Kāpēc daži cilvēki paģiru laikā piedzīvo trauksmi?

FOTO: Unsplash

Rīts pēc kārtīgas ballītes un zināma daudzuma alkohola parasti ir visai skarbs un nejauks. Lielākā daļa cilvēku šādā rītā piedzīvo galvassāpes, nogurumu, slāpes un nelabu dūšu, tomēr daudziem nākas saskarties ar vēl kādu nepatīkamu paģiru simptomu – trauksmi.

Kad naktī organisms atkopjas pēc alkohola lietošanas, paģiras rada fizioloģisku spiedienu. Līdzīgs fizioloģiskais spiediens rodas, kad cilvēks ir savainojies vai saslimis. Paģiras darbojas līdzīgā veidā. Tās ne tikai izmaina mūsu imūnsistēmu, bet arī palielina stresa hormona kortizola līmeni, asinsspiedienu un paātrina sirdsdarbību. Tas viss savukārt veicina trauksmi, rakstīts izdevumā "The Conversation".

Izmaiņas norisinās arī smadzenēs. Pētījumi rāda, ka paģiru laikā ir zemāka smadzeņu aktivitāte, kas saistīta ar dopamīnu. Tas ir ļoti svarīgi, jo dopamīns spēlē ļoti nozīmīgu lomu trauksmes regulēšanā. Paaugstināts stress paģiru laikā arī var izraisīt trauksmi – īpaši tad, ja paģiru laikā notiek kaut kas, kas izraisa vēl papildu stresu.

Interesanti, ka stress un miega trūkums var ievērojami pasliktināt gan garastāvokli, gan kognitīvās funkcijas, to skaitā atmiņu un koncentrēšanās spējas. Nogurums, stress un citi nepatīkami paģiru simptomi arī var apgrūtināt ikdienas darbu veikšanu. Ja jūties slikti, ir grūtāk atkauties no nepatīkamām domām, sirdsapziņas mokām un melanholijas.

Nesenā pētījumā parādīts, ka paģiru laikā cilvēks piedzīvo emocionālas svārstības. Daudzi cietēji arī vēstījuši par to, ka piedzīvojuši lielākas grūtības emociju regulēšanā nekā tad, kad paģiru nav. Citiem vārdiem sakot, cilvēki paģiru laikā jūtas slikti un bieži nespēj sevi uzmundrināt.

Par spīti tam, kad pētījuma praktiskajā daļā zinātnieki lika cilvēkiem veikt uzdevumus datorā, kas saistīti ar emociju kontroli, tie paģiru laikā to spēja izdarīt tikpat labi kā dienā, kad paģiru nebija. Tiesa, paģiru laikā bija jāpiepūlas vairāk. Tas arī ir vainojams pie tā, ka daži cilvēki paģiru laikā izjūt arī trauksmi.

Citā pētījumā zinātnieki aplūkoja, kā paģiras ietekmē izpildfunkcijas jeb prāta spējas, kas ir ļoti svarīgas ikdienā, piemēram, atmiņu un paškontroli. Pētījuma dalībniekiem tika uzdoti vairāki uzdevumi, lai pārbaudītu viņu garīgās spējas, piemēram, viņiem bija jāatceras burtu virknes.

Pētnieki atklāja, ka dalībnieki, kuriem bija paģiras, šos uzdevumus veica ar lielākām grūtībām nekā tie, kuriem paģiru nebija.

Kāpēc vieni paģirās piedzīvo trauksmi, bet citi ne?

Sāpes gandrīz vienmēr ir daļa no paģirām – vai nu tās ir muskuļu, vai galvassāpes. Tomēr pētījumi rāda, ka cilvēki, kuri sāpes uztver teju katastrofāli, pārspīlē tās un gaida tikai ļaunāko, bieži arī izjūt trauksmi. Šiem cilvēkiem paģiras arī ir daudz smagākas nekā citiem. Tas varētu skaidrot to, kāpēc daži paģirās izjūt trauksmi, bet citi ne.

Arī cilvēki, kuri ikdienā bieži piedzīvo trauksmi, visticamāk, piedzīvos to arī paģirās. Arī dusmas un depresija, lietojot alkoholu, var nākamajā dienā līdz ar sāpošu galvu ciest no trauksmes. Lielāka iespēja paģirās piedzīvot trauksmi ir arī kautrīgākiem, intravertākiem cilvēkiem.

Ja tu esi cilvēks, kurš cieš no trauksmes paģirās, var izmantot universālās trauksmes novēršanas metodes, piemēram, meditāciju vai sevis un apkārtējās vides sakopšanu. Pārliecinies, ka paģiru dienā varēsi atpūsties no darba un dažādām ikdienas problēmām.

Protams, labākais veids, kā izvairīties no paģirām un trauksmes, ir vienkārši nepārspīlēt ar alkoholisko dzērienu lietošanu. Tieši tik vienkārši.

Uz augšu
Back