uzsver P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infektologs Uga Dumpis.
Vienlaikus šai jaunajai realitātei būs jāpiemērojas un jāpieņem, ka agrākie priekšstati par atgriešanos “normālajā dzīvē” vairs var nebūt aktuāli. Spāņu gripa savulaik gan pēkšņi pazudusi pēc četru piecu gadu plosīšanās, bet nav pamata paļauties, ka tā notiks šoreiz.
Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis pieļauj “Drīzāk ir jārēķinās ar to, ka šī slimība būs tā sacīt nevis epidēmiska bet endēmiska, neapšaubāmi šai slimībai ir sezonāls raksturs un sezonās būs, bet mēs ceram, ka daudz labāk pratīsim cīnīties ar šo te slimību.”
Ko tas nozīmēs mūsu ikdienai Dumpis kā piemēru min Dānijas un Zviedrijas praksi - tur saslimstība kāpj, taču slimnīcas nav pārslogotas un ierobežojumi mijas ar brīvības periodiem: “Pagaidām mēs vērojam ar interesi šīs valstis un iezīmējās tas nākotnes scenārijs. Ka mēs dzīvojam normālu dzīvi, bet kādu mēnesi, piemēram, ejam nevis lokdaunā, bet valkājam maskas vai strādājam no mājas Tad, kad šis vilnis pāriet, tad atkal atgriežamies normālā dzīvē un laiku pa laikam, iespējams, vēl balstvakcinējamies.”
Ilgstoša krīze gan nozīmē arī sabiedrības nogurumu un pieradumu, tostarp pie augstiem mirstības rādītājiem, kas šobrīd ir pat vairāki desmiti Covid-19 izraisītu nāvju dienā. Latvijas Universitātes profesors Ivars Austers atzīst, ka to apliecina arī objektīvā riska un tā vērtējuma rādītāji par kovida laika posmu no 2020. gada līdz līdz šī gada pavasarim, vasarai.