/nginx/o/2022/02/17/14370426t1he661.jpg)
1889. gadā Krievijā parādījās noslēpumaina elpceļu slimība, kas strauji sāka izplatīties visā pasaulē, dažu gadu laikā izraisot vismaz trīs inficēšanās viļņus. Tagad zinātniekiem ir radušās aizdomas, ka šo slimību, kas nodēvēta par “krievu gripu”, izraisīja koronavīruss - līdzīgs SARS-CoV-2.
Kā vēstīts izdevumā “New York Times”, starp Covid-19 un “krievu gripas” pandēmiju ir velkamas vairākas paralēles. Piemēram, “krievu gripas” pandēmijas laikā arī tika aizvērtas skolas un darbavietas lielā inficēto cilvēku skaita dēļ. Inficētie parasti zaudēja ožu un garšu, turklāt dažiem slimības simptomi saglabājās pat vairākus mēnešus.
Atšķirībā no gripas vīrusiem, kas līdzīgi nāvējoši ir gan bērniem, gan vecākiem cilvēkiem, “krievu gripa” nāvējošāka bija tieši vecāku cilvēku vidū. To parāda dažādi vēsturiskie avoti.
Lai arī tas viss patiešām atgādina pandēmiju, kurā esam iesprūduši pašlaik, tomēr ideja, ka “krievu gripu” izraisīja koronavīruss, ir visai spekulatīva. Ja arī tam eksistē tieši pierādījumi, tad vismaz pagaidām tie nav atklāti.
Tomēr zinātnieki nav pārstājuši meklēt šos pierādījumus. Vīrusu pētnieki Džefrijs Taubenbergs un Džons Oksfords tagad pēta plaušu paraugus no cilvēka, kas dzīvojis pirms 1918. gada gripas pandēmijas, cerot atrast gripas vīrusa vai koronavīrusa paliekas. Viņu mērķis ir atrast “krievu gripas” pēdas. Vēl citus plaušu paraugus no tā paša perioda pēta arī zinātnieks Skots Podolskis, raksta “Times”.
Ja šajos plaušu paraugos tiks atrasts “krievu gripas” ģenētiskais materiāls, tad zinātnieku rokās varētu nonākt pavedieni par to, kā šī pandēmija beidzās. Vēstures avoti šajā ziņā ir ļoti skopi.
Turklāt, ja 19. gadsimta beigu pandēmiju izraisīja koronavīruss, tad, kā domā daži zinātnieki, mūsdienās tas joprojām eksistē kā parastās saaukstēšanās izraisītājs.
