1962. gada 11. jūnija naktī trīs Alkatrazas cietuma ieslodzītie izbēga no savām kamerām un paštaisītā laivā, visticamāk, izbrauca Sanfrancisko līcī, cerot sasniegt krastu. Viņi vairs nekad netika redzēti.
Sešu mēnešu laikā četri ieslodzītie, izmantojot nozagtu zāģu asmeņus, karotes un no putekļu sūcēja motora izgatavotu urbi, paplašināja savu kameru ventilācijas šahtas.
Viņi strādāja vakaros, urbšanas troksni slāpējot ar Morisa akordeona spēli. Dienas laikā caurumi tika aiztaisīti ciet ar kartonu, kas bija nokrāsots tādā pašā krāsā kā kameras siena. Otrpus ventilācijas atverei atradās neapsargāts komunikāciju tunelis, kas stiepās aiz cietuma kamerām. Tajā viņi glabāja savu lielāko meistardarbu – piepūšamu gumijas laivu, kas bija izgatavota no 50 nozagtiem vai citu ieslodzīto ziedotiem lietus mēteļiem.
/nginx/o/2021/09/15/14071167t1h342b.jpg)