Kā ērti, digitāli un pāri robežām sniegt atbalstu iedzīvotājiem (1)

Ieva Ilvesa
, Valsts prezidenta padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos
Ģimene ar bērniem. Ilustratīvs foto
Ģimene ar bērniem. Ilustratīvs foto Foto: Shutterstock

Pandēmijas gados palīdzība un atbalsts ir kritisks, elektroenerģijas cenu kāpums nepieciešamības arvien paplašina. Svarīgi ir ne tikai lemt par atbalsta apmēru un iedzīvotāju grupām, kam tas pienākas, bet arī rūpēties par efektīvu un vienkāršu veidu, kā cilvēki var atbalstu saņemt. Arvien vairākas valstis ar atbalsta programmām proaktīvi tiecas sasniegt iedzīvotāju un pārliecināties, ka indivīds ir saņēmis viņam pienākošos atvieglojumu vai pabalstu. Digitālie risinājumi šeit ir mūsu palīgs, nevis šķērslis.

Valsts pati piedāvā naudu

2021. gada nogalē mani patīkami pārsteidza Igaunijas valsts digitālo pakalpojumu kvalitāte, sniedzot atbalstu bērnu audzināšanā. Necils, bet korekts un informatīvs e-pasts no valsts sociālā atbalsta dienesta Igaunijas pilsonim, manam vīram, prasīja vien pāris minūtes pakalpojuma izpildei.

Pārsteidzoši bija divi fakti. Pirmkārt, valsts, vadoties no savā datu bāzē pieejamās informācijas, pati uzskatīja par nepieciešamu informēt iedzīvotāju par iespējām saņem valsts finansiālu atbalstu. Komunikācijas veids un sniegtā informācija – vienkārša un saprotama e-pasta tekstā.

Otrkārt, valsts analītika ietver ne tikai igauņu datu bāzes sniegto informāciju, bet arī pārrobežu sadarbību. Lūk, vēstule (autores tulkojums), ko bez pieteikšanās saņem iedzīvotājs situācijā, ja vecāki strādā atšķirīgās valstīs un atbilst ģimenes pabalsta saņemšanai!

Informējam, ka Jums Igaunijā pienākas papildu ģimenes pabalsts saistībā ar dēla Hansa Hendrika audzināšanu.

Uz Jūsu ģimeni attiecas noteikumi, kas Eiropas Savienībā (ES) attiecas uz ģimenes pabalstu piešķiršanu un izmaksu. Ģimenes pabalstu piešķiršanas un izmaksas noteikumi Eiropas Savienībā ir noteikti Regulā 883/2004 un 987/2009. Eiropas Savienībā ģimenes pabalstu piešķiršana un izmaksa ir balstīta uz vecāku darba vietu. Saskaņā ar regulas 883/2004 noteikumiem, piešķirot un izmaksājot ES ģimenes pabalstus, tiek ņemti vērā dati par abiem vecākiem. Abu valstu pabalsti netiek izmaksāti pilnībā.

Kā norāda Latvijas kompetentā iestāde VSAA, ģimenes pabalsta par bērna Hansa Hendrika audzināšanu primārā maksātāja ir Latvijas Republika, un ģimenes pabalsts tika piešķirts bērna mātei Latvijā.

Igaunijas ģimenes pabalsta apmērs ir 60 eiro mēnesī, un Latvijas ģimenes pabalsta apmērs ir 39,14 eiro mēnesī līdz 31.12.2021. Līdz ar to jums ir tiesības saņemt papildu ģimenes pabalstu 20,86 eiro apmērā mēnesī līdz 31.12.2021. No 2022. gada janvāra Latvijas Republikā mainīsies ģimenes pabalstu apmēri, tāpēc Igaunijā mainīsies ģimenes papildu pabalsta apmērs.

Lūdzu, dariet mums zināmu, ja vēlaties, lai mēs Jums piešķiram papildu ģimenes pabalstu Hansa Hendrika audzināšanai! Ģimenes pabalstus varam piešķirt ar atpakaļejošu spēku, bet ne vairāk kā par iepriekšējiem sešiem kalendārajiem mēnešiem.

Ja vēlaties, lūdzu, atbildes vēstulē norādiet sava bankas konta numuru, uz kuru vēlaties saņemt atlīdzību!

Vienkārši, saprotami un ērti ir atslēgvārdi digitālos risinājumos. Pārsteidzoši, ka Igaunijas sociālais dienests rod iespēju pat salīdzināt valstu atšķirīgos finansējumus un piedāvāt kompensēt starpību, kā arī sekot izmaiņām Eiropas Savienības valstīs.

Uzskatu, ka tieši šādai ir jābūt valsts pārvaldes digitalizācijai un automatizācijai. Tur, kur iedzīvotāja dzīves notikumi un tam pienākošās finanses vai valsts atbalsts ir standartizēts, informāciju vai atgādinājumu par atbalstu ir jānodrošina automātiski. Vienlaikus tas dotu ierēdņiem vairāk laika un iespējas iedziļināties situācijās, kur nepieciešami nestandarta risinājumi, lai ietu soli tālāk un pielāgotu atbalstu individuālai situācijai.

Labām iecerēm svarīgs kvalitatīvs tehnisks izpildījums

Arī Latvijā ir virkne labu valsts digitālo pakalpojumu piemēru. Ir sakārtota pamata infrastruktūra, daudzi reģistri spēj sadarboties un apmainīties ar datiem, automātiski aizpildīt mūsu anketās valstij zināmo informāciju, piemēram, iesniedzot ikgadējo deklarāciju. Tomēr izdarītais ir nepilnīgs, ja iedzīvotājs “paklūp” uz labas ieceres slikta (sarežģīta) īstenojuma. Septembrī dalījos ar savu pieredzi rakstā “Valsts digitālo pakalpojumu džungļi” par to, kā iegūt valsts atbalstu elektroenerģijas maksājumiem kā daudzbērnu ģimenei. Ar prieku un nelielu ironiju varu ziņot, ka šī gada janvārī esmu saņēmusi apstiprinājumu atbalsta saņemšanai. Izmesti dažādi digitālo taku līkloči, zaudēts laiks un arī finansiālais atbalsts, lai nonāktu pareizajā datu bāzē un elektroenerģijas pakalpojuma sniedzējs varētu piemērot atlaidi.

Pateicoties Būvniecības valsts kontroles biroja kompetencei un atsaucībai, man kļuva skaidrs arī ieceres labais nodoms. Elektroenerģijas pakalpojumu sniedzēji līdzīgi kā Igaunijas sociālā atbalsta dienests, ieraugot datubāzē savu klientu, kurš kvalificējas atbalstam, atsūta informatīvu e-pastu atlaides piešķiršanai. Iedzīvotājam nekas nav jādara, tikai jāapstiprina informācija.

Daudz elektroenerģijas klientu šo atbalsta e-pastu saņēma, bet ne visi – iedzīvotāju pieredze praksē ir atšķirīga. Vienkārši jautājumi ir grūti atbildami. Kā zināt, ka tu neesi nepieciešamajā datu bāzē? Kā nonākt šajā datu bāzē? Un kā zināt, kurā datu bāzē jānonāk? Kā uzzināt, ka “vienas pieturas princips” kopumā strādā, bet atsevišķos gadījumos – kā manā – tomēr nestrādā? Tas viss tehniski vienkārši ir atrisināms, bet diemžēl aizķeras aiz sarežģītas birokrātijas, normatīviem aktiem un katras iestādes atšķirīgām prioritātēm. Tava “elektrības atlaide” – tava problēma, kā ar to tiec galā.

Pirms kaļam plānus par Marsu, jāsakārto pamati

Esmu nelokāma optimiste – digitālā revolūcija vai evolūcija dod iespēju būtiski uzlabot ikviena ikdienu un padarīt valsti pievilcīgu tās iedzīvotājiem. Arī tiem, kuriem digitālās iespējas vai prasmes ir ierobežotas.

Inovācija un spēja ne tikai prognozēt, bet arī veidot tehnoloģiju nākotni ir kritiski svarīga mūsu zinātnē, pētniecībā un ekonomikas izaugsmē. Bet mūsu iedzīvotāju labklājībai šodien ir nepieciešama pamata pakalpojumu pieejamība un valsts atbalsts. Tas neprasa miljardus, bet elementāru procesu organizācijas maiņu, lai sadarbības starp valsts iestādēm, tās reģistriem un datiem augstākā prioritāte būtu atbalsts iedzīvotājiem, nevis pašmērķīga funkciju izpilde.

Šis nav temats, kas nonāks uz glancētu žurnālu vākiem vai vadošos avīžu virsrakstos. Par to nerunās influenceri. Bet to novērtētu lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju

Aktuālais šodien
Svarīgākais