Nesamērīgi ilgas attālinātās mācības bija kļūda

Atgriežoties pie situācijas tagad. Kā jums šķiet, vai vecākiem ir pamats bažīties, ka jaunā vīrusa paveida dēļ varētu tikt atkal ieviesta attālinātā mācīšanās?

Šobrīd es saku nē. Mēs visu vasaru esam cītīgi strādājuši kopā ar kolēģiem no Veselības ministrijas, lai nodrošinātu pēc iespējas epidemioloģiski drošāku vidi izglītības iestādēs. Kaut vai tā pati testēšana. Lai gan tas ir papildu apgrūtinājums gan skolām, gan pedagogiem, gan vecākiem, mēs šobrīd esam izdarījuši gandrīz visu, lai skolēni varētu mācīties klātienē. Tieši tāpat plānojam turpināt strādāt arī nākamajā gadā. Es domāju, ka šajā mācību semestrī ļoti labi pierādījām, ka skolas var. Skatoties uz dažādiem datiem, piemēram, par klasēm, kas devās karantīnā, jāsaka, ka tie procenti ir salīdzinoši nelieli. Tāpat arī, ieviešot testēšanu līdz pat trīs reizēm nedēļā, neredzam nekādus iemeslus, kāpēc būtu jāpāriet uz attālinātajām mācībām.

Protams, ka līdzīgi kā oktobrī, var būt šādi īsi periodi. Par to es teicu jau vasarā. Bet te jāsaka paldies arī kolēģiem, ka esam noteikuši tādu kā prioritāti, ka skolas ir beidzamās, kas tiek aizvērtas, un pirmās, kas tiek atvērtas. Bet noteikt attālināto mācīšanos ilgtermiņā, piemēram, mēnešiem, pilnīgi noteikti nē.

Tad tādu scenāriju, kā iepriekšējos pandēmijas viļņos, kad skolas tika aizslēgtas bez maz uz visu mācību gadu, varam negaidīt?

Nē. Kā es jau teicu, tas pusotrs gads, kuru vecāko klašu skolēni pavadīja attālinātajās mācībās, ir bijusi kļūda. Mēs esam valsts, kur attālinātās mācības bijušas visilgāk. Jūs arī pieminējāt «Rebaltica» pētījumu par pusaudžu mentālo veselību, un tie dati tiešām nav iepriecinoši.