Daudzu dzīvnieku sugu pārstāvji savā būtībā ir monogāmi un par savu dzīves partneri izvēlas vienu vienīgu savas sugas pārstāvi. Viens no tiem ir prērijās dzīvojošā lauku pele (Microtus ochrogaster), kas uzturas lielākoties Ziemeļamerikas vidienē. Pretēji citiem grauzējiem šīs peles sapārojas, izveido ligzdiņu, aprūpē viena otru un audzina mazuļus.
Viņu monogāmija tiek saistīta ar faktu, ka lauku peles apdzīvo mazauglīgos, plašos ASV un Kanādas zālājus, kur tām ir jācīnās par izdzīvošanas resursiem, to dzīvildze sasniedz tikai 2 gadus, tādēļ izdarīt labāko sev un saviem mazuļiem izdodas tieši komandā.
Taču tie nebūt nav vienīgie faktori.
Pētnieki secina, ka
lauku peles pieķeras savam partnerim un rūpējas par mazuļiem, jo to ķermeņos izstrādājas vazopresīns – antidiurētiskais jeb peptīdu hormons, kas atrodams lielākajai daļai zīdītāju.
Tā galvenā funkcija ir ūdens aizture ķermenī, samazinot izdali ar urīnu, kā arī asinsvadu sašaurināšana.
Taču vēl tas darbojas līdzīgi kā oksitocīns, kas izdalās, izjūtot mīlestību, intimitāti, pieķeršanos.
Monogāmija lauku peļu starpā var būt gan sociāla, gan ģenētiski iedzimta, un tieši šī ģenētiskā iedzimtība veicina retos sānsoļus, ko peles tēviņš vai mātīte veic, un iemesli šādai nelojālai rīcībai joprojām nav atrasti.
Lūk, daži interesanti fakti par citu sugu pārstāvju attiecībām!
