pārtrūcis, jo mēs pēdējās nedēļās Veselības ministrijā esam bijuši noslogoti,

5

strādājot gan pie epidemioloģisko pasākumu izstrādes, gan pie gultu izvēršanas plāniem", līdz ar to aizvien ir jautājumi, kas palikuši novārtā, taču šobrīd daļa no tiem ir atrisināta. Kā piemēru politiķis minēja, ka patlaban ir apstiprināts Katastrofu medicīnas plāna pielikums, kas nosaka detalizētāku kārtību, kā notiktu pacientu šķirošana.

"Ir jautājumi, pie kuriem mums tālāk jāturpina strādāt, tostarp būtiski jautājumi, kur savu neapmierinātību pauda Latvijas Māsu asociācijas pārstāves. Ir arī virkne jautājumu, kas ir būtiski sadarbībā ar Latvijas Jauno ārstu asociāciju, pašvaldību slimnīcām un Latvijas Ārstu biedrību," skaidroja Pavļuts. Taču šajā sakarā viņš pieminēja, ka panākta vienošanas, ka dažādi būtiski jautājumi nākotnē tiks izrunāti ar nevalstiskajām organizācijām. Tāpat nolemts, ka Valsts operatīvās medicīniskās komisijas formātam pievienosies pārstāvji no Latvijas Slimnīcu biedrības un Latvijas Ārstu biedrības.

Līdz ar to plānots, ka turpmāk dažādos formātos tiks nodrošināta tiešāka organizāciju iesaiste, kā arī dažādi krīzes lēmumi tiks pieņemti, iepriekš izdiskutējot ar nozari.

Ministrs atklāja, ka šobrīd iezīmējušies arī plašāki jautājumi, kurus nebija iespējams atrisināt un kuri skar drīzāk visas valdības un arī Saeimas kompetenci. Proti, sarunā esot izskanējis mediķu organizāciju sarūgtinājums par to, kā tika pieņemti lēmumi par drošības pasākumu ieviešanu. Organizācijas arī esot paudušas neapmierinātību saistībā ar faktu, ka nākamā gada budžetā plānots mazāks atalgojuma pieauguma apmērs, nekā iepriekš cerēts.

"Šodienas sanāksme atspoguļoja to, ka, pirmkārt, dialogs [ar nozari] ir, un, otrkārt, ka ir virkne nozares organizāciju, kas atzīst problēmu esamību,

5

bet neuzskata, ka mana demisija vai kādi citi radikāli pasākumi ir ceļš uz priekšu," stāstīja ministrs, norādot, ka organizāciju viedokļi bijuši dažādi.

Galvenās divas metodes veiksmīgākai turpmākajai sadarbībai, pēc Pavļuta paustā, ietver ciešāku nevalstisko organizāciju iesaisti tieši krīzes vadības formātos, kā arī plašāku komunikāciju ikdienas darba jautājumos. "Neskatoties uz krīzes laiku un milzīgu Veselības ministrijas aizņemtību, mēs centīsimies arī uzturēt šo kontaktu ciešāk. Acīmredzot tas tiešām nepieciešams šajā grūtajā laikā, tostarp arī par tiem ikdienas jautājumiem, kas iziet ārpus krīzes vadības," skaidroja politiķis.

Kā ziņots, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) preses konferencē pavēstīja, ka Pavļuts ir apliecinājis spēju sadarboties ar savas nozares pārstāvjiem un apņēmies risināt ar viņiem kopā kritiski svarīgos nozares jautājumus. Tādējādi Kariņš pieņēmis lēmumu ļaut ministram turpināt strādāt.

Tāpat ziņots, ka Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Jauno ārstu asociācija iepriekš pievienojās Latvijas Ārstu biedrībai, pieprasot veselības ministra demisiju.

Uz augšu
Back