Pk, 12.08.2022.

Pacientu tiesību jurists: valsts finansēts pacientu ombuds ir ārkārtīgi nepieciešams

TVNET/ReTV
Pacientu tiesību jurists: valsts finansēts pacientu ombuds ir ārkārtīgi nepieciešams
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Shutterstock

ReTV Ziņu dienests turpina pētīt gadījumus, kad pacienti vai viņu tuvinieki saskārušies ar nekvalitatīvu ārstēšanu, taču pēc tam pierādīt savu taisnību ir sarežģīti. Juristi novērojuši, ka institūcijas, kurām pacienti būtu jāaizstāv, savas funkcijas nepilda vai dara to tikai daļēji, bet dažkārt pat apzināti rada šķēršļus.

ReTV Ziņas jau vēstīja par Ilutu, kura uzskata, ka viņas vīrs Vidzemes slimnīcā neatbilstīgi ārstēts, tāpēc miris. Viņa vērusies Veselības inspekcijā un gatavojas rakstīt iesniegumu arī policijai. Līdzīgos gadījumos, šajās iestādēs negūstot atbalstu, daudzi meklē palīdzību pie Tiesībsarga.

Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska saka:

“Visbiežāk un visvairāk nāk sūdzības par komunikāciju un attieksmi.

Otra grupa ir par to, ka iedzīvotāju ieskatā ārstēšanā ir bijušas kādas kļūdas – tīri medicīniskas kļūdas vai nepareizības, kā šeit sižetā sieviete minēja, trešā lieta ir jau tādas sistēmiskas lietas, kur mēs saprotam, ka iestāde, iespējams, ir darījusi pilnīgi visu, ko varēja izdarīt, bet Latvijā izveidotā sistēma – tas būtu nepietiekams ārstu daudzums vai nepietiekams finansējums nozarei – radījusi šādu pacienta tiesību aizskārumu.”

Tiesībsarga birojs pats gan ārkārtīgi reti uzņemas risināt ar pacientu tiesībām saistītas lietas, jo tajā nav ārstu ekspertu, tāpēc iesaka problēmsituācijas sākt risināt attiecīgajā ārstniecības iestādē, bet, ja tas neizdodas, vērsties Veselības inspekcijā un Ārstniecības riska fondā. Vienlaikus Tiesībsarga birojā pastāvošo sistēmu vērtē kritiski. “Tas fonds darbojas ļoti, ļoti smagnēji, ir ārkārtīgi gari izskatīšanas termiņi. Ja lēmums ir pieņemts, vēl ir 90 dienas līdz atlīdzības izmaksai. Nevarētu to raksturot kā cilvēkam ļoti draudzīgu mehānismu, lai gan doma sākotnējā bija ļoti laba,” norāda Ineta Rezevska.

Kā neefektīvu Tiesībsarga birojā vērtē arī Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas darbošanos pacientu labā, bet viens no retajiem pacientu tiesību advokātiem Ronalds Rožkalns ir vēl skarbāks:

jebkurā pacientu tiesību lietā liela nozīme ir ārstu ekspertu slēdzienam, bet viņiem nereti trūkst objektivitātes.

“Jāsaprot, ka Latvija ir maza valsts, šie eksperti, kas tiek pieaicināti, nereti paši ir praktizējoši ārsti, kuri tomēr vēlas turpināt savu darbu, nesabojājot koleģiālās attiecības. Šīs korporatīvās saites ir pietiekami ciešas, bieži vien diemžēl nākas saskarties, ka šie ekspertu slēdzieni balansē uz apzināti nepatiesa eksperta slēdziena robežas.”

Pēc advokāta teiktā, nereti kā ārstus un ārstniecības iestādes, nevis pacientus sargājošs vairogs darbojas arī Veselības inspekcija, savukārt Ārstniecības riska fondā, iespējams, notiekot centieni ietaupīt, jo apmierināta tiek tikai viena piektdaļa – viena sestā daļa sūdzību. “Diez vai, ka četras piektdaļas vai piecas sestdaļas pacientu ir nekritiski domājošas personas, kas vienkārši tikai tāpat vien raksta sūdzības,” norāda Ronalds Rožkalns.

Ronalds Rožkalns uzsver pacientu tiesību ombuda institūcijas nepieciešamību. Pēc viņa teiktā, tai būtu jābūt neatkarīgai institūcijai, šo neatkarību nodrošinātu valsts finansējums, nevis ziedojumi.

Jāatgādina, ka tieši šobrīd Veselības inspekcijas darba kvalitātei īpaši pievērsta uzmanība. ReTV Ziņu dienests turpinās šo tematu, aicinot ziņot par gadījumiem, saskaroties ar neprofesionālu vai nekorektu attieksmi no mediķu puses.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu