Pk, 19.08.2022.

Pēc Valsts kontroles revīzijām pēdējos trīs gados sākti 24 kriminālprocesi

LETA
Pēc Valsts kontroles revīzijām pēdējos trīs gados sākti 24 kriminālprocesi
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 1
Valsts kontrolieris Rolands Irklis
Valsts kontrolieris Rolands Irklis Foto: Ieva Čīka/LETA

Pateicoties Valsts kontroles (VK) revīzijās atklātajam, pēdējos trīs gados sākti 24 kriminālprocesi un viena resoriskā pārbaude, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā atklāja valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Otrdien komisijā deputāti sprieda par VK revīzijās konstatēto pārkāpumu izvērtēšanas rezultātiem un sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm. Irklis teica, ka pēdējo reizi šāda prezentācija parlamenta Publisko izdevumu komisijā notikusi 2018.gadā, tāpēc viņš informēja par pēdējo trīs gadu norisēm.

Sēdes sākumā valsts kontrolieris akcentēja, ka VK nav sodīšanas funkcija, bet tai ir tiesības pārbaudīt, kā tiek izlietoti publiskie līdzekļi, un sniegt ieteikumus. Tāpat VK nevar saukt pie atbildības amatpersonas, kuras pārkāpušas tiesību normas.

Tāpēc VK sadarbojas ar tiesībsargājošajām institūcijām, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), Valsts policiju (VP), Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB).

VK šīm institūcijām ziņo par faktiem, kas norāda uz iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tā, piemēram, kontrole ziņo, ja revīzijas gaitā ir saskatīti iespējami dienesta pārkāpumi, lūdzot izvērtēt amatpersonu atbildību. Tomēr par pārkāpumiem nereti tiek ziņots arī pašām revidējamām vienībām vai tās pārraugošajām iestādēm. Savukārt nelikumīgas rīcības rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanas procesu sāk VK.

Irklis stāstīja, ka VK šogad sāka veidot ciešāku sadarbību ar prokuratūru, rīkojot semināru tipa pasākumus, lai veidotu institūcijās vienotu izpratni. Viņš stāstīja, ka lielākā problēma ir tajā, ka nepastāv vienota pieeja personu atbildības izvērtēšanai un par pārkāpumiem netiekot veikts izvērtējums pēc būtības. Tāpat iestādēs esot vērojama amatpersonu sargāšana.

Šai sakarā VK ir iecerējusi 2022.gadā sākt specifisku revīziju, kas saistīta ar amatpersonu atbildības izvērtēšanu valsts pārvaldē. Irklis prognozēja, ka revīziju varētu noslēgt 2023.gadā.

Pēdējos trīs gados, no 2019. līdz 2021.gada novembrim, VK ziņojusi par noziedzīgiem nodarījumiem 27 revīziju ietvaros. Sākti un aizvien turpinās 24 kriminālprocesi un viena resoriskā pārbaude. Tāpat viens kriminālprocess jau ir pabeigts ar notiesājošu spriedumu, savukārt 11 gadījumos pieņemts lēmums par atteikšanos sākt vai izbeigt kriminālprocesu.

VK pašlaik seko līdzi 33 aktīviem kriminālprocesiem, no kuriem deviņi ir iztiesāšanas stadijā. Irklis atklāja, ka vēl šo trīs gadu laikā spēkā stājušies deviņi notiesājuši spriedumi, taču tie ir par iepriekšējā periodā sāktiem kriminālprocesiem.

Kontrole kopš 2019.gada ir ziņojusi tiesībsargājošām iestādēm par zemes nodošanu kūdras ieguvei, valstij negūstot ieņēmumus 86 300 eiro apmērā, kā arī par darbinieku fiktīvu nodarbināšanu un citiem gadījumiem.

Savukārt notiesājošie spriedumi pēdējo trīs gadu laikā bijuši saistīti ar Rīgas brīvostas pārvaldes amatpersonu nelikumīgi veiktajiem ziedojumiem, kā arī kādas pašvaldības bijušo galveno grāmatvedi, kura piesavinājās pašvaldības budžeta līdzekļus lielā apmērā, par to tiekot sodīta ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem nosacīti.

Stāstot par starpinstitūciju sadarbību, Irklis atklāja, ka VK nosūtījusi 15 ziņojumus KNAB, 11 IUB un vienu - VID. Pēc ziņojumu nosūtīšanas KNAB piemērojis 35 naudas sodus un 51 aizrādījumu, kamēr IUB piemērojusi naudas sodu vienai personai.

KNAB vēl turpina izskatīt trīs procesus, VID - divus, kamēr IUB - vienu. Vienlaikus iestādes ir arī izbeigušas procesus, tā KNAB noilguma dēļ izbeidzis trīs procesus, viens bijis maznozīmīgs, bet vēl vienam neesot bijis administratīvā pārkāpuma sastāva. IUB šī iemesla dēļ izbeigti divi procesi, kā arī vēl septiņi - noilguma dēļ.

Savukārt attiecībā uz prettiesisku rīcību ar publiskas personas finanšu līdzekļiem vai mantu VK revidējamām vienībām ziņojusi par 18 revīzijās konstatētiem 52 pārkāpumiem. Disciplinārsodi piemēroti 25 personām, darba attiecības izbeigtas ar deviņām personām un atbildības izvērtējums vēl turpinās par četrās revīzijās konstatētiem pārkāpumiem. Pateicoties šīm darbībām, valsts un pašvaldību budžetos atmaksāti 24 500 eiro.

Komisijas sēdē VP pārstāvis Pēteris Bauska stāstīja, ka lielākā daļa kriminālprocesu ir kvalificējamas kā krāpšanas lielā apmērā, kā arī saistās ar amata noziegumiem, vai iestāžu krāpšanu. Pēdējo divu gadu laikā kriminālprocesi neesot izbeigti noilguma dēļ, kas ļaujot secināt par izmeklēšanas kvalitāti un sadarbību ar prokuratūru, teica Bauska, piebilstos, ka sadarbība ar VK un uzraugošajiem prokuroriem ir uzlabojusies.

Vienlaikus viņš teica, ka no VK vēlētos, lai kolēģi sadarbojas ar tiesībsargājošajām iestādēm, lai, izskatot noziedzīga nodarījuma sastāvu, izmeklēšana nekļūst dārgāka par pārkāpumiem. Viņš minēja, ka pirms diviem gadiem tika saņemts ļoti apjomīgs pētījums, kurā iesaistītas teju visas ministrijas un to padotības iestādes. Bieži summas bijušas pāris eiro vai pāris simtu eiro apmērā.

"Izmeklētājiem jāveic izmeklējumi un jāpratina iedzīvotāji. Vairākas iestādes pa to laiku jau ir atmaksājušas šo naudu, kamēr citas nav, un mums jānozīmē grāmatvedības ekspertīze," sacīja Bauska, norādot, ka izmeklēšana tad kļūst dārgāka par pārkāpumiem.

VK pārstāve Daina Baha norādīja, ka kontrole ir identificējusi šādu problēmu un jau šogad ar prokuratūru VK ir vienojusies vienādot šo praksi par noziedzīgiem nodarījumiem, ko revīzijās konstatē VK. Pēc viņas teiktā, starp iestādēm ir panākta vienošanās apmainīties ar pieredzi, lai tuvākajos gados to apkopotu un izdiskutētu ar izmeklēšanas iestādēm.

Valsts kontrolieris piebilda, ka bieži tiesībsargājošajās iestādēs ir liela nekonsekvence, tāpēc VK lēmusi sadarboties ar prokuratūru, lai radītu vienotu praksi.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu