Baltijas valstis paaugstinās savu bruņoto spēku gatavību

Ādažu bāzē notiek svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonijas parāde. FOTO: Edijs Pālens/LETA

Tā kā drošības situācija reģionā pasliktinās, Latvija, Lietuva un Igaunija paaugstinās savu bruņoto spēku gatavību.

Tāpat visas trīs valstis veiks plānošanas pasākumus, lai reaģētu uz jebkāda veida situācijas eskalāciju, informēja Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļā.

Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks un Igaunijas aizsardzības ministrs Kalli Lānets pirmdien, tiekoties Lietuvas pilsētā Kauņā, pauda nosodījumu Krievijas un Baltkrievijas centieniem destabilizēt drošības situāciju Eiropā.

Baltijas valstis nosoda Krievijas centienus sadalīt Eiropu ietekmes zonās, liedzot valstīm to suverēnās tiesības uz pašnoteikšanos. Turpmākais dialogs par drošības situācijas stabilizēšanu Austrumeiropā nedrīkst tikt balstīts uz Krievijas izvirzītām prasībām. Gan Eiropa, gan Baltijas valstis vēsturiski jau ir cietušas no līdzīga tipa ultimātiem un līgumiem, aģentūru LETA informēja AM.

Tāpat ministri pauduši nosodījumu Krievijas centieniem ierobežot iespējas Ukrainai un Gruzijai nākotnē pievienoties NATO. Aizsardzības ministri bažījas par Krievijas nepārtrauktajiem ieroču kontroles līgumu pārkāpumiem, aicinot kaimiņvalsti atgriezties pie uzticības un drošības veidošanas pasākumiem. Krievijas bruņoto spēku aktivitāšu caurskatāmības atjaunošana var būt nopietns solis ceļā uz situācijas deeskalāciju, uzskata Baltijas valstu aizsardzības ministri.

Viņi arī norāda uz bažām par Krievijas militāro spēku pastiprināto koncentrēšanos pie tās robežām ar Ukrainu. Paužot nelokāmu atbalstu Ukrainas valsts suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai, Krievija tiek aicināta sākt respektēt starptautiskās vienošanās, izbeidzot tās nelikumīgo Krimas okupāciju, kā arī pārtraucot sniegt militāro atbalstu separātistu grupējumiem Luhanskas un Doņeckas apgabalos.

Ņemot vērā pamatotās bažas un nepieciešamību stiprināt Ukrainas aizsardzības spējas, Baltijas valstu aizsardzības ministri uzsvēruši tūlītēju gatavību sniegt nemilitāra un militāra rakstura atbalstu Ukrainai, tostarp piegādājot ieročus.

Ministri aicina panākt kopīgu izpratni un pieeju pret Krievijas un Baltkrievijas mēģinājumiem destabilizēt drošību Eiropā, tostarp Baltkrievijas hibrīduzbrukumu, izmantojot nelegālos migrantus.

Jau ziņots, ka pēdējo mēnešu laikā novērota pastiprināta Krievijas spēku savilkšana pie Ukrainas robežām. ASV un ES ir draudējušas Krievijai ar spēcīgām ekonomiskajām sankcijām gadījumā, ja tā uzbruktu Ukrainai.

Uz augšu
Back