COP26 tuvojas noslēgumam; līdz kopīgiem mērķiem vēl tālu

FOTO: AP/Scanpix

ANO klimata konference COP26, kas nodēvēta par cilvēces pēdējo iespēju izglābt sevi no klimata katastrofas, strauji tuvojas noslēgumam, taču līdz kopīgiem ambicioziem mērķiem vēl tālu.

"Pasaule vēro mūs," konferences delegātus Glāzgovā brīdināja COP26 prezidents Aloks Šarma.

COP26 sākās 31.oktobrī, pasaules līderiem pulcējoties Glāzgovā un nākot klajā ar virkni skaļu paziņojumu, sākot no solījumiem samazināt metāna emisiju un beidzot ar plāniem lietusmežu glābšanai. Taču progress ir apstājies konferences tehniskajās un tagad arī ministru līmeņa sarunās.

COP26 noslēdzas šodien. Sarunām palikusi vairs tikai viena diena, bet valstis ne tuvu vēl nav vienojušās par to, vai esošie valstu siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisijas samazināšanas plāni būtu jāpārveido un jāpadara ambiciozāki. Vēl nav panākta arī vienošanās par atbalstu nabadzīgākajām valstīm cīņām ar klimata pārmaiņām un citiem jautājumiem.

Lēmumu projektos valstis mudinātas padarīt ambiciozākus savus dekarbonizācijas plānus un iesniegt atjaunotus plānus līdz 2022.gadam, kas ir trīs gadus ātrāk nekā plānots.

Lielbritānija, kas organizēja COP26 vēlas, lai valstis konferencē apņemas censties ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar līmeni pirms rūpnieciskās rezolūcijas.

2015.gadā ANO klimata konferencē Parīzē tika aicināts ierobežot globālo sasilšanu krietni zem diviem grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar līmeni pirms rūpnieciskās rezolūcijas, un, ja iespējams, līdz 1,5 grādiem pēc Celsija. Taču pašreizējie valstu emisijas samazināšanas plāni, kā uzskata zinātnieki, novedīs pie katastrofālas globālās sasilšanas līdz 2,7 grādiem pēc Celsija.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs ceturtdien norādīja, ka valstu solījumi samazināt emisiju ir bezjēdzīgi, kamēr valdības turpina investēt fosilajā kurināmajā.

Viņš sacīja, ka paziņojumi, kas līdz šim izskanējuši Glāzgovā, ne tuvu nav pietiekami, un piebilda, ka visiem ir labi zināms, kas būtu jādara.

COP26 sarunas saņēma stimulu trešdien, kad Ķīna un ASV vienojas pastiprināt sadarbību klimata jomā nākamajā desmitgadē. Lai gan kopīgā apņemšanās ietver maz konkrētu solījumu, tā kliedēja bažas, ka ASV un Ķīnas domstarpības varētu nobremzēt sarunas Glāzgovā.

Glāzgovā progresu sarunās bremzē finanšu jautājumi. Attīstības valstis uzstāj, ka tām nepieciešama lielāka palīdzība, lai pielāgotos klimata pārmaiņām. Bagātās valstis savukārt vēlas likt uzsvaru uz emisijas samazināšanu, kas nabadzīgākajām valstīm, kas nebūt nav lielākās emitētājas, šķiet netaisnīgi.

Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Franss Timmermanss sacīja, ka sarunās ir sperti soļi uz priekšu.

"Ar to nepietiek, lai risinātu problēmu, ar kuru mēs saskaramies, bet šobrīd mums ir pavisam cita saruna nekā pirms pāris mēnešiem. Pielāgošanās ir patiešām kļuvusi par mūsu globālo darba kārtību," sacīja Timmermanss.

Valstis, kuras jau skārušas klimata katastrofas, piemēram, rekordliels sausums un plūdi, pieprasa tām atsevišķi kompensēt zaudējumus un postījumus.

Organizatori sacīja, ka tekstu uzmetumos ir iekļauta bezprecedenta sadaļa par zaudējumiem un bojājumiem, taču nabadzīgākās valstis norādīja, ka tajā nav iekļauts cerētais.

Sarunas Glāzgovā bremzē arī ilgstošās domstarpības par oglekļa tirgu regulējošiem noteikumiem un kopējiem ziņošanas termiņiem.

Uz augšu
Back