“Uz omikronu raugāmies kā uz signālu, kas notiks, ja netiks mazināta nevienlīdzība, kas eksistē starp bagātajām un nabadzīgajām pasaules valstīm,” spriež Šuvajevs.
Antropologs arī uzsver, ka grūti prognozēt pašas infekcijas izplatības mazināšanos, tomēr būtisks ir jautājums par to, vai varētu mainīties arī pasaules izpratne par Covid-19. Proti, iespējams, ka vīruss vairs netiks uzskatīts par tik bīstamu vai nāvejošu, lai īstenotu apjomīgus ierobežošanas pasākumus, un lielā infekcijas izplatība tiks pieņemta kā neizbēgama. Tomēr, ja tas tā nenotiks, tad varam sagaidīt arī to, ka vakcīnu un ierobežojumu jautājumi dominēs arī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, potenciāli aizēnojot citu jautājumu nozīmi.
Prognozes ekonomikas atlabšanai
Kaut gan kādu laiku gaisā virmojusi cerība, ka nākamgad ekonomiskie rādītāji atgriezīsies ierastajā balansā, jo atjaunojas nodarbinātības līmenis un citi faktori, Šuvajevs norāda, ka nav pārliecības par to, cik ilglaicīga varētu būt arī šobrīd jūtamā inflācija. Lasāmas prognozes, ka nākamā gada otrajā ceturksnī ekonomiskie rādītāji atkal varētu uzlaboties, un to pauž arī centrālo banku pārstāvji, tomēr galu galā neviens īsti nezinot, kādi jauni apstākļi var situāciju izmainīt. Būtiski būšot tas, kādu politiku īstenos centrālās bankas, ja inflācija tomēr ieilgs, skaidro ekonomikas antropologs.
Bikovs norāda, ka svarīgākie ģeopolitiskie apstākļi, kas varētu ietekmēt ekonomiskos procesus arī nākamgad, ir ASV attiecības ar Ķīnu un Krievijas attiecības ar Eiropu, īpaši energoresursu tirdzniecības jomā.
“Man nav lielas cerības, ka situācija pēkšņi krasi uzlabosies, īpaši ņemot vērā, ka blakus Ukrainas robežām ir Krievijas tanki un karaspēks, un to, ka ASV netaisās sūtīt savus diplomātus uz Pekinas Olimpiskajām spēlēm,” piebilst Bikovs.
Vai nākamā gada sākumā varam gaidīt Krievijas agresiju pret Ukrainu?
Gan Bikovs, gan Dāldere, atsaucoties uz sarunu ar ārlietu ministru, pauž šaubas par to, ka Krievija tiešām īstenos plaša mēroga iebrukumu Ukrainā jau janvārī, par ko brīdinājuši ASV izlūkdienesti. Žurnāliste atgādina, ka ņemot vērā politiskās izmaiņas Eiropā un ASV, iespējams, ka Putins vēlas pārbaudīt citu valstu reakciju uz provokācijām.
Savukārt Bikovs uzsver, ka
Putinam noteikti ir bijis svarīgi atkal nokļūt pie sarunu galda ar lielvalstu līderiem un gan iekšējai, gan ārējai publikai demonstrēt, ka tādus būtiskus lēmumus kā, piemēram, NATO paplašināšanos, nevar veikt bez konsultēšanās ar Krieviju.
Runājot par Putina ultimātu Baidenam – prasību garantēt, ka Ukraina nevarēs pievienoties NATO – Bikovs ir pārliecināts, ka ASV tam nepiekritīs, taču Putinam tas ir bijis kārtējais iegansts sēsties ar ASV pie sarunu galda un paust, ka ar tās interesēm ir jāreķinās. Tas palīdz Putinam arī iekšpolitiskajā propagandā.
Turklāt pētnieks norāda, ka Putina stilā ir militārās opcijas organizēt slepeni, lai ar tām pārsteigtu, tāpēc maz ticams, ka tiks īstenots kas tāds, ar ko Ukraina un rietumvalstis jau iepriekš būs labi rēķinājušās. Šobrīd jau 2-3 mēnešus tiek novērota karaspēka palielināšana pie Ukrainas robežām un bijis iespējams tam gatavoties.