Vien katrs ceturtais Latvijas iedzīvotāji iesaistījies brīvprātīgajā darbā (1)

Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Zane Bitere/LETA

Salīdzinoši neliela Latvijas iedzīvotāju daļa - 24% - ir iesaistījušies brīvprātīgajā darbā, bet 69% respondentu nekad nav to darījuši, liecina pētījuma centra "SKDS" aptauja, kas veikta pēc Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pasūtījuma.

Kā informēja SIF pārstāve Zane Jēkabsone, šodien pasaulē atzīmē Starptautisko brīvprātīgo dienu, kuras mērķis pateikties brīvprātīgajiem par viņu ieguldījumu un palielināt sabiedrības informētību par devumu sabiedrībai.

Veiktā aptauja parāda, ka brīvprātīgajā darbā biežāk ir iesaistījušies gados jaunāki respondenti un sievietes. Gandrīz puse jeb 46% no respondentiem, kuri ir iesaistījušies brīvprātīgajā darbā, norādījuši, ka Covid-19 pandēmija iesaisti brīvprātīgajā darbā nav ietekmējusi. Aptuveni tikpat liels respondentu īpatsvars jeb 41% norādījuši, ka pandēmija iesaisti brīvprātīgajā darbā ir ietekmējusi negatīvi, savukārt 7% respondentu atzinuši, ka iesaiste ir palielinājusies.

SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce norādīja, ka tādu valstiski nozīmīgu notikumu kā Dziesmusvētki vai pasaules čempionātu hokejā norise nebūtu iedomājama bez plašas brīvprātīgā darba veicēju iesaistes. Viņas ieskatā, arī šī brīža situācija ar slimnīcu noslodzi demonstrē, ka izšķirošos krīzes momentos, lai atslogotu dienestus, kas strādā seku novēršanas pirmajās rindās, nepieciešama ātra un organizēta sabiedrības iesaiste.

"Tāpēc būtiski sabiedrībā veicināt brīvprātīgā darba veikšanas ieradumu un noteikt vienu atbildīgo, koordinējošo institūciju. Brīvprātīgais darbs var noderēt mums kā indivīdam, kā arī mums kā valstij," skaidroja Pūce.

Pēc SIF pārstāves paustā, arīdzan "NVO fonda" veiktā pētījumā izkristalizējies, ka pārsvarā Latvijas iedzīvotāji izvēlas pasīvas iesaistes formas. Pūce uzsvēra, ja tiek uzrādītas vairākas formas, kā iesaistīties, - brīvprātīgais darbs, ziedojumi, viedokļa paušana, piedalīšanās piketos vai petīciju parakstīšana -, Latvijas sabiedrība kopumā izvēlas pasīvās formas.

"Sabiedrībā kopumā nepieciešams sekmēt informētību un zināšanas par brīvprātīgo darbu, uzsverot to kā kopējo labumu sekmējošu aktivitāti, kā atbalstāmu un jēgpilnu nodarbošanos. Tas veidotu pozitīvu brīvprātīgā darba tēlu, ilgtermiņā paaugstinot arī tā prestižu," atzina Pūce.

Kā norāda "SKDS" aptaujas dati, ir vairāki galvenie faktori, kas motivētu vairāk iesaistīties brīvprātīgajā darbā vai sākt to darīt. 31% respondents norādījis, ka iesaisti sekmētu vieglāk pieejama informācija par brīvprātīgā darba iespējām, 29% norādījuši, ka būtu nepieciešams apmaksāt finansiālos izdevumus, kas saistīti ar brīvprātīgā darba veikšanu, savukārt 26% aptaujas dalībnieki norādījuši uz nepieciešamību pēc elastīgumu attiecībā ar brīvprātīgā darba laiku.

Respondentus motivētu arī bezmaksas apmācība, brīvprātīgā darba veicēja apliecība, kas dod dažādas atlaides, brīvprātīgo iesaistīšana projektos, forumos ar sadraudzības pilsētām un valstīm. Uz to norādījuši 13% respondentu. Tāpat aptaujas dalībnieki norādījuši uz nepieciešamību pēc pieredzes apmaiņu ar ārzemju brīvprātīgā darba veicējiem, bet salīdzinoši mazāks respondentu īpatsvars norāda, ka viņus motivētu personalizētas piemiņas lietas un brīvprātīgo godināšanas pasākumi.

Pēc Jēkabsones paustā, lai veicinātu brīvprātīgā darba popularitāti Latvijā, Saeimā kopā ar nevaldības organizāciju (NVO) un valsts pārvaldes iestāžu pārstāvjiem izveidota darba grupa ar mērķi veikt izmaiņas Brīvprātīgā darba likumā.

Darba grupas darba kārtībā ir jautājumi, kas saistīti ar vienas atbildīgās institūcijas par brīvprātīgo darbu noteikšanu, veidot brīvprātīgā darba koordinācijas padomi kā konsultatīvo mehānismu, pārskatīt brīvprātīgā darba organizētāju loku, izvērtēt brīvprātīgo darbu kā vienu no mācību pieredzes gūšanas formām un to atspoguļojumu likumā, kā arī sakārtot datu ieguvi brīvprātīgā darba uzskaitē.

Pēc darba grupas iniciatīvas SIF nākamā gada valsts budžeta ietvaros atvēlēts finansējums izglītojošu un interaktīvu aktivitāšu īstenošanai. SIF sekretariāta direktore skaidroja, ka atklāta projektu konkursa kārtībā NVO būs iespēja pieteikties finansējumam brīvprātīgā darba veicināšanas iniciatīvām.

Dažādām vecuma grupām tiks izstrādāti vienoti metodiskie un informatīvie materiāli par to, kā labāk piesaistīt brīvprātīgā darba veicējus. Tāpat plānots sadarboties arī ar brīvprātīgā darba organizatoriem no NVO vidus, tām tiks sniegts atbalsts, lai organizētu praktiskas apmācības potenciālajiem brīvprātīgajiem.

Aktuālais šodien
Svarīgākais