Baltkrievijas opozīcija Viļņā veido koordinācijas centru

FOTO: Reuters/ScanPix

Baltkrievijas opozīcijas organizācijas nolēmušas Viļņā izveidot koordinācijas centru, reaģējot uz Minskas režīma iecerēto balsojumu par par tā dēvēto konstitūcijas reformu.

Kā paziņots šo organizāciju konferencē, kas piektdien notiek Lietuvas galvaspilsētā, pilsoņi tiks aicināti rīkoties, lai vēlēšanu zīmes februārī gaidāmajā balsojumā tiktu atzītas par nederīgām.

Opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska norādījusi, ka šis balsojums ir autoritārā Baltkrievijas līdera Aleksandra Lukašenko mēģinājums noturēties pie varas.

"Mēs uzskatām, ka tas ir mēģinājums saglabāt varu, taču tas nekādā veidā neatrisina nedz politisko, ekonomisko un humāno krīzi mūsu valstī, nedz cilvēku problēmas. Tā nav izvēle "par vai pret", tas vienkārši ir piedāvājums izvēlēties starp Lukašenko un Lukašenko. Tas nav tas, par ko baltkrievi cīnījušies un turpina cīnīties. Baltkrievi vēlas dzīvot normālā, drošā valstī, baltkrievi vēlas jaunas, godīgas prezidenta vēlēšanas," viņa uzsvērusi.

Pēc Tihanovskas teiktā, iepriekšējā dienā Baltkrievijas opozīcijas Koordinācijas padome un Tautas pretkrīzes valde izplatījušas vēstuli starptautiskajām organizācijām un citiem partneriem, aicinot neatzīt tā dēvēto konstitūcijas referendumu un atbalstīt opozīcijas un citu baltkrievu prasības atbrīvot visus politieslodzītos, sarīkot jaunas prezidenta vēlēšanas un pastiprināt spiedienu uz režīmu, kas turpina represijas.

"Aicinām pilsoņus doties uz vēlēšanu iecirkņiem un rīkoties, lai vēlēšanu zīmes tiktu atzītas par nederīgām, atzīmējot visus piedāvātos variantus," mudinājusi opozīcijas līdere, norādot, ka tas būs likumīgs un ikvienam pieejams veids, kā paust savu attieksmi pret sistēmu.

Viņa pastāstījusi, ka opozīcija nolēmusi izveidot operatīvo centru, kas darbosies referenduma kampaņas laikā un apvienos gan politiskās struktūras, gan pilsoniskās iniciatīvas.

Kā ziņots, Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko ceturtdien pavēstīja, ka balsojums par konstitūcijas reformu, ko viņš bija apsolījis pēc plašajiem opozīcijas protestiem pret autoritāro režīmu, notiks 27.februārī.

Piedāvātie konstitūcijas grozījumi gan paredz noteikt, ka prezidents var atrasties amatā tikai divus piecu gadu pilnvaru termiņus, taču šie nosacījumi tiktu attiecināti tikai uz nākamo ievēlēto prezidentu.

Ja Lukašenko, kas šobrīd ir 67 gadus vecs un atrodas prezidenta amatā kopš 1994.gada, nolems 2025.gadā kandidēt atkal, viņš varēs palikt pie varas vēl desmit gadus.

Grozījumi arī paredz imunitāti agrākajiem līderiem par noziegumiem, kas pastrādāti pilnvaru termiņa laikā, un atļauj izvietot Baltkrievijas teritorijā kodolieročus.

Uz augšu
Back