Pateicoties sabiedrības iesaistei, projekta “Par tīrām upēm” ietvaros apkopoti teju 70 aizsprosti, kas atrodas uz Latvijas upēm. No tiem Pasaules Dabas fonda eksperti izvērtējušu un atlasījuši 10 aizsprostus, kas apgrūtina upju tecējumu un kuru nojaukšana tuvākajā nākotnē būtu nozīmīga Latvijas upju ekosistēmas uzlabošanai.
“Projekta “Par tīrām upēm” ietvaros tika pieteikti dažāda veida aizsprosti, sākot no koku sanesumiem un bebru radītiem aizsprostiem līdz pat hidroelektrostacijām.
Šāda veida projekts un pētījums ar sabiedrības iesaisti Latvijā notika pirmo reizi, tādēļ esam pateicīgi par iedzīvotāju izrādīto interesi un iesaisti.
Svarīgi arī izskaidrot, ka ne visi aizsprosti ir līdzvērtīgi slikti.
Piemēram, situācija ar bebru aizsprostiem Latvijā ir ļoti sarežģīta, jo, lai arī bebru radītie aizsprosti aptur ūdens tecējumu, tie ir dabīga daļa no ekosistēmas un tos nevar salīdzināt ar cilvēku radītiem šķēršļiem.
No iegūtajiem datiem esam atlasījuši 10 aizsprostus, kuru nojaukšana, balstoties uz veikto izpēti, būtu īpaši pozitīvs pienesums upju ekosistēmas uzlabošanā,”
saka Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.
M. Jentgena skaidro: “Gan pasaulē, gan Latvijā novērotā tendence liecina, ka upes zaudē savu dabisko, brīvo tecējumu aizsprostu dēļ. Ir īpaši svarīgi saglabāt upes dabisko tecējumu, jo tas kalpo kā upes aizsarglīdzeklis.
Ja upe plūst brīvi, tad zivis var migrēt un nārstot, tādā veidā saglabājot to populācijas.
Ja upe ir brīvi plūstoša, ar līkumiem, straujtecēm un lēniem posmiem, ūdenī ir augstāks skābekļa daudzums un bioloģiskās daļiņas ūdenī ātrāk sadalās, tādā veidā uzturot augstāku ūdens kvalitāti un samazinot eitrofikāciju problēmu, kas ļoti izteikti skar Latvijas ūdeņus un Baltijas jūru.”
Trīs nozīmīgākos aizsprostus no saraksta tuvāko gadu laikā plānots nojaukt, tādējādi atjaunojot dabisko upju tecējumu.
Šie aizsprosti ir:
Caurteka uz Pietēnupes pie ietekas Lielajā Juglā, kas caur Pierīgas ezeriem ietek Rīgas jūras līcī. Tā ir zivīm nepārvarama caurteka, kura padara visu upes augšteci tām nepieejamu, tādējādi radot nelabvēlīgu ietekmi uz kopējo upes ekosistēmu un zivju populāciju.
Caurteka uz Sveķupītes netālu no ietekas Lenčupē, kas ietek Gaujā. Šī caurteka ir pārāk sekla, tādēļ arī tā ir zivīm nepārvarama. Caurteku padziļinot, upe tiktu atvērta gan ceļotājzivju, gan pārējo zivju sugu migrācijai. Sveķupīte atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā un tās augštecē atrodamas vērtīgas taimiņa nārsta teritorijas.
Bejas dambis uz Alūksnes upes. Tas ir nefunkcionējošs dambis, kurā patlaban nenotiek nekāda veida saimnieciskā darbība. Pēc šī dambja likvidēšanas upe tiktu atvērta visas ūdens dzīvības migrācijai. Jebkurai ūdens dzīvnieku sugai ir svarīgi pārvietoties, gan meklējot labākus barošanās, gan vairošanās apstākļus.
Papildus minētajiem aizsprostiem Pasaules Dabas fonds no cilvēku iesūtītajiem pieteikumiem atlasījis arī tādus aizsprostus kā:
· Ropažu dambi uz Lielās Juglas,
· cilvēka radītu aizsprostu dīķsaimniecības vajadzībām uz Rēzeknes upes,
· dzelzceļa tiltu ar caurteku uz Siliņupītes,
· Staiceles dambi uz Salacas,
· koku sagāzumus Vesetas upē,
· caurteku Gosupes upē,
· bijušās hidroelektrostacijas dambi uz Vaives upes.
“Esam pateicīgi ikvienam, kurš atsaucās un dalījās ar dabā novērotajiem aizsprostiem, tādējādi sniedzot savu artavu Latvijas upju ūdens kvalitātes uzlabošanā.
Redzam, ka lielai daļai Latvijas iedzīvotāju patiesi rūp mūsu upju stāvoklis. To apliecina arī Mangaļi veiktā sabiedrības aptauja*, kurā
68% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka ir satraukti par pieaugošo piesārņojumu Latvijas upēs, un aptuveni puse no respondentiem norādīja, ka Latvijā pārāk maz tiek runāts par upju un to krastu tīrību un sakopšanu.
Upes ir dabas dzīvības ritējums.
Ja ritējums tiek iztraucēts vai apgrūtināts, zūd dabā noteiktais līdzsvars. Līdzīgi kā cilvēka asinsrite nodrošina veselīgu organisma stāvokli, tāpat upes rada dzīvu ekosistēmu. Un tikai kopīgi mēs varam palīdzēt mūsu Latvija upēm,” pauž SIA “Cido Grupa’’ mārketinga vadītāja Ilze Auziņa-Grabeca.
