Līdz šim uz valsts robežas izbūvētajos dzeloņstiepļu žoga posmos ieskrējuši un gājuši bojā divi aļņi

Alnis. Attēls ilustratīvs. FOTO: Shutterstock

Līdz šim uz robežas ar Baltkrieviju izvietotajā pagaidu dzeloņdrāšu žogā gājuši bojā divi aļņi, un situācija ar dzīvnieku bojāeju uz robežas varētu mainīties tikai ar pastāvīgā žoga uzbūvēšanu.

Latvijas-Baltkrievijas robežas aizsardzībai pagaidu dzeloņstiepļu žogu plānots izbūvēt līdz novembra vidum. Oktobrī sāka būvēt minēto žogu, un līdz šim izbūvētajos dzeloņstiepļu žoga posmos ieskrējuši un gājuši bojā divi aļņi, informē Valsts robežsardzē.

Nodrošinājuma valsts aģentūras preses pārstāve Vendija Pikše-Kučma skaidroja, ka iestāde ir informēta par šādiem gadījumiem uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.

Par riskiem attiecībā uz šādu dzeloņstiepļu izmantošanu jau augustā aģentūra informējusi Ministru kabinetu informatīvajā ziņojumā.

Tomēr šajā reizē jāakcentē svarīgākais, proti, valsts robežas drošība, norādīja NVA.

Tāpat iestādē atgādināja, ka diemžēl ļoti bieži infrastruktūras objekti - autoceļi, dzelzceļš, grāvji, žogi, tiltu barjeras rada bīstamību dzīvnieku pasaulei.

Situācija varētu mainīties, kad tiks izbūvēts pastāvīgais žogs, kur dzeloņstieple tiek plānota tikai žoga augšējā daļā, norādīja iestādē.

Jau ziņots, ka šonedēļ Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) speciālisti apsekos žogu uz Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas, lai izstrādātu rekomendācijas dzīvnieku bojāejas mazināšanai.

Ņemot vērā foto un video, kas publiskoti interneta vidē, kuros redzami valsts robežas pagaidu žogos sapinušies dzīvnieki, DAP norāda, ka pagaidu žogs ir īstermiņa risinājums, kas īstenots ārkārtas situācijā.

Uz augšu
Back