/nginx/o/2021/12/27/14279826t1hbb4a.jpg)
Ziemassvētku un Jaunā gada brīvdienās cilvēki nereti mēdz lietot alkoholu vairāk, nekā būtu vajadzīgs, tāpēc pirms tvert pēc nākamās glāzītes, jāatceras, ka alkohols var novest pie tā saucamā “svētku sirds sindroma” jeb sirdsdarbības traucējumiem, kas potenciāli var novest pie infarkta.
“Svētku sirds sindroms” pirmo reizi tika aprakstīts 1978. gadā un kā termins vairāk tiek lietots ASV ārstu vidū. Ārpus ASV šis sindroms tiek dēvēts par alkohola izraisītu sirds priekškambaru aritmiju.
Zinātniekiem nav skaidrs, cik izplatīts ir šis sindroms, jo nereti cilvēki, kas to piedzīvojuši pēc pārmērīgas alkohola lietošanas, ārsta palīdzību nav meklējuši. Tiesa, 1987. gada pētījumā somu zinātnieki ziņoja, ka 5 līdz 10 procentus šī sindroma gadījumu izraisīja pārmērīga alkohola lietošana.
Zināms arī, ka “svētku sirds sindromu” reti piedzīvo cilvēki, kas ir jaunāki par 30 gadiem. Šie retie gadījumi parasti ir arī saistīti ar narkotiku lietošanu un lieko svaru, kā arī, protams, pārmērīgu alkohola lietošanu.
Kā alkohola lietošana ir saistīta ar sirds aritmijas veidošanos, nav īsti skaidrs. Iespējams, alkohols tiešā veidā toksiski iedarbojas uz sirds muskuļa šūnām, bet varbūt ietekme ir netieša, kad alkohola šķelšanas procesā radušies metabolīti ietekmē pašu sirdi vai citus orgānus, rakstīts izdevumā "The Conversation".
Sindromu skaidrot varētu arī vairāki mehānismi. Pirmkārt, alkohols negatīvi ietekmē sirds nervu vadītspēju, iztraucējot nervu signālu ritmu sirds muskulī. Otrkārt, alkohols var palielināt adrenalīna izdalīšanos gan no virsnieru dziedzeriem, gan sirds audiem, izjaucot sirds ritmu un novedot līdz sirds aritmijai. Treškārt, pēc alkohola lietošanas asinīs palielinās taukskābju līmenis, kas varētu būt saistīts ar sirds aritmiju.
Lai nu kā, svētki ir klāt un jautrs prāts ir neatņemama šo svētku daļa. Tiesa, būsim prātīgi un pirms katras glāzītes pārdomāsim, vai tiešām tā ir vajadzīga.
