Deputāti iebilst pret Levita priekšlikumu pārtraukt valsts finansējuma izmaksas partijām ar izjukušām frakcijām (13)

Otrdien, 1. februārī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija skatīja Levita virzītos grozījumus, kas paredz nākotnē pārtraukt valsts finansējuma piešķiršanu tām partijām, kurām izjukusi Saeimas frakcija.

Komisijas sēdē tika rosināts piešķirt likumprojektam steidzamības statusu.

Kā skaidroja komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP), steidzamību esot nepieciešams piešķirt, lai likumprojekta skatīšana neieilgtu līdz Saeimas vēlēšanām un to partijas neizmantotu priekšvēlēšanu laikā.

Taču pret šo ierosinājumu nobalsoja vairākums komisijas deputātu,

norādot, ka likums stāsies spēkā pēc 14.Saeimas ievēlēšanas, līdz ar to esot pietiekami daudz laika, lai grozījumus kārtīgi izdiskutētu.

Deputāti lielākoties atzina, ka finansējuma samazināšana esot nepieciešama. Taču opozīcijas deputāti kritizēja prezidenta rosināto veidu, kā to izdarīt.

Piemēram, Vjačeslavs Dombrovskis (R) kritizēja priekšlikumu atņemt finansējumu partijai, no kuras veidotās frakcijas aizgājušas divas trešdaļas deputātu. Viņa ieskatā, tikpat labi varētu atņemt finansējumu, ja no frakcijas aizgājusi puse deputātu.

Ja tiekot plānots ieviest principu "nauda seko deputātam", tad finansējums jāatņem par katru no frakcijas aizgājušo tautas pārstāvi. Dombrovska ieskatā, tas būtu daudz godīgāk.

Igors Pimenovs (S) rosināja padomāt, kas notiks situācijās, ja pēc frakcijas izjukšanas partijai izdosies no jauna mobilizēt politiķus un Saeimas frakciju atjaunot iepriekšējā sastāvā.

Viņa ieskatā, priekšlikums par finansējuma samazināšanu esot vērā ņemams, bet esot jāmeklē arī citi veidi, kā risināt problēmas, ar kurām saskāries šis Saeimas sasaukums.

Savukārt Ralfs Nemiro pauda pārliecību, ka būtu jāvēršas nevis pret tiem deputātiem, kuri pamet frakciju, turpinot pārstāvēt savus vēlētājus, bet gan pret tiem, kuri nepilda savus pienākumus.

Kā piemēru viņš minēja deputātu Aldi Blumbergu, kurš pašlaik esot "Jaunās vienotības" biedrs un neesot redzēts nevienā komisijas vai Saeimas sēdē. Ņemot vērā, ka tādējādi viņš nepārstāvot vēlētājus, vajadzētu atņemt finansējumu tai partijai, kurā viņš ir iestājies, teica Nemiro.

Komisija atbalstīja likumprojekta virzīšanu izskatīšanai parlamentā pirmajā lasījumā.

Kā ziņots, Levita rosinātās likuma izmaiņas paredz piešķirt KNAB pilnvaras pēc informācijas saņemšanas no Saeimas pieņemt lēmumu par valsts budžeta finansējuma daļas izmaksas pārtraukšanu partijai, ja tās Saeimas frakcijas darbība izbeidzas vai par vairāk nekā divām trešdaļām samazinās partijas Saeimas frakcijas deputātu skaits.

Šajā Saeimas sasaukumā šī likuma norma būtu attiekusies uz partiju "KPV LV", kas ieguva vienu no lielākajām deputātu pārstāvniecībām parlamentā, bet kuras frakcija ir lielā mērā izirusi, tagad apvienojot gan divu partiju, gan partijai vairs nepiederošus deputātus. Ar to nesaistīti KNAB šogad ir pieņēmis lēmumu uz vienu gadu pārtraukt izmaksāt šai partijai, kuras nosaukums tagad ir "Par cilvēcīgu Latviju", valsts budžeta finansējumu 646 303 eiro apmērā, jo tā ir pretlikumīgi izlietojusi valsts budžeta finansējumu.

Levits joprojām uzskata, ka valsts budžeta finansējuma būtiskais palielinājums partijām, vienlaikus samazinot iespējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus, ir bijis vajadzīgs un Latvijas demokrātisko valsts iekārtu ilgtermiņā stiprinošs Saeimas lēmums.

Prezidenta ieskatā, tas ir bijis nepieciešams, bet ilgstoši novilcināts politisks lēmums, kas patlaban esot mazinājis būtisku demokrātijas nepilnību Latvijas valsts iekārtā. Levita vērtējumā, paredzot pietiekamu valsts budžeta finansējumu, tikusi mazināta partiju atkarība no privātiem ziedotājiem un "to savtīgām interesēm".

"No valsts budžeta nepietiekami finansētas un līdz ar to no privātiem ziedotājiem un viņu interesēm atkarīgas partijas valstij un nodokļu maksātājiem kopumā ilgtermiņā izmaksā pārāk dārgi," pauda Levits.

Viņš skaidroja, ka, apspriežot attiecīgo likumprojektu, prezidents aicināja Ministru kabinetu un Saeimu rūpīgi vērot šā regulējuma piemērošanu praksē un būt gataviem veikt tajā vajadzīgus pilnveidojumus un koriģēt konstatētās aplamības.

Prezidents uzsvēra, ka viņš vairākas reizes ir mudinājis diferencēt partijām piešķiramo valsts budžeta finansējumu, paredzot papildu kritērijus, kas stimulētu jēdzīgu partiju darbību un aktivitāti arī starpvēlēšanu periodā. Valsts pirmā persona pauda pārliecību, ka pie šiem jautājumiem agri vai vēlu būs jāatgriežas. Tajā pašā laikā prezidents pauda uzskatu, ka lēmums paredzēt pietiekamu valsts budžeta finansējumu partijām ir bijis pareizs.

Pēc Levita vārdiem, viņš ir rūpīgi sekojis līdzi Politisko organizāciju finansēšanas likuma piemērošanai un regulāri pārrunājis partiju finansēšanas politikas jautājumus ar kompetento institūciju un politisko partiju pārstāvjiem, kā arī šīs jomas lietpratējiem.

Diskusijās, pēc prezidenta paustā, kā nozīmīgs iezīmējies jautājums par valsts budžeta finansējuma piešķīruma saglabāšanu tādām partijām, kuru pārstāvniecība Saeimā ir būtiski sarukusi un nespēj vairs pilnvērtīgi īstenot vēlētāju gribu un savu priekšvēlēšanu programmu.

Valsts prezidents uzsvēra, ka nepieciešami salīdzinoši nelieli likuma grozījumi, paredzot risinājumu šai problēmai. Iesniedzot šo likumprojektu, Levits rosinājis to pieņemt vēl šīs Saeimas darbības laikā, lai šie grozījumi varētu stāties spēkā vienlaikus ar 14.Saeimas sanākšanu.