O, 27.09.2022.

Kariņš nosauc valdības ceturtā darba gada prioritātes

TVNET/LETA
Kariņš nosauc valdības ceturtā darba gada prioritātes
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 17
Premjers Krišjānis Kariņš.
Premjers Krišjānis Kariņš. Foto: Valsts kanceleja

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības darba ceturtajā gadā iezīmētas vairākas galvenās prioritātes.

Tās būs izdevumu samazināšana energoresursiem, Atjaunošanas un noturības mehānisma (ANM) līdzekļu efektīva ieguldīšana, drošības stiprināšana un onkoloģijas pacientu aprūpes uzlabošana, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts kancelejā (VK).

VK norāda, ka Ministru kabinetam savas darbības ceturtajā gadā būs svarīgi panākt mājsaimniecību un uzņēmumu izdevumu samazināšanu par energoresursu izmantošanu, ANM līdzekļu efektīvu investēšanu nozarēs, kā arī nacionālās un reģionālās drošības stiprināšanu sadarbībā ar pašmāju militāro industriju un NATO.

Savukārt veselības nozarē līdztekus cīņai pret Covid-19 pandēmiju šī gada prioritāte ir onkoloģijas pacientu aprūpe - profilakse, savlaicīga diagnostika, atbilstoša ārstēšana, atbalsts un rehabilitācija, kā arī paliatīvās aprūpes pasākumi.

Tāpat VK skaidro, ka bāzes finansējuma pieaugums zinātnei šajā gadā palīdzēs attīstīt pētniecību, inovācijas un veicinās to konkurētspēju.

"Valdības darbā mūs visus vieno kopīgs mērķis - padarīt mūsu valsti stiprāku. Neskatoties uz ārējiem izaicinājumiem - Covid-19 pandēmiju, Baltkrievijas hibrīduzbrukumu, Krievijas militāro spēku koncentrāciju pie Ukrainas robežas -, šajos trijos gados esam īstenojuši iecerēto programmu, lai stiprinātu mūsu valsti un celtu iedzīvotāju labklājību," norāda Ministru prezidents.

Īstenojot būtiskas pārmaiņas augstākās izglītības un zinātnes, finanšu sektora, investīciju piesaistes, administratīvā iedalījuma un citās jomās, valdība, Kariņa ieskatā, ir ielikusi nozīmīgus pamatus valsts nākotnes attīstībai.

"Turpinot valdības darbu un īstenojot uzsāktās pārmaiņas, mūsu rūpes arī turpmāk būs vērstas uz tautsaimniecības izaugsmi, stabilitāti un drošības stiprināšanu," atzīmē premjers.

Minot savus ievērojamākos sasniegumus valdības darbības trešajā gadā, VK atzīmē palielināto finansējumu zinātnei, investīciju fondu uzņēmumiem izveidošanu, kā arī administratīvi teritoriālo reformu. Tāpat izpildīta virkne citu nozīmīgu uzdevumu, kas noteikti valdības deklarācijā, norāda VK.

Valdība pērn vienojās par pēdējo 14 gadu laikā lielāko papildu finansējumu zinātnei. Saistībā ar šo lēmumu, 2022.gadā par papildu 12,2 miljoniem eiro finansēs fundamentālos un lietišķos pētījumus, kā arī dalību Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN).

Ir apstiprināta arī Inovāciju fonda Nozaru pētījumu programmas iniciatīva, un līdz 2024.gadam augstu sasniegumu zinātnes un pētniecības projektu īstenošanai piešķirs ikgadēju finansējumu četru miljonu eiro apmērā. Kā pirmie atbalstu saņems biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju, farmācijas, fotonikas, viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu projekti.

Tāpat valdības trešajā darbības gadā soļi sperti tādās valdības deklarācijas prioritātēs kā pedagoģiskā personāla atalgojuma palielināšana, atbalsts studējošajiem un augstskolu sistēmas reforma. No 2021.gada 1.septembra vispārējā izglītībā strādājošo pedagogu mēneša darba algas likme ir ne zemāka par 830 eiro, savukārt pirmsskolas pedagogiem - ne mazāk par 872 eiro. Izstrādāts arī jauns vispārējās izglītības pedagogu atalgojuma finansēšanas modelis. Atbilstoši tam no šī gada septembra tiks stiprināta pašvaldību loma, sniedzot lielāku finansiālo un metodisko atbalstu pedagogiem, atklāj VK.

Tāpat kā vienu no Ministru kabineta padarītajiem darbiem VK min arī atbalsta panākšanu arī studējošajiem - studenti no daudzbērnu ģimenēm tagad saņem sociālās stipendijas un par 40% palielināts arī ikmēneša stipendijas apmērs. Pieņemti arī grozījumi augstskolu pārvaldības modelī un izveidota jauna augstskolu tipoloģija.

Attiecībā uz atbalstu medicīnas nozarei, 2021.gadā veselības aprūpes sistēmā ir veikti ieguldījumi, tas turpināts arī 2022.gadā, piešķirot nozarei papildu finansējumu. Valdība vienojās arī par 25% palielinājumu mediķu zemākajām mēnešalgām, un kopumā 2021.gadā mediķu algām tika novirzīti papildu 183 miljoni eiro. Šajā gadā kā papildu atbalsts seši miljoni eiro piešķirti jauno ārstu jeb rezidentu algām, savukārt trīs miljoni eiro - māsu izglītībai.

Pērn nodrošināts atbalsts medicīnas darbinieku psiohoemocionālās veselības uzturēšanai. Kopš 2021.gada jūnija visas slimnīcas var algot psihologu darbinieku vajadzībām un uzsāktas arī vērienīgas slimnīcu darbinieku apmācības par savu psihoemocionālo veselību, lai mazinātu personāla izdegšanas risku.

VK pauž, ka valdības darbs noritējis arī tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšanā. Ir izveidots Lielo investīciju fonds uzņēmējiem apjomīgu investīciju projektu, vismaz desmit miljonu eiro apmērā, īstenošanā. Ar šī fonda atbalstu uzņēmēji, izpildot noteiktus kritērijus, pēc projektu realizācijas var atdot samazinātu aizdevuma pamatsummu. Tādējādi plānots radīt 800 jaunu darbavietu, trīs miljonu eiro vērtu eksporta pieaugumu katrā projektā un 250 000 eiro pieplūdumu pētniecībai un attīstībai.

Tāpat investīcijas Latvijas ekonomikā nesis valdības apstiprinātais Atveseļošanas fonda plāns. Jau pērn Latvija saņēmusi priekšfinansējumu 237 miljonu eiro apmērā no kopumā 1,82 miljardus eiro apstiprinātā ANM finansējuma. Atbilstoši plānam, šos līdzekļus jau iegulda un arī turpmāk investēs digitalizācijas, klimata mērķu, nevienlīdzības mazināšanas, veselības, ekonomikas transformācijas un produktivitātes, kā arī likuma varas stiprināšanas jomās.

Lai mazinātu elektroenerģijas cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju maksātspēju, ir palielināts atbalsts noteiktām iedzīvotāju grupām, 2022.gadā ieviests elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) straujāks samazinājums, kā arī līdz 1.aprīlim sadales tarifs tiks piemērots tikai 50% apmērā. Valdība arī apstiprināja 100 eiro pabalstu vakcinētiem senioriem, kā arī palielināja valsts līdzfinansējumu pašvaldības mājokļu pabalstam. Šonedēļ valdība plāno lemt par papildu papildu atbalsta pasākumiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Valdības trešajā gadā atvieglota būves ierakstīšana zemesgrāmatā - fiziskām personām valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu samazināta no 2% līdz 1,5% no īpašuma vērtības.

Tāpat 2022.gada valsts budžetā netiek palielināts neviens no nodokļiem, valdība turpina darbaspēku nodokļu sloga mazināšanu. No 2022.gada līdz 5% samazināta arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme grāmatām, periodiskajiem izdevumiem un citiem masu informācijas līdzekļu izdevumiem vai publikācijām drukātā vai elektroniskā formātā, kā arī to abonentmaksai.

Pērn arī pilnveidots minimālo ienākumu atbalsts visvairāk nabadzības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām un palielināts atbalsts ģimenēm ar bērniem - sākot no šī gada, pabalsta apmērs par apgādībā esošu bērnu no gada līdz 20 gadu vecumam būs atkarīgs no bērnu skaita ģimenē. Par vienu bērnu ģimene saņems 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem - 100 eiro (50 eiro par katru bērnu), par trim bērniem - 225 eiro (75 eiro par katru bērnu). Par četriem un vairāk bērniem pabalsts būs 100 eiro mēnesī par katru bērnu.

VK atzīmē, ka strādāts arī ar demogrāfijas situācijas uzlabošanas jautājumiem, piemēram, vairāk nekā 500 daudzbērnu ģimeņu, piesakoties programmai "Balsts", saņēmušas 8-12 tūkstošu eiro lielas subsīdijas mājokļa iegādei vai izbūvei.

Ieviesti pasākumi iedzīvotāju psihiskās veselības uzlabošanai un nostiprināšanai. Ģimenes ārsti savam pacientam var nozīmēt līdz pat desmit valsts apmaksātām konsultācijām pie psihologa vai psihoterapeita. Palielināta pusaudžu psihiskās veselības pakalpojumu kapacitāte Rīga un sākta to attīstīšana Liepājā, Daugavpilī un Valmierā.

Pagājušā gada 1.jūlijā spēkā stājās Administratīvi teritoriālā reforma un darbu sāka 43 pašvaldību domes līdzšinējo 119 vietā. Šī ir viena no apjomīgākajām reformām, ko ir īstenojusi Kariņa vadītā valdība. Līdz pērnā gada beigām virknē pašvaldību bija vērojams līdzekļu ietaupījums, ko novirzīt iedzīvotājiem nozīmīgu iniciatīvu īstenošanai vai pakalpojumu pilnveidei, norāda VK.

Tāpat uzlabojumi panākti valsts autoceļu stāvoklī un darbs pie šī vēl tiks turpināts. Ir apstiprināts valsts reģionālo ceļu būvniecības plāns līdz 2027.gadam un valsts galveno autoceļu attīstības stratēģija līdz 2040.gadam. Turpināts arī darbs pie dzelzceļa infrastruktūras "Rail Baltica" projekta, tostarp izsludinot iepirkumu pamattrases būvniecībai un 17 reģionālo staciju projektēšanai. Apjomīga publiskās-privātās partnerības projekta ietvaros uzsākta Ķekavas apvedceļa būvniecība, par valdības padarīto pauž VK.

Aizvadītajā gadā valdība arī sistemātiski un mērķtiecīgi sniegusi atbalstu mazajām lauku saimniecībām, tādējādi motivējot lauku iedzīvotājus dzīvot reģionos un nepārcelties uz lielākām pilsētām vai ārzemēm. Dažādos atbalsta pasākumos ap 23 000 Latvijas mazo lauku saimniecību pērn saņēmušas 16 miljonus eiro.

Lai samazinātu Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma organizēto nelikumīgu robežšķērsotāju plūsmu no Baltkrievijas, valdība apstiprināja pagaidu žoga izbūvi 37 kilometru garumā uz robežas ar Baltkrieviju, un ir sākts darbs, lai 2023.gadā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas būtu pastāvīgs žogs.

Tāpat, lai iekšlietu dienesti spētu ātrāk reaģēt un sniegt palīdzību iedzīvotājiem, sākts darbs pie vienotu katastrofu pārvaldības centru izveides un jaunu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo būvniecības. Šajās telpās turpmāk vienuviet plānots izvietot nozares iestāžu un dažviet arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta struktūrvienības.

Tikmēr, lai veicinātu jauniešu iesaisti valsts aizsardzībā un stiprinātu piederības sajūtu valstij, pērnā gada 1.jūlijā Kandavā nodibināta Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola. Kopumā valsts aizsardzības mācību 2021.gadā jaunieši apguvuši 97 skolās visā Latvijā.

Spēcinot Latvijas valsts ārējo aizsardzību, valdība turpinājusi darbu pie NATO spēju stiprināšanas. 2021.gada 30.novembrī un 1.decembrī Rīgā pirmo reizi norisinājās NATO ārlietu ministru sanāksme, kur līdzās praktiskam ieguldījumam Latvija sniedza būtisku pienesumu NATO politiskajās konsultācijās un lēmumu pieņemšanā. Šī sanāksme nostiprināja arī izpratni par ilgtermiņa nepieciešamību pēc sabiedroto klātbūtnes reģionā.

Aizvadītajā gadā darbu sākusi arī specializētā Ekonomisko lietu tiesa, lai efektīvāk izskatītu sarežģītus komercstrīdus, ekonomiskos un finanšu noziegumus, kā arī korupcijas lietas. Savas darbības pirmajos deviņos mēnešos tā izskatījusi jau 197 lietas, no tām 37 civillietas, 36 krimināllietas, kā arī 124 procesus par noziedzīgi iegūtu mantu.

Saskaņā ar valdības deklarāciju īstenota arī sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus, un jau gadu Latvijas Televīzija un Latvijas Radio veiksmīgi strādā šādā formātā. Lai nodrošinātu Latvijas informācijas telpas aizsardzību un vienotu regulācijas mehānismu, tostarp medijpratību, tika izveidots un darbu sāka mediju uzraugs - Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP).

Tāpat pērn valdība vienojusies par vidējā atalgojuma palielinājumu līdz 1040 eiro mēnesī 4 278 dažādu kultūras iestāžu darbiniekiem. Šīs izmaiņas skars teātru, koncertorganizāciju, muzeju, bibliotēku, arhīvu un citu kultūras iestāžu darbiniekus.

Tāpat kā citviet pasaulē, arī Latvijas valdība turpināja cīņu ar Covid-19 pandēmiju. Lai mazinātu vīrusa izplatību, valdība visai Latvijas sabiedrībai nodrošināja vakcīnas pret Covid-19 un ieviesa digitālo sertifikātu drošības pasākumu stingrākai ievērošanai. Īstenoja arī citus drošības pasākumus, lai kavētu saslimstības pieaugumu un tādējādi saglabātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.

Ņemot vērā, ka ieviestie drošības pasākumi atstāja ietekmi uz strādājošajiem, valdība īstenoja arī dažādus atbalsta pasākumus Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem un darbiniekiem, norāda VK.

Jau ziņots, ka svētdien, 23.janvārī, pašreizējai Ministru prezidenta Kariņa vadītajai valdībai apritēja trīs gadi, liecina informācija Ministru kabineta mājaslapā.

Kariņa valdība šā gada janvārī kļuva par visilgāk strādājošo Ministru kabinetu neatkarīgās Latvijas vēsturē, apsteidzot Māra Kučinska (ZZS) vadīto valdību, kas strādāja no 2016.gada 11.februāra līdz 2019.gada 23.janvārim, kad oficiāli darbu sāka Kariņa vadītais Ministru kabinets.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu