Baltais nams izziņo ASV un Krievijas sarunas par bruņojuma kontroli un Ukrainu
Papildināts

FOTO: EPA/Scanpix

ASV un Krievijas sarunas par kodolieroču kontroli un saspīlējumu saistībā ar Ukrainu notiks 10.janvārī, pirmdien paziņoja Baltā nama Nacionālās drošības padomes preses sekretārs.

"Savienotās Valstis gaida iesaistīšanos sarunās ar Krieviju," sacīja Nacionālās drošības padomes preses sekretārs.

Viņš piebilda, ka pēc tam 12.janvārī ir gaidāma Maskavas un NATO pārstāvju tikšanās, savukārt 13.janvārī tiksies Krievijas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvji.

To, ka ASV un Krievijas sarunas notiks 10.janvārī, apstiprināja arī Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.

"Ženēvā notiks tikšanās," sacīja amatpersona. "10.janvāris ir galvenā diena divpusējām Krievijas un ASV konsultācijām, kas, kā mēs ceram, transformēsies sarunās par mūsu vienošanās projektiem."

Puses jautājumus par drošības garantijām neatrisinās vienas tikšanās gaitā, viņš piebilda. "Vienas dienas laikā vienoties ir neiespējami, bet procesu vilkt garumā mēs arī nevaram. Jautājums ir ļoti steidzams un ļoti nopietns."

Pēc Krievijas un ASV konsultācijām Ženēvā NATO un Krievijas konsultācijas notiks Briselē, sacīja Rjabkovs.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pirmdien bija paziņojis, ka Maskavas un Vašingtonas sarunas par drošības jautājumiem notiks pēc Krievijas svētku sezonas beigām.

Lavrovs arī paziņoja, ka Krievijas vēlas, lai sarunās ar NATO piedalās arī militārpersonas, un kritizēja NATO, atkārtojot Maskavas nostāju, ka tā nevar palikt vienaldzīga pret iespējamo NATO agresiju Krievijas durvju priekšā.

Ministrs sacīja, ka sarunas sāksies uzreiz pēc Jaungada brīvdienām. Krievija svin pareizticīgo Ziemassvētkus 7.janvārī, kas nozīmē, ka pirmā darbadiena pēc tam iekrīt 10.janvārī.

Krievijas Ārlietu ministrija svētdien atzina, ka NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ir ierosinājis sarīkot NATO un Krievijas tikšanos 12.janvārī.

ASV un rietumvalstis uzskata, ka Krievija varētu gatavot uzbrukumu Ukrainai un tāpēc Ukrainas pierobežā sakoncentrējusi aptuveni 100 000 karavīru.

Krievijas puse noraida apsūdzības par iespējamu tās karaspēka iebrukumu Ukrainā. Kā apgalvo Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Maskava ieņem aizsardzības pozīcijas, jo bažījas, ka Kijeva pārmērīgi tuvinās ar NATO.

ASV prezidents Džo Baidens 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV piemēros Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.

Uz augšu
Back