Filma par tibetiešu patiesajām domām par iepriekšējo Ķīnā rīkoto olimpiādi Dondupam Vančenam beidzās ar sešiem gadiem darba nometnē un "otro cietumu", kas viņu sagaidīja pēc iznākšanas brīvībā. Tagad bijušais politieslodzītais apceļo Eiropas parlamentus un olimpiskās komitejas, norādot uz morālajām pretrunām un aicinot boikotēt ziemas olimpiskās spēles Pekinā. Viņš uzskata, ka komunisma jūgā dzīvojušie austrumeiropieši labāk spēj saprast tibetiešus.
Iepriekšējā Ķīnā rīkotā olimpiāde - 2008. gada vasaras olimpiskās spēles Pekinā - Dondupam Vančenam bija liktenīga. Ziņas, ka Ķīna izvēlēta par olimpiādes norises vietu, uzjundīja spēcīgas emocijas. "Olimpiskajām spēlēm būtu jābūt vienotības, miera un jaunatnes kopāsanākšanas simbolam," norāda Dondups Vančens. "Taču realitāte Ķīnā un jo īpaši Tibetā ir tāda, ka mēs ciešam no Ķīnas Komunistiskās partijas režīma. Kā tas var būt, ka šādas spēles notiek, kamēr mēs ciešam?"
Tibetā daudzi jutās līdzīgi. Kopā ar budistu mūku Džigmi Giatso uzfilmējis intervijas ar aptuveni simt tibetiešiem, viņš uzņemto materiālu slepus izveda no valsts un izveidoja dokumentālo filmu Leaving Fear Behind ("Atstājot bailes aiz muguras"). "Ja 2008. gada olimpiskās spēles notiks, tad tām vajadzētu simbolizēt brīvību un mieru," filmas sākumā saka viens no intervētajiem. "Kā tibetietim man nav ne brīvības, nedz miera."
Pirms 2008. gada olimpiādes atklāšanas filma slepenā seansā tika izrādīta vairākiem ārvalstu žurnālistiem.
Dondups Vančens tika aizturēts jau vairākus mēnešus pirms spēlēm. "Uz ieslodzījuma vietu mani veda, uzliekot galvā melnu maisu. Man nebija ne jausmas, uz kurieni mani ved. Un arī mana ģimene veselu gadu nezināja manu atrašanās vietu," viņš stāsta.
Viņu pratināja septiņas dienas un astoņas naktis. "Bet jautājums bija tikai viens: izstāsti mums patiesību, izstāsti, ko esi izdarījis!" Nekādas konkrētas apsūdzības tobrīd nebija izvirzītas.
Tiesas procesā, kurā Dondupu Vančenu nebija ļauts pārstāvēt advokātam, viņam tika piespriesti seši gadi darba nometnē. Viņam piedēvētie noziegumi - separātisms.
"Viss, ko cilvēki teica filmā, tika pasludināts par valsts noslēpumu," viņš norāda.
"Būšana darba nometnē faktiski nozīmēja katru dienu strādāt 15 vai 16 stundas. Es šuvu formastērpus Afganistānas, Irākas un Irānas armijām. Politieslodzītajiem reizi mēnesī bija "paškorekcijas" sesijas, kurās mums vajadzēja atzīties savos nodarījumos un atteikties no Dalailamas mācībām. Politieslodzītajiem tas bija kas neiedomājams, un mēs to nedarījām. Par to regulāri tikām fiziski sodīti, kas noveda pie veselības problēmām," ieslodzījumā aizvadītos gadus atceras Dondups Vančens. Arī cilvēktiesību organizācijas ziņo par gadījumiem, kad cietumā gūto traumu un veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ tiek atbrīvoti ieslodzītie, - 2021. gadā tādi bijuši vismaz astoņi, un četros gadījumos ieslodzītie drīz vien nomira.
2014.gadā viņš tika atbrīvots, tomēr tas vēl nenozīmēja brīva cilvēka dzīvi. "Tas bija kā nonākt jaunā cietumā," viņš pauž. Politieslodzītajiem pēc atbrīvošanas daudz kas ir liegts, piemēram, studenti nevar turpināt mācības, mūki nevar atgriezties tempļos, pārējie nevar atrast darbu. "Maniem ģimenes locekļiem bija jāiesniedz varasiestādēm rakstveida apliecinājumi, ka viņi nosoda manas darbības. Kad gribēju pārcelties uz citu dzīvesvietu, man bija jāsaņem atļauja no policijas. Ierodoties jaunā vietā, atkal bija jāziņo policijai. Nākamos trīs gadus pavadīju kā vēl vienā cietumā un ar apziņu, ka mana ģimene un draugi ir briesmās manis dēļ."
Nācās pieņemt riskantu lēmumu. "Izlēmu, ka centīšos izlauzties brīvībā," norāda Dondups Vančens. Samaksājis cilvēku kontrabandistiem, viņš pāri kalniem no Juņnaņas provinces Ķīnas dienvidos nonāca Vjetnamā. Vēlāk no Taizemes viņš devās uz Šveici un visbeidzot 2017.gada decembrī nonāca ASV, kur tobrīd jau dzīvoja viņa ģimene.
Kamēr Dondups Vančens bija ieslodzījumā, viņa liktenim uzmanību centās pievērst cilvēktiesību un žurnālistu organizācijas. 2012.gadā organizācija "Committee to Protect Journalists" (CPJ) pasniedza Dondupam Vančenam Starptautisko preses brīvības balvu, un 2014.gadā viņš saņēma Vāclava Havela balvu par radošu pretestību.
Dondupa Vančena filmā intervētie cilvēki kopumā uz nākotni raudzījās optimistiski un ticēja, ka nākotne nesīs pārmaiņas. Taču tagad, kad pagājuši 14 gadi un Ķīnā atkal notiek olimpiāde, nekas nav mainījies. Tieši otrādi - kopš valsti vada Sji Dzjiņpins, represijas pieņēmušās spēkā. Lai arī ziņu virsrakstos dominē Ķīnas Siņdzjanas reģions, kurā uiguri tiek slodzīti pāraudzināšanas nometnēs, Honkonga un Taivāna, cilvēktiesību organizācijas "Human Rights Watch" (HRW) dati liecina, ka arī Tibetā cilvēktiesību situācija pēdējā laikā pasliktinājusies vēl vairāk.
Tur stingri tiek ierobežota reliģiskā dzīve, kā arī vārda, pārvietošanās un pulcēšanās brīvība. Pagājušogad ievērojami pieauguši gadījumi, kad tibetieši aizturēti par dažādiem pārkāpumiem virtuālajā vidē, ziņo HRW. Līdzīgi kā Siņdzjanā, notiek mēģinājumi asimilēt etnisko mazākumu un izdzēst reliģiskās un valodas atšķirības.
Dondups Vančens piekrīt, ka situācija Tibetā lielā mērā ir pazaudējusi pasaules uzmanību. "Taču, ja paskatāmies uz reālo situāciju Tibetā, tad kļūst tikai sliktāk un sliktāk," viņš uzsver. "Kopš pie varas nāca Sji Dzjiņpins, Ķīnā un Tibetā daudz kas mainījās. Mums ir līderis, kurš atklāti paziņojis, ka vēlas izdzēst tibetiešu identitāti. 2019. gadā tika pieņemti pasākumi, lai to īstenotu. Skolotāji un kultūras aktīvisti tika aizturēti un ielikti cietumā par mēģinājumiem saglabāt Tibetas kultūru. (..)
Es tajā saskatu plānotus un sistemātiskus centienus iznīdēt tibetiešu kultūru un identitāti. Sava veida kultūras genocīds."
Viņš norāda arī uz Ķīnas aktīviem mēģinājumiem nepieļaut ārvalstu augstāko amatpersonu tikšanos ar Dalailamu. Ja tādas tikšanās tiek plānotas, uzreiz var rēķināties ar agresīvu retoriku un citu instrumentu lietošanu no Ķīnas puses. Arī Baltijas valstīm ir tāda pieredze. Rezultāts - gandrīz desmit gadus augstāko amatpersonu tikšanās ar Dalailamu nav notikušas.
Neskatoties uz to, ka vairāk nekā 200 cilvēktiesību organizācijas aicina boikotēt 2022. gada ziemas olimpiskās spēles Pekinā, tikai saujiņa valstu ir pieteikušas diplomātisko boikotu. Tas nozīmē, ka šo valstu amatpersonas nebūs atrodamas olimpiādes skatītāju rindās, taču sportistiem netiks laupīta iespēja sacensties. Respektīvi - politiķi var lemt par diplomātisko boikotu, savukārt sportisti, ja vēlas, var izstāties no spēlēm.
Nav pārsteigums, ka diplomātisko boikotu pieteikušas ASV un Lietuva - pašlaik aktīvākās Ķīnas kritizētājas (Dondups Vančens intervijā uzslavē Lietuvu par drosmi runāt taisnību). Olimpiādi neapmeklēs arī Austrālijas, Kanādas, Lielbritānijas un vairāku Eiropas valstu augstākās amatpersonas. Dažas valstis kā iemeslu tiešā veidā min cilvēktiesību pārkāpumus Ķīnā, citas aizbildinās ar pandēmiju, bet pārējās lēmumu sīkāk nepaskaidro.
Latvija pieder pie otrajām. Kā vēsta portāls LSM, olimpiādi neapmeklēs ne Latvijas prezidents Egils Levits, nedz arī citas augstākās amatpersonas, bet Latviju pārstāvēs vēstniece Ķīnā Maija Manika. Latvija norāda uz "dažādiem apstākļiem", tai skaitā epidemioloģisko situāciju un tās dēļ ieviestajiem ierobežojumiem.
Dondups Vančens pirms olimpiādes apmeklējis Eiropas valstu parlamentus un nacionālās olimpiskās komitejas, aicinot boikotēt sporta spēles. Pagājušonedēļ viņš Latvijas Olimpiskajā komitejā personiski iesniedza vēstuli, kurā aicina atsaukt sportistus no 2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm vai vismaz atrast veidus, kā nepadarīt viņus "par līdzdalībniekiem samaitātā sistēmā".
"Jauni sportisti tiek sūtīti uz olimpiskajām spēlēm Ķīnā. Taču, kamēr viņi sacenšas, miljoniem cilvēku tiek ierobežota pārvietošanās brīvība. Miljoniem cilvēku cieš.
Manā skatījumā tā ir milzīga pretruna, kas pieprasa morālu atbildi.
Sportistiem vajadzētu apdomāt un reflektēt par šo situāciju un pašiem kaut kādā veidā uz to reaģēt," viņš norāda.
Attiecībā uz Ķīnu stingra stāja var novest pie visai nepatīkamām sekām, kā rāda Lietuvas piemērs. "Jārēķinās, ka iestāšanās par cilvēktiesībām, taisnīgumu un patiesību kaut ko maksās," turpina Dondups Vančens. "Taču mums ir jāturpina to darīt. Ķīna paļaujas uz to, ka cilvēki šādu spēku neizrādīs. Tāda ir komunistiskās partijas daba - censties iebiedēt citas valstis. Bet, ja mēs atbalstītu viens otru, tad būtu iespēja to mainīt."
"Mana galvenā cerība ir tāda, ka Eiropas valdības un to sabiedrības kļūs zinošākas par to, kas notiek Tibetā un ar tibetiešiem," pauž Dondups Vančens.
Eiropa ir unikālā pozīcijā - ne vien tāpēc, ka ziemas olimpiādē vairums sportistu ir no Eiropas, bet arī tādēļ, ka tur ir spēcīgas demokrātiskās tradīcijas un ne viena vien valsts var vilkt vēsturiskās paralēles ar Tibetu - "kuras tikušas okupētas un kurām nācies dzīvot komunistiskā režīmā".
"Tibetiešiem draud izmiršana. Viņi tiek iznīdēti. Tāda pieredze ir arī cilvēkiem Eiropā, piemēram, ebrejiem, kuri šeit ir daudz cietuši," viņš turpina. "Domājot par šīm paralēlēm, aicinu eiropiešus neaizmirst par Tibetu un atbalstīt tibetiešu cīņu par savām tiesībām."
/nginx/o/2021/09/22/14085528t1h446f.jpg)