/nginx/o/2021/12/16/14262716t1hb99c.jpg)
ASV prezidenta Džo Baidena administrācija trešdien atklātībai nodevusi 1500 ar prezidenta Džona Kenedija slepkavību saistītu dokumentu, cita starpā atklājot, ka slepkavībā apsūdzētais Lī Hārvijs Osvalds 1963.gadā dažas nedēļas pirms atentāta PSRS vēstniecībā Mehiko runājis ar Valsts drošības komitejas (VDK) virsnieku.
Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) ziņojumā pieļauts, ka Osvalda apmeklējums saistīts ar pases vai vīzu jautājuma kārtošanu.
CIP amatpersona, kas rakstījusi ziņojumu, bijusi skeptiska par to, vai Osvalds būtu devies uz PSRS vēstniecību, ja viņš būtu VDK aģents.
Pēc dokumentu publiskošanas trešdien turpināsies darbs pie joprojām slepeno aptuveni 10 000 dokumentu izvērtēšanas no drošības skatu punkta. Nav noteikts termiņš, kādā šis darbs būtu jāpabeidz.
Trešdien publiskoto dokumentu vidū lielākā daļa ir saistīta ar Osvaldu.
Gan Baidens, gan viņa priekšgājējs Donalds Tramps atlika ar Kenedija slepkavību saistīto dokumentu publiskošanu, ņemot vērā Federālā Izmeklēšanas biroja, CIP un citu nacionālās drošības struktūru nostāju.
1992.gada Džona Kenedija slepkavības dokumentu krājuma aktā noteikts, ka visi ar slepkavību saistītie dokumenti jānodod atklātībai līdz 2017.gada novembrim, tomēr tas vēl nav noticis.
Vairumā dokumentu, kas publiskoti pēc šī termiņa, daļa informācijas ir aizklāta.
Pirms trešdien notikušās dokumentu publiskošanas Nacionālais arhīvs norādīja, ka vairāk nekā 90% ar slepkavību saistīto valdības dokumentu jau ir atslepenoti.
