S, 13.08.2022.

16 ziņu aģentūras veidos kopīgu "Eiropas ziņu redakciju"

TVNET/LETA
16 ziņu aģentūras veidos kopīgu "Eiropas ziņu redakciju"
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 1
Foto: Shutterstock

Virkne ziņu aģentūru veidos kopīgu Eiropas Savienības (ES) finansētu "Eiropas ziņu redakciju".

Tā no 2022.gada vidus izplatīs informāciju par bloku un kandidātvalstīm, pirmdien pavēstīja amatpersonas.

Kopīgo projektu vadīs Vācijas ziņu aģentūra DPA, un tajā piedalīsies Francijas AFP, Spānijas EFE un "Europapress", kā arī ES valstu Austrijas, Beļģijas, Bulgārijas, Horvātijas, Itālijas, Rumānijas, Slovēnijas un Slovākijas lielākās ziņu aģentūras.

Piedalīsies arī ES kaimiņvalstu Albānijas, Bosnijas, Ziemeļmaķedonijas un Serbijas ziņu aģentūras, pavēstīja Eiropas Komisija (EK).

Ziņu redakcija atradīsies Briselē, un to finansēs EK, atvēlot 1,76 miljonus eiro 2022. un 2023.gadam.

"Ar šo jauno soli mēs nostiprināsim Eiropas informācijas telpu un palielināsim pilsoņu piekļuvi kvalitatīvai informācijai," pirmdien Eiropas Ziņu mediju forumam sacīja ES iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons.

Ziņu aģentūras kopīgi strādās šajā ziņu redakcijā paralēli savai pamata darbībai.

"Vairums šo ziņu aģentūru būs kopā vienā lokācijā, kur tās varēs dalīties ar informāciju par visiem Eiropas jautājumiem, kopīgi pieprasīt intervijas un publicēt daļu no šī veikuma tam domātajā tīmekļa vietnē," norādīja AFP.

Iesaistītajiem žurnālistiem būs pieejamas specializētas apmācības, arī digitālajās prasmēs un faktu pārbaudē.

Aģentūru alianse uzvarēja EK izsludinātajā konkursā.

EK arī strādā pie Mediju brīvības akta, un tā mērķis, kā skaidroja Tjerī, būs "nodrošināt ES mediju tirgus integritāti un neatkarību".

Viņš atgādināja par izaicinājumiem, ar ko sastopas daži Eiropas mediji, arī "valdības iejaukšanos, sabiedrisko mediju politizāciju vai mediju kapitāla smago koncentrāciju dažu īpašnieku rokās", kas rada draudus redakcionālajai neatkarībai.

Tradicionālie mediji cieš no pastāvīgā reklāmas ieņēmumu sarukuma, kas 2020.gadā televīzijai bijis 10% un līdz pat 80% laikrakstiem, kamēr tīmekļa sāncenši tikuši pie prāvākiem ieņēmumiem, sacīja komisārs.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu