T, 28.09.2022.

Igaunija ir gatava migrantu nonākšanai pie valsts robežas, norāda prezidents

TVNET/LETA/BNS
Igaunija ir gatava migrantu nonākšanai pie valsts robežas, norāda prezidents
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 5
Foto: EPA/Scanpix

Pēc Igaunijas Nacionālās aizsardzības padomes sēdes otrdien valsts prezidents Alars Kariss paziņoja, ka valsts ir gatava dažādiem scenārijiem, lai gan migrantu nonākšana pie Igaunijas robežas pašlaik ir maz ticama.

Igaunijas prezidents atzina, ka Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko rīcība ir satraucoša un apdraud visas Eiropas drošību. "Protams, Eiropas Savienība un mūsu sabiedrotie nevar pakļauties tādam spiedienam. Baltkrievija mēģina apbruņot migrantus, tur ieradušies tūkstošiem cilvēku, un tā turpina spiest tos pāri robežai," sacīja Kariss.

"Tas ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām un vienkāršu cilvēcību - uz robežas iesprūdušos cilvēkus Lukašenko režīms izmanto saviem politiskajiem mērķiem.

Protams, nedz Igaunija, nedz mūsu sabiedrotie un Eiropas Savienība nevar pakļauties tādam spiedienam," klāstīja Igaunijas prezidents.

Kā viņš norādīja, krīzē uz robežas ir jāgatavojas saasinājumam. "Mums jāturpina stingri atbalstīt Poliju, Lietuvu un Latviju, jo uzbrukums to robežām ir arī uzbrukums mūsu robežām," viņš pauda.

Lai gan masu migrācija uz Igauniju pašlaik ir maz ticama, Karisa vērtējumā, valsts ir izskatījusi iespējas un sagatavojusies nelegālo robežas šķērsotāju skaita pieaugumam. "Pēdējā sanāksmē premjerministre, iekšlietu ministrs un aizsardzības ministrs izklāstīja pārskatu par mūsu institūciju gatavību. Mēs esam izvērtējuši dažādus iespējamos scenārijus un izstrādājuši vairākus plānus, kurus varētu īstenot. Lai gan situācija ir satraucoša, esmu pārliecināts, ka esam gatavi straujām izmaiņām un dažādiem scenārijiem," paziņoja Igaunijas prezidents.

Kariss norādīja, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vienprātība, pirmdien lemjot par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju, ir skaidra atbilde Lukašenko režīmam. "Šīs sankcijas jāievieš ātri. Mēs zinām, ka sankcijas darbojas, tām ir skaidra ietekme," viņš uzsvēra.

Igaunijas prezidents pauda pārliecību, ka Lukašenko hibrīduzbrukumā izmantoto cilvēku migrācijas apturēšanai ir svarīgi ES diplomātiskie centieni migrantu izcelsmes un tranzīta valstīs.

"Man prieks, ka pozitīvas zīmes saņemtas no Eiropas Savienības rosinātajām sarunām ar lidsabiedrībām un valstīm, kas tiek izmantotas tranzītam lidojumiem uz Minsku. Tas dod cerību, ka Lukašenko darbības nevar turpināties mūžīgi.

Tāpat situācijas atrisināšanā spēcīgu politisko atbalstu sniedz citu Eiropas valstu un valdību vadītāji," Kariss turpināja.

Viņš sacīja, ka Igaunija nelokāmi atbalsta Poliju, Lietuvu un Latviju kā savas kaimiņvalstis, draugus un NATO sabiedrotos. "Tādēļ mums arī NATO ir rūpīgi jāseko notiekošajam un nepieciešamības gadījumā jāpastiprina NATO pozīcijas reģionā," mudināja Igaunijas prezidents.

Igaunijas Nacionālās aizsardzības padome arī diskutēja par palielinātu Krievijas bruņoto spēku klātbūtni Ukrainas robežas tuvumā. "Tāda neparasta kustība ir ļoti satraucoša, un mēs rūpīgi sekojam situācijai. Arī šeit mums jābūt gataviem straujai un negaidītai notikumu attīstībai," teica Kariss.

Savukārt Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa uzsvēra, ka Polija, Latvija un Lietuva pašlaik aizsargā ES ārējo robežu. "Baltkrievijas īstenotais hibrīduzbrukums ir sasniedzis bīstamu saasinājumu. Igaunijas drošība sākas Polijā, Lietuvā un Latvijā. Ir jāuzsver, ka migranti Baltkrievijā ieradušies likumīgi un pašlaik cenšas nelikumīgi iekļūt Eiropas Savienībā," viņa pauda.

Kallasa norādīja, ka ir svarīgi sabiedrotajiem un ES institūcijām būt Polijas un Lietuvas pusē. "ES ir nolēmusi Baltkrievijai noteikt papildu sankcijas. Lukašenko ir diktators, tādēļ saprot tikai un vienīgi spēku. Tādējādi ES sankcijas ir labs spēka parādīšanas instruments," klāstīja Igaunijas premjerministre.

"Ir pastiprināts arī diplomātiskais spiediens uz valstīm, no kurām cilvēki ierodas Baltkrievijā. Mūsu diplomātiskais darbs ir koncentrēts uz to, lai Lukašenko atļautu Apvienoto Nāciju Organizācijas palīdzības struktūru atrašanos savas valsts teritorijā," viņa teica.

Igaunijas premjerministre uzsvēra, ka valsts robeža ir labi apsargāta un tiešā veidā nav apdraudēta. "Mēs turpināsim stiprināt robežkontroli un esam gatavi vērsties pret nelegāliem robežas šķērsotājiem," paziņoja Kallasa, piebilstot, ka ir pārrunātas arī iespējas paātrinātā procedūrā uz valsts austrumu robežas izveidot pagaidu barjeras.

Kallasa pauda viedokli, ka Lukašenko un Krievijas prezidents Vladimirs Putins mēģina parādīt, ka ES ir sašķelta, tomēr tā neesot.

Kariss otrdien sasauca Igaunijas Nacionālās aizsardzības padomi, lai runātu par Baltkrievijas izraidīto hibrīdkrīzi, kā arī reģionālās drošības situāciju.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu