Pagaidu žogu uz valsts robežas ar Baltkrieviju plānots pabeigt nepilna mēneša laikā

FOTO: Reuters/ScanPix

Uz Latvijas-Baltkrievijas robežas pagaidu dzeloņstiepļu žogu pilnībā plānots pabeigt ierīkot novembra beigās vai decembra sākumā, TVNET pastāstīja Nodrošinājuma valsts aģentūras pārstāve Vendija Pikše-Kučma.

Trešdien pabeigs žogu ierīkot 31,5 kilometru garumā no kopumā plānotajiem gandrīz 37 kilometriem. Stabi jau ir uzstādīti visā plānotajā garumā - gandrīz 37 kilometri, vēl jāuzstāda dzeloņstieples atlikušajā garumā.

Lai arī NVA iepriekš pieļāva, ka žoga būvniecību varētu pabeigt jau šonedēļ, tagad NVA pārstāve norādīja, ka šonedēļ tas vēl nenotiks.

Atlikušie pieci kilometri, kur vēl nav uzstādīta dzeloņstieple, ir ļoti sarežģītās vietās, kur vairs nav iespējams piebraukt ar tehniku. Darbi pamatā notiek ar rokām - gan ruļļu pienešana, gan uzstādīšana, līdz ar to ierīkošanas temps mazliet samazinājies.

Svarīgākais bija pagūt uzstādīt žoga stabus, pirms uznāk sals un kur ir iespējams piekļūt ar smago tehniku.

Tāpat ir radusies neliela aizķeršanās ar materiālu saņemšanu, jo, ņemot vērā Covid-19 situāciju, ražotājam ir problēmas ar stiepļu piegādi, skaidroja NVA pārstāve.

Ņemot vērā minēto žoga ierīkošanas darbus plānots pabeigt novembra beigās vai pirmajās decembra dienās.

Tikmēr Iekšlietu ministrijā aģentūru LETA informēja, ka iekšlietu ministre Marija Golubeva trešdien, 17.novembrī, apmeklēs Latvijas-Baltkrievijas robežas joslu, kurā tiek izvietots minētais dzeloņstiepļu žogs.

Jau ziņotas, ka pēc aptuveni 3,7 miljonu eiro vērtā pagaidu žoga izbūves plānots būvē pastāvīgo žogu. Valdība nesen atbalstīja un Saeima pieņēma Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto likumprojektu, kas paredz Latvijas austrumu robežas izbūves organizēšanu uzticēt VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Vasarā valdība to izsludināja no 11.augusta līdz 10.novembrim, bet vēlāk tā pagarināta līdz 10.februārim.

Amatpersonas iepriekš norādījušas, ka Baltkrievijā pie varas esošā Aleksandra Lukašenko režīma centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā iespiest trešo valstu iedzīvotājus vērtējami kā hibrīdkara jeb hibrīdapdraudējuma izpausmes.

Uz augšu
Back