Vienlaikus parlamentārietis norādīja, ka ir labi, ka šādām lietām tiek pievērsta uzmanība, jo tie kam pārmet un kas pārmet, pārlasīs Saeimas deputātu darbības pamatdokumentu. "Tas, ka reizi pa reizei pievēršamies šim jautājumam, ir labi. Tā ir mācība gan vienai, gan otrai pusei," teica politiķis, aicinot ierosināt lietu pret Rancānu.
Ņemot vērā Vucāna teikto, Mandātu komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule nodeva sēdes vadību kolēģim Aldim Adamovičam (JV), lai viņa varētu piedalīties debatēs, un viņas darbībā citi nesaskatītu pārkāpumus. Komisijas vadītāja teica, ka uz visu raugoties burtiski, komisiju sēdes pārvērtīsies par "eirobirokratizācijas paraugstundām".
Komentējot Rancāna izteikumus, viņa teica, ka arī ir piedzīvojusi reizes, kad oponents tīšām vai apzināti provocē, un tādos gadījumos ir grūti novaldīties un izsprūk kāds vārds, ko mierīgā situācijā varbūt nepateiktu.
Arī Adamovičs piekrita, ka parlamenta Aizsardzības komisijas vadītāja darbā nesaskata, ka kāds kolēģis būtu personīgi aizvainots jeb kāds izteikums būtu pārkāpis ētikas kodeksu. Viņaprāt, šī komisija ir strādājusi ļoti daudz un tās vadītājam bijusi liela slodze.
Pret to gan iebilda deputāts Klementjevs, sakot, ka Rancāns nav miermīlīgs, vadot komisijas sēdes, un ir nervozs. Tāpat neetiekot nodrošināts gana daudz laika, lai deputāti varētu izteikties un uzdot jautājumus, kā arī Rancāns neesot gatavs uzklausīt opozicionāru kritiku vai bažas.
Pats Rancāns sēdē akcentēja, ka pati opozīcija ir rīkojusies neprofesionāli, nepārzinot un neievērojot Saeimas kārtības rulli. No tā arī esot izauguši pārmetumi. Kā piemēru viņš minēja to, ka kāds deputāts bez uzaicinājuma ieslēdz mikrofonu, tā veicinot haosa rašanos.
Tāpat opozīcijas pārstāvji savā iesniegumā arī esot melojuši, piemēram, apgalvojot, ka Rancāns nav ļāvis piedalīties balsojumā. Aizsardzības komisijas vadītājs kategoriski noraidīja šādu apgalvojumu, piebilstot, ka šobrīd opozīcija visu sagriež pretēji tam, kā ir likumīgi.
"Daļa opozīcijas ir vienkārši ļaunprātīgi uzrakstījuši šo iesniegumu, pašmērķīgi, savtīgu mērķu vadīti, uzdodot par pārkāpumiem to, kas absolūti nav pārkāpums," teica deputāts.
Tikmēr Možvillo pauda viedokli, ka šķietami Rancāns nav sapratis, ko opozicionāri vēlējās ar šo iesniegumu pateikt. Pēc viņa teiktā, šis iesniegums tapa par nopietnām situācijām, kurās komisijas vadītājam bija jāvadās pēc "veselā saprāta un kārtības ruļļa".
Bergmanis pieļāva, ka, iespējams, attālinātais darbs ir izveidojis šādu situāciju. Kursīte-Pakule piebilda, ka arī ir domājusi, kāpēc, salīdzinot ar citiem Saeimas sasaukumiem, ir tik daudz neiecietības, kas rezultējas iesniegumos. Viņasprāt, liela loma ir tam, ka deputāti strādā attālināti, ir saspringta situācija, kas provocē savstarpējo aizdomu ēnu citam par citu.
Uzklausot visu pušu viedokļus, balsojumā seši deputāti bija pret lietas ierosināšanu pret Rancānu, savukārt trīs bija par. Attiecīgi komisijas vairākums lēma lietu neierosināt.
Jau ziņots, ka opozicionāru ieskatā, Rancāns apzināti pārkāpis Satversmi, Saeimas kārtības rulli un Saeimas deputātu ētikas kodeksu. Opozicionāri uzskata, ka komisijas vadītājs rupji pārkāpis Saeimas deputāta ētikas kodeksa 5.,6.,7. un 16. punktu.