Attiecības mūža garumā vai bieži sānsoļi. Kā mīl un šķiras dzīvnieku pasaulē

FOTO: Shutterstock

Daudzu dzīvnieku sugu pārstāvji savā būtībā ir monogāmi un par savu dzīves partneri izvēlas vienu vienīgu savas sugas pārstāvi. Viens no tiem ir prērijās dzīvojošā lauku pele (Microtus ochrogaster), kas uzturas lielākoties Ziemeļamerikas vidienē. Pretēji citiem grauzējiem šīs peles sapārojas, izveido ligzdiņu, aprūpē viena otru un audzina mazuļus.

Viņu monogāmija tiek saistīta ar faktu, ka lauku peles apdzīvo mazauglīgos, plašos ASV un Kanādas zālājus, kur tām ir jācīnās par izdzīvošanas resursiem, to dzīvildze sasniedz tikai 2 gadus, tādēļ izdarīt labāko sev un saviem mazuļiem izdodas tieši komandā.

Taču tie nebūt nav vienīgie faktori.

Pētnieki secina, ka

lauku peles pieķeras savam partnerim un rūpējas par mazuļiem, jo to ķermeņos izstrādājas vazopresīns – antidiurētiskais jeb peptīdu hormons, kas atrodams lielākajai daļai zīdītāju.

Tā galvenā funkcija ir ūdens aizture ķermenī, samazinot izdali ar urīnu, kā arī asinsvadu sašaurināšana.

Taču vēl tas darbojas līdzīgi kā oksitocīns, kas izdalās, izjūtot mīlestību, intimitāti, pieķeršanos.

Monogāmija lauku peļu starpā var būt gan sociāla, gan ģenētiski iedzimta, un tieši šī ģenētiskā iedzimtība veicina retos sānsoļus, ko peles tēviņš vai mātīte veic, un iemesli šādai nelojālai rīcībai joprojām nav atrasti.

Lūk, daži interesanti fakti par citu sugu pārstāvju attiecībām!

  • Šindeļu ķirzakas (Tiliqua rugosus) lielāko daļu no visa gada dzīvo vienas, bet pārošanās laikā tiekas ar vienu un to pašu partneri. Ķirzakas bieži ceļo kopā pāros, kad tēviņš lielākoties seko mātītes “ieteiktajam” maršrutam.
  • Pelēko vilku vidē alfa tēviņš un mātīte (Canis lupus) izveido savu savienību, vilki lielākoties piekopj monogāmas attiecības un pārojas reizi gadā.
  • Kanādas dzērves (Grus canadensis) savu piederību konkrētajam pāriniekam apliecina ar skaļu saucienu. Mātītes sauc divas reizes, bet tēviņi atbild tikai vienu reizi.
  • Cekulainie pingvīni (Eudyptes chrysolophus), satiekot partneri,  sajūsmu izrāda, kustinot galvu uz vienu un otru pusi, un šī savdabīgā kustība tiek saukta par “ekstātisko izrādīšanos”.
  • Zīdītāju klasei piederošie primāti (Hylobates lar) ir lielākoties monogāmi, taču aptuveni katrs desmitais mazulis tiek ieņemts no tēviņa, kas nav mātītes galvenais pārinieks.
Uz augšu
Back