Saeima nodod izskatīšanai Levita piedāvājumu atjaunot valsts ministrus

Valsts prezidents Egils Levits FOTO: EPA/Scanpix

Saeima ceturtdien lēma nodot izskatīšanai parlamenta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā Valsts prezidenta Egila Levita iesniegtos grozījumus Ministru kabineta (MK) iekārtas likumā, kas paredz atjaunot valsts ministrus, kuriem būtu skaidra politiskā atbildība par pārnozaru jomām.

Balsojumā par likumprojekta nodošanu komisijai par bija 50 deputāti, 20 bija pret, savukārt 14 parlamentārieši balsojumā atturējās.

Lielākā daļa koalīcijas partneru ir paudusi gatavību diskutēt par Levita virzītajiem likuma grozījumiem par valsts ministru atjaunošanu, savukārt Jaunā konservatīvā partija (JKP) prezidenta rosinājumu neatbalsta.

JKP līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns paudis, ka priekšlikums par valsts ministriem nebūtu atbalstāms, jo neesot pats aktuālākais, bet drīzāk "māņu jautājums". Tas arī ir pretējs "konservatīvo" nostājai par labu mazai un efektīvai valsts pārvaldei, atzīmēja politiķis.

Iebildumu pret Levita priekšlikumiem paudusi arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kuras vērtējumā šāds piedāvājums esot dārgs un nepārdomāts un nerisināšot esošās problēmas izpildvaras darbā.

Debatēs parlamentārietis Viktors Valainis (ZZS) sacīja, ka pirms kāda laika viņa pārstāvētais politiskais spēks aicinājis Levitu tikties, lai pārrunātu aktualitātes, kuras ZZS ieskatā būtu risināmas, un kurās partija redzētu lielāku Valsts prezidenta iesaisti. Tomēr, pēc Valaiņa teiktā, ZZS esot saņēmusi "visai dīvainu prezidenta pozīciju", kurā viņš esot pateicis, ka "ignorē Saeimas opozīciju", un, viņaprāt, ar opozīciju neesot jāpārrunā valstij svarīgi jautājumi.

Vienlaikus, komentējot Valsts prezidenta piedāvājumu, Valainis sacīja, ka Levitam nav skaidras valsts prioritātes.

Viņaprāt, valsts ministra posteņa izveide tikai palielinās "politisko tirgu" 14.Saeimas vēlēšanās.

9

ZZS deputāts norādīja, ka Valsts prezidents ejot aplamā virzienā, sakot, ka valstī būtu jāvirzās uz modernu, mazu un kompaktu valsts pārvaldi, taču piedāvā palielināt valsts pārvaldi, vēl ar dublējošām funkcijām.

Savukārt JKP valdes loceklis, Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans aicināja balsot par likumprojekta nodošanu komisijai "aiz cieņas pret Valsts prezidentu". Vienlaikus viņš piekrita, ka priekšlikums nenāk īsti laikā, turklāt JKP uzskata, ka, jo mazāka valsts pārvalde, jo labāk. Tomēr, pēc viņa domām, likumprojekts ir jānodod izvērtēšanai komisijā, lai dotu iespēju Levitam izteikties par savu piedāvājumu un kolēģi varētu par to diskutēt.

Feldmans gan piebilda, ka ir skeptisks par konceptuālu ieceres atbalstu.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, Levits piedāvā atjaunot valsts ministru institūtu, jo uzskata, ka viena no pārvaldības problēmām Latvijā ir valsts mazspēja politiski pārzināt un efektīvi vadīt starpnozaru politikas jomas.

"Esmu rosinājis MK iekārtas likumā paredzēt, ka MK pēc Ministru prezidenta priekšlikuma uz MK pilnvaru laiku vai noteiktu termiņu var iecelt vienu vai vairākus valsts ministrus. Valsts ministru iecelšana būtu pieļaujama, lai nodrošinātu pienācīgu izpildvaras horizontālo sadarbību un Ministru kabineta noteikto prioritāšu efektīvu ieviešanu," rakstīts vēstulē Saeimai.

Valsts prezidents vērš uzmanību uz to, ka

"vertikālā pārvaldībā katrs redz jautājumu no savas nozares perspektīvas,

9

bet parasti nav spējīgs efektīvi novērtēt situāciju kopumā un to pienācīgi pārvaldīt. Tas prasa horizontālu politiku un starpnozaru sadarbību".

Lai modernizētu valsts pārvaldību un uzlabotu horizontālo politiku īstenošanu, Valsts prezidents piedāvā šādu jautājumu pārzināšanai MK iekārtas likumā paredzēt MK tiesības nepieciešamības gadījumā iecelt politiski atbildīgas amatpersonas - valsts ministrus. Levits norāda, ka iespēja iecelt valsts ministrus dotu lielāku elastību valdības strukturēšanā un politiskās atbildības jomu noteikšanā.

"Bērnu un ģimenes politika un digitālā politika ir tikai dažas jomas, kurās ir pietrūcis šādas starpnozaru sadarbības un politiski atbildīgas valsts amatpersonas par jomas politikas veidošanu un īstenošanu. Šiem jautājumiem nepieciešams pievērst daudz lielāku uzmanību, un to sekmētu valsts ministra institūta ieviešana mūsu valdības struktūrā," Valsts prezidents pauž vēstulē.

Levits aicina Saeimu šo priekšlikumu nopietni apsvērt un atbalstīt, lai tas varētu stāties spēkā pēc 14.Saeimas sanākšanas

9

un dotu iespēju jauna MK veidošanā pēc Saeimas vēlēšanām "izcelt ne vien vertikālās politikas jomas, kā tas tradicionāli bijis līdz šim, bet arī papildu horizontālās politikas jomas, kurās līdz šim bieži pietrūcis pienācīgas pārvaldības un politiskās gribas to īstenot, atstājot šos visai sabiedrībai bieži vien būtiskos jautājumus novārtā".

Pirms grozījumu stāšanās spēkā Saeimai par tiem jābalso trīs lasījumos.

Uz augšu
Back