Pirmdien Latvijā bija jābūt pieejamiem 4 miljoniem Covid-19 paštestu. Tie bija paredzēti skolām, policijai un citām prioritārām grupām, ko valdība nolēma pirkt centralizēti. Tomēr tas nenotiks, jo steigā izvēlētais uzņēmums no līguma atteicās, bet rindā nākamais testus sola nākamās nedēļas beigās. Tā ir SIA “Brief”, kura jau tikusi pie vairākiem Covid krīzes iepirkumiem un bija uzņēmusies žoga piegādi Latvijas robežai ar Baltkrieviju, vēsta "Nekā personīga".
Oktobra sākumā auga spiediens uz valdību savaldīt Covid izplatību. Ministru kabinets bija nokavējis lokdauna ieviešanu, tāpēc steidzami vajadzēja testēt vairāk un biežāk. Laboratorijas bija pārslogotas, tāpēc risinājums bija antigēnu testi, ar ko cilvēki varētu testēties paši. 15. oktobrī premjerministrs uzdeva Veselības un Ekonomikas ministrijai panākt masveida iedzīvotāju testēšanu.
9. novembrī valdība atbalstīja Veselības ministrijas piedāvājumu – centralizēti iepirkt skolām un publiskajam sektoram vajadzīgos ātros testus. Izglītības sistēmā vien nedēļā vajadzētu 800 tūkstošus testu. Pansionātos, iekšlietu resorā, cietumos, armijā un citviet būtu vajadzīgi ap 150 tūkstošiem testu nedēļā. Kopā astoņām nedēļām – 7,56 miljonus testu, katrs izmaksātu ap diviem eiro.
Lai pie testiem tiktu pēc iespējas ātrāk, Veselības ministrija piedāvāja tos pirkt nevis atklātā konkursā, bet sarunu procedūrā.
Jau tobrīd izskanēja bažas, vai tā būs viscaurspīdīgākā metode.
Artis Pabriks un Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs solīja, ka viss būs godīgi.
Šīs ministrijas pakļautībā esošajam Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centram valdība uzticēja rīkot iepirkumu. Bija uzņēmumi, kas solīja sagādāt testus par cenu zem viena eiro. Tā bija izdevīga cena, un pēc Veselības ministrijas aicinājuma, valdība grasījās testēt visus iedzīvotājus.
Veselības ministrija kā piemēru min Vāciju, kur plašā testēšanās pavasarī palīdzēja bremzēt saslimšanu. Taču plāns likt iedzīvotājiem obligāti testēties divreiz nedēļā izraisīja sabiedrības pretreakciju. Politiķi no idejas atkāpās.
Aprēķinus un tehnisko specifikāciju radīja Veselības ministrija, taču piecu uzvarētāju izvēle bija Aizsardzības ministrijas ziņā. Tai laiks bija viena nedēļa. Pieteicās 30 uzņēmumi. Vērtēšanas kritēriji bija testu cenas un piegādes ātrums. Iesniegto cenu amplitūda bija no 75 centiem līdz 1,86 eiro, bet prasīto piecu dienu piegādi solīja tikai daži. 6.decembrī pirmajiem četriem miljoniem testu bija jābūt Latvijā.
Iepirkumā priekšroka bija uzņēmumam "Ekspress laboratorija", kas solīja testus piegādāt piecu dienu laikā un pārdot tikai par 75 centiem gabalā.
Taču firma no līguma atteicās.
Uzņēmums dibināts nesen un tādēļ izraisījis aizdomas par afēru. Tā īpašniece apgalvo, ka firma jau šobrīd piegādā testus veikaliem un uzņēmumiem. No iepirkumā izvēlētajiem pieciem uzņēmumiem vēl viens informējis, ka nevar preci piegādāt par solīto cenu. Pēc neoficiālām ziņām tā ir SIA A-birojs, tomēr pats uzņēmums to apstiprināt attiecās.
Nākamā firma sarakstā bija SIA Brief. Tas nebija starp lētākajiem pretendentiem, bet solīja atvest četrus miljonus testu piecās dienās. Šo piektdien VALIC un Brief noslēguši līgumu par 4,16 miljoniem eiro.
Uzņēmums krīzes laikā ticis pie vairākiem valsts iestāžu līgumiem. Tas piegādāja testus pansionātiem un pašvaldībām. Iekšlietu ministrijas masku un cimdu konkursā pagājušā gada pavasarī Valsts kontrolei radās aizdomas, ka ministrijā kāds palīdz firmai tikt pie līguma. Savukārt Iekšlietu ministrijai tas šoruden grasījās piegādāt dzeloņdrāšu žogu valsts austrumu robežas aprīkošanai, bet to nevarēja izdarīt nolīgtajā laikā, tāpēc ministrija vienošanos lauza. "Brief" apgalvo, ka kavēšanās būtu bijusi pavisam neliela un žogs uz robežas nonāktu daudz ātrāk, nekā tas noticis pašlaik.
Jaunā testu konkursa grūtības izpildīt solīto "Brief" pārstāvis skaidro ar pārlieku lielo steigu valsts iepirkumā.
Tā sadārdzina piegādi un liek preces liek vest ar lidmašīnu.
Arī citās valstīs ir Covid uzliesmojumi, un arī tās no ražotnēm izpērk testus.
Pašlaik skolu testēšanu nodrošina privātās laboratorijas. Tieši loģistika tām izrādījusies par lielāko problēmu, aizkavējot rezultātu piegādi. Informācija par to, cik daudz testu kurā skolā nepieciešami, nav bijusi pilnīga.
Savi klupšanas akmeņi bijuši arī "Centrālajai laboratorijai". Tā atsevišķām skolām piegādāja testus, kas paredzēti profesionāļu lietošanai. Par to saņemtas sūdzības, taču uzņēmums apgalvo, ka nepamatoti.
Šī gada sākumā Aizsardzības ministrija līdzīgus profesionālai lietošanai paredzētus testus iepirka pansionātu iemītnieku un darbinieku pārbaudēm.
Tie joprojām nav iztērēti un noliktavās glabājas ap 100 tūkstošiem testu.