15. decembrī komisijā deputāti uzklausīja Valsts policijas (VP) iesniegumu saistībā ar Gobzema aizturēšanu 6. decembrī.

Normatīvie akti paredz, ka, ja Saeimas deputāts pēc administratīvās aizturēšanas ticis atbrīvots, Saeima var pieņemt zināšanai to, ka deputāts ir atbrīvots un pret viņa brīvības ierobežošanu parlamentam nav nekādu iebildumu. Tomēr Saeima var arī paust nostāju, ka notikušajai brīvības ierobežošanai nepiekrīt, jo tā bijusi politiski motivēta vai traucējusi Saeimas darbu.

Vienlaikus Satversmes 29.pants nosaka, ka Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima, taču parlamenta locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas. Par katru Saeimas locekļa apcietināšanu 24 stundu laikā jāpaziņo Saeimas Prezidijam.

VP priekšnieks Armands Ruks sēdē skaidroja, ka atbilstoši Satversmes 29.pantam, policija vērsusies parlamentā ar paziņojumu par VP īstenoto administratīvo aizturēšanu attiecībā pret Gobzemu Tukumā, Ventspilī un Liepājā. Ruks uzsvēra, ka Gobzems pārkāpis vairāku likumu normas, kā arī nav pakļāvies likumīgām prasībām.

Arī parlamentārieša retorika šajos nesankcionētajos pasākumos esot vērtējama kā agresīva, absolūti vērsta uz nesadarbošanos, neklausot amatpersonu aicinājumiem pārtraukt pulcēšanos, kā arī to visu pārraidot sociālajos tīklos, mudinot arvien vairāk cilvēku pievienoties protestam.

Policijas darbinieki Liepājā, Ventspilī un Tukumā izvērtēja tur notiekošo un lēma aicināt Gobzemu sekot policistiem, viņu administratīvi aizturot, apgalvoja policijas priekšnieks. "Brīvprātīgi Gobzems nepiekrita, līdz ar to tika pielietots fizisks spēks un vienā gadījumā arī rokudzelži, lai viņš nesavainotu sevi un citus," pastāstīja Ruks. Tāpat vienā gadījumā izmantots gāzes baloniņš, lai atgaiņātos no cilvēkiem, kuri saasināti uztvēra tā brīža situāciju.

VP priekšnieks atklāja, ka Saeimai ir sagatavota vēl viena vēstule par notikumiem laikā no 7. līdz 11.decembrim, kad Gobzems turpināja rīkot nesankcionētus pasākumus Latvijas lielākajās pilsētās. Arī tur Gobzems esot turpinājis nepakļauties VP aicinājumiem, taču bija mainījusies viņa taktika un retorika, proti, deputāts aicināja iedzīvotājus jau uz miermīlīgu pulcēšanos. Vēl tiekot gatavota vēstule arī par 13.decembra notikumiem un tur pieļautajiem pārkāpumiem.

Ruks teica, ka viņam ir žēl, ka šāda situācija radusies. Tāpat viņš atklāja, ka ir devis rīkojumu sākt dienesta pārbaudes par 6.decembra notikumiem, lai izvērtētu, vai nav pieļauti kādi pārkāpumi. Policijas priekšnieks arī piebilda, ka šīs Gobzema akcijas, kuru viņš nodēvējis par "rododendru", aizmetņi sākušies jau augustā, kad viņš mērķtiecīgi aicinājis cilvēkus pievērst tam uzmanību.

Saeimas komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) vaicāja Rukam, vai bija iespējams pārtraukt administratīvo pārkāpumu izdarīšanu bez Gobzema aizturēšanas, uz ko VP priekšnieks atbildēja, ka policisti, kuri strādāja notikuma vietā, pieņēma attiecīgu lēmumu, un neviens nevar atbildēt, kā situācija attīstītos, ja Gobzema vietā tiktu aizturēti citi pasākuma dalībnieki. "Vai ir vieglāk aizturēt 40, 50 vai 200 atnākušos, kad sāk eskalēties situācija? Atnākušie pauda atbalstu Gobzemam, un skaidrs, ka organizators ir atbildīgs par šiem pasākumiem," skaidroja Ruks, piebilstot, ka policisti konkrētajos apstākļos īstenoja savas tiesības.

Pēc viņa teiktā, policistiem ir jāizvēlas, kā rīkoties, lai neeskalētu situāciju un panāktu, ka likuma pārkāpums tiek pārtraukts. "Liela daļa cilvēku izdarīja administratīvos pārkāpumus, bet, aizturot viņus, policija varēja izraisīt masu nekārtības, piemēram, īpašumu demolēšanu vai vardarbību, un VP to nedrīkst darīt," skaidroja policijas priekšnieks, piebilstot, ka VP jāvērtē potenciālās sekas.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka likumā paredzēta kriminālatbildība gadījumos, kad policisti nav rīkojušies.

Par VP darbu un pacietību šajos pasākumos pateicību izteica parlamentārietis Raivis Dzintars (NA). Pēc viņa domām, policijas darbiniekiem vairākkārt bija jāuzklausa nepelnīti apvainojumi, verbāli uzbrukumi un provokācijas, taču amatpersonas bijušas ļoti profesionālās. Dzintars nesaskata policijas rīcībā ne mazākās politiskās motivācijas pazīmes, piebilstot, ka viņu motivācija bijusi sabiedriskās kārtības nodrošināšana.

Viņš tikai atklāja, ka ir tiesvedības procesā ar valsti un ir pilnvarojis savu advokātu sniegt komentārus un atbildēt uz jautājumiem.

Dzanuškāns teica, ka visdrīzāk šī policijas rīcība tikšot apstrīdēta un to, vai noticis pārkāpums, konstatēs ar tiesas nolēmumu. Vienlaikus viņš minēja, ka VP nav imūna no kļūdām un pārkāpumiem, akcentējot, ka redzētajos video ir saskatījis pamatu diskutēt par spēka un speclīdzekļu piemērošanu. Gobzema advokāts esot redzējis vairākus videomateriālus, kur speclīdzekļa izmantošana bijusi nesamērīga - tas izmantots pret cilvēku, kurš stāvējis malā un nomaļus vērojis notiekošo.

Vienlaikus advokāts pauda uzskatu, ka Gobzema aizturēšanas bija koordinēta policijas vadības rīcība, dodot uzdevumu reaģēt vienā vai otrā veidā. Viņaprāt, policijas rīcība jau sākotnēji bija vērsta uz aizturēšanu.

Ar komentāru sēdē dalījās arī zvērināts advokāts Edgars Pastars, kurš paskaidroja, ka Satversmes 29.pants paredz tiesībsargiem pienākumu novērst likuma pārkāpumus un nodrošināt, ka tiek pārstāvētas sabiedrības intereses.

Pēc viņa teiktā, minētā Satversmes panta normas mērķis nav padarīt deputātus par neaizskaramiem. "Satversme jātulko loģiski. Nevar būt situācijas, kurās deputātu pārkāpumus nedrīkst novērst," klāstīja Pastars, vienlaikus norādot, ka Saeimu par aizturēšanām ir jāinformē, jo nevar izslēgt iespēju, ka kāda aizturēšana bijusi politiski motivēta. Kā piemēru viņš minēja, ka Saeimā gaidāms kāds svarīgs balsojums un ceļā uz parlamentu deputāts vai vairāki deputāti pēkšņi tiek aizturēti, lai balsojumā sanāktu attiecīgās balsis.

Vienlaikus, viņaprāt, ja policija iekšienē ir pieņēmusi lēmumu, tas vēl nenozīmē politisku motivāciju. Pastars akcentēja, ka Saeimai jāvērtē, vai lietā bijis mērķis traucēt parlamenta darbu, "nevis kādas personas privilēģiju nodrošināšana".

Tikmēr Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien savā mājaslapā ievietojusi paziņojumu, kurā uzsvērusi, ka demokrātiskā un tiesiskā valstī likumi ir saistoši ikvienam neatkarīgi no viņa ieņemamā amata vai statusa.

Komisija stingri nosoda "tādu kolēģa, deputāta rīcību, kas tīši pārkāpj normatīvo aktu prasības un apdraud sabiedrības intereses, kā arī izrāda klaju necieņu pret valsts vārdā realizējamo, likumīgo darbību veicējiem".

Komisija atgādina, ka policijas darbiniekam nav saistoši partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju un kustību vai to pārstāvju rīkojumi un lēmumi. Partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju un kustību vai to pārstāvju iejaukšanās policijas darbībā ir aizliegta.

Plānots, ka rīt, 16.decembrī, tiks sasaukta Saeimas ārkārtas sēde, kurā Mandātu komisijas deputāts Normunds Žunna (JKP) nolasīs komisijas pieņemto paziņojumu.

Jau ziņots, ka Gobzems pagājušā nedēļā ar speciāli noorganizētu autobusu apbraukāja vairākas pilsētas visos Latvijas reģionos, lai publiskās vietās tiktos ar saviem atbalstītājiem. Tukumā, Ventspilī un Liepājā deputātu īslaicīgi aizturēja.

Savukārt pirmdien, 13.decembrī, Gobzems pie Rīgas pils bija noorganizējis protesta pasākumu, kuru galvaspilsēta gan nebija saskaņojusi. Saskaņā ar Ruka pausto "pasākumā vienā brīdī, vienā vietā esošo personu skaits nepārsniedza 1000".

Saistībā ar akciju pie pils sākti arī četri kriminālprocesi par uzbrukumu policijas darbiniekiem - divos gadījumos Valsts policijas, bet divos - pašvaldības policijas darbiniekiem.