Tiek norādīts, ka miljardieriem ar lielām kompānijām Luksemburgā ir divas lielas priekšrocības – tā ir iespēja bez nodokļu maksas reinvestēt dividendes un kapitāla pieaugumu citos aktīvos. Reinvestīcijas ļauj investoriem rīkoties ar līdzekļiem pēc saviem ieskatiem, esot pilnībā atbrīvotiem no nodokļiem.
Tāpat arī uzņēmuma dibināšana Luksemburgā ir izdevīga. Pēc “OpenOwnership” izpilddirektora Toma Tausenda vārdiem, biznesmeņiem ir vajadzīgi 5-10 miljoni dolāru, lai radītu uzņēmumu, caur kuru arī veikt darījumus ar savu naudu. Miljardieri, kuri uzglabā savus aktīvus Luksemburgā, no komentāriem izdevumam “Forbes” atteicās.
Miljardieri un viņu aktīvi Luksemburgā
Bernardam Arno ir 28% akciju daļa investīciju kompānijā “L Catterton”, kurā kopš 2016. gada aktīvi tiek investēti līdzekļi. “L Catterton” pārvalda vairāk nekā 30 miljardus dolāru vērtus aktīvus, to vidū fitnesa zīmolus “Equinox” un “iFIT”, Vācijas sandaļu ražotāja “Birkenstock” akcijas. “L Catterton Real Estate” pārvalda aptuveni 460 miljonus dolāru vērtus nekustamos īpašumus. Pēc “Forbes” aprēķiniem, Arno uzņēmumā “L Catterton” pieder 380 miljonus dolāru vērta akciju daļa. LVMH pieder 12% no kompānijas aktīviem, bet uzņēmuma direktoriem Maiklam Ču un Skotam Dankem katram pieder 30% akcijas.
Spānijas veikalu tīkla “Zara” dibinātājs Amansio Ortega Luksemburgas kompānijās “Adelphi Property” un “Hills Place” pārvalda 3,7 miljardus dolāru vērtus aktīvus. Lielākoties šo uzņēmumu pārvaldījumā ir nekustamie īpašumi Lielbritānijā.
Itālijas bagātākajam cilvēkam Džovanni Ferero pieder 75% no viņa ģimenes īpašumā esošās konditorejas impērijas “Ferrero International”. Tomēr – Ferero akciju daļa ir reģistrēta Luksemburgā. Viņam pieder arī citas Luksemburgas kompānijas, to vidū Ferero ģimenes investīciju fonds “Teseo Capital”, kam pieder akciju daļas un nepubliskie aktīvi, nekustamie īpašumi, obligācijas un citi aktīvi 23 miljardu dolāru vērtībā, kas fiziski atrodami Austrālijā, Čīlē, Dienvidāfrikā un citur.
Otram bagātākajam cilvēkam Itālijā Leonardo del Vekio lielākā daļa no viņa 37 miljardus dolāru vērtā aktīvu tīkla tiek pārvaldīti caur Luksemburgas kompāniju “Delfin”. Šeit tiek glabāti tādu kompāniju kā briļļu ražotāja “EssilorLuxottica”, itāļu investīciju bankas “Mediobanca” un Francijas investīciju trasta “Covivio” akcijas. “Delfin” pieder arī citi aktīvi ne mazāk kā 60 miljonu dolāru apmērā – tostarp jahtas un privātā lidmašīna. Tas del Vekio ir ļāvis no dividendēm iegūt piecus miljardus dolāru – iespējams, nodokļos nemaksājot ne centa. Itālijā par to būtu jāmaksā nodoklis 26%, bet Francijā – 30% apmērā. Tas nozīmē, ka del Vekio, nemaksājot nodokļus, ir ieekonomējis vismaz miljardu dolāru. Atšķirībā no ASV, lielākā daļa Eiropas valstu neapliek ar nodokli pilsoņu ienākumus, kas iegūti ārzemēs.
Francijas miljardiere Kerija Perodo no sava vīra mantojusi naftas kompāniju “Perenco”. Viņai, kā arī trīs viņas bērniem pieder Luksemburgā reģistrēts uzņēmums “Margaux Vignobles Investments”, kam pieder vīna darītava “Chateau Labegorce” Bordo, kā arī 22,6% akciju “Taittinger”. Kopumā šie aktīvi ir 250 miljonus dolāru vērti. Caur uzņēmumiem Bahamās Perodo un viņas bērniem pieder divas Luksemburgas firmas, kam pieder 62% Francijas mediju grupā “Konbini” un jaunuzņēmumā “Wynd”.
Citi miljardieri retāk izmanto Luksemburgas sniegtās iespējas un rada holdingus, lai investētu greznās viesnīcās vai iegādātos nelielas daļas nepubliskās kompānijās. Luksemburgā nodokļi nav jāmaksā ne par aktīvu likvidēšanu, ne par kapitāla pieaugumu. Tas gan gadījumā, ja holdingam konkrētajā kompānijā pieder 10% akciju vai arī akcijas vismaz septiņu miljonu vērtībā vismaz 12 mēnešu laikā. Līdz ar to katrs miljardieris, kurš pārdod savus aktīvus un likvidē savu uzņēmumu, var atstāt sev peļņu.
Līdz reģistra izveidošanai Luksemburga nodrošināja investoriem zināmu slepenības līmeni. Tagad šādas iespējas nav, un visticamāk, Luksemburga drīzumā varētu kļūt paraugs citām “nodokļu paradīzēm” – gan Kaimanu, gan Britu Virdžīnu salas ir apņēmušās līdz 2023. gadam izveidot līdzīgus reģistrus, kuros norādīti uzņēmumu īpašnieku vārdi.
Realitāte ir tāda, ka pasaulē bagātākie cilvēki gadu desmitiem glabā aktīvus tādās vietās kā Luksemburga, jo tas liedz viņus viegli izsekot. Situācija var nedaudz mainīties, pateicoties reģistriem. Vismaz – daudzi tā cer.
“Var radīt kompāniju Nīderlandē, kas pieder uzņēmumam Luksemburgā, kas savukārt pieder vēl citai firmai Kaimanu salās. Jo garāka ķēde, jo grūtāk nonākt pie “gala patērētāja” – uzņēmuma īpašnieka.
Tieši tādēļ arī ir svarīgi izveidot patiesā labuma guvēju sarakstus,” pārliecināts ir Utrehtas universitātes docents Hajvers Garsija-Bernardo.