O, 16.08.2022.

Politiķi: Koalīcijā nav atbalsta tiesnešu apstiprināšanas kārtības maiņai

TVNET/LETA
Politiķi: Koalīcijā nav atbalsta tiesnešu apstiprināšanas kārtības maiņai
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Evija Trifanova/LETA

Koalīcijā nav atbalsta tiesnešu apstiprināšanas kārtības maiņai pēc tam, kad Saeima noraidīja bijušās Satversmes tiesas priekšsēdētājas Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas (AT) tiesnesi, tā liecina valdību veidojošo partiju politiķu teiktais pēc koalīcijas sanāksmes.

Valsts prezidents Egils Levits iepriekš Latvijas Radio pieļāva diskusiju par to, vai Saeimai vajag apstiprināt tiesnešus.

Vaicāts, vai varētu mainīt tiesnešu pašreizējo iecelšanas kārtību, piemēram, nosakot mazāku Saeimas lomu šajā jautājumā, tieslietu ministrs Jānis Bordāns pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes pauda, ka vismaz pašlaik nav nepieciešama Satversmē noteiktās tiesnešu iecelšanas kārtības maiņa.

Bordāns gan arī norādīja, ka, viņaprāt, tie deputāti, kuri lēma pret Osipovas apstiprināšanu AT tiesneses amatā, ir kļūdījušies.

Politiķis pauda, ka jautājumi, kas radušies pēc Osipovas neievēlēšanas, ir apspriešanas vērti, un ka pamatjautājums ir, cik mēs esam nobrieduši kā sabiedrība un cik nobrieduši deputāti tiek ievēlēti Saeimā.

Bordāns atzina, ka sistēma, kad Saeima ieceļ tiesnešus, dažkārt ir raisījusi skandālus, ņemot vērā parlamenta pieņemtos lēmumus. Taču pēc šādām situācijām vēlētāji ir sodījuši tās partijas un deputātus, kuri rīkojušies pretēji tai pieejai, kāda domāta Satversmē, atzīmēja politiķis.

"Bez šaubām, deputātiem ir neatkarība balsot un lemt, tomēr [tas] nenozīmē, ka var lemt nemotivēti un neatbilstoši tam, kā tas ir noteikts likumā," pauda Jaunās konservatīvās partijas līderis.

"Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce pauda, ka pēc šī jautājuma apspriešanas AP iekšienē, gan arī atbilstoši politiķa paša viedoklim, viņš pievienojas tieslietu ministra viedoklim, ka tiesnešu iecelšanas kārtības maiņa nav nepieciešama.

Pūce uzsvēra, ka Saeima ir iecēlusi vairāk nekā 100 AT tiesnešus un līdz šim "nevienā gadījumā" vēl nebija izcēlies jautājums par viņu personisko pārliecību. Tāpat personiskā politiskā pārliecība tiesnešu ikdienas darbu nevar ietekmēt un arī neietekmē, akcentēja AP frakcijas vadītājs.

Nepatīkami, ka daļa Saeimas deputātu balsojumā par Osipovu nav ievērojuši Satversmes tiesiskas valsts un valsts varas dalīšanas principus, ka parlaments politisku apsvērumu dēļ neiejaucas tiesu ikdienas darbā, pauda Pūce.

Šoreiz šāda nepieņemama iejaukšanās tiesu darbībā ir notikusi, jo jautājumā par tiesneša apstiprināšanu tika vērtēts Osipovas kā Satversmes tiesas bijušās tiesneses lēmums konkrētā lietā, atzīmēja politiķis.

"Attīstībai/Par!" iepriekš bija aicinājusi Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) rīkoties, lai novērstu konstitucionālo krīzi saistībā ar Saeimas lēmumu neapstiprināt Osipovu AT tiesneses amatā.

Pūce pauda, ka Kariņš un "Jaunā Vienotība" esot norādījuši, ka situāciju ar parlamenta pieņemto lēmumu nevar mainīt. "Tas ļoti apbēdina, bet cerams, tā nav zīme, ka ejam tādu risku virzienā, kādus pieļauj, piemēram, Polija attiecībās ar Eiropas Savienību par tiesu varas neatkarību," atzīmēja AP frakcijas vadītājs.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pauda, ka respektē savas pārstāvētās Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas deputātu izvēli. NA deputāti balsoja pret Osipovas apstiprināšanu AT tiesneses amatā.

Vitenbergs norādīja, ka neredz nepieciešamību mainīt tiesnešu iecelšanas kārtību, kā arī pauda, ka iebilst pret to, ka pēc konkrētā balsojuma uz parlamenta deputātiem tiek izdarīts spriedums.

Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) mediju pārstāvjiem norādīja, ka Levita paustā doma par diskusijas iespēju vēl nav apspriesta, un atzīmēja, ka JV Saeimas frakcija balsojumā atbalstīja Osipovas kandidatūru.

Premjers arī norādīja uz iepriekš pausto reakciju uz Osipovas neievēlēšanu. Pēc Saeimas lēmuma pagājušajā nedēļā Kariņš ierakstā "Twitter" kontā uzsvēra, ka neatkarīga tiesu vara ir tiesiskas valsts pamats.

"Nav pieņemami, ka tiesneša amata kandidāts tiek politiski noraidīts par Satversmes tiesneša amata pildīšanas laikā pieņemtajiem spriedumiem, kuri balstīti vienīgi uz likuma burtu, garu un Satversmē nostiprinātajiem principiem," uzsvēris valdības vadītājs.

Kā ziņots, par Osipovas iecelšanu AT tiesneses amatā balsoja 40 deputāti pamatā no "Jaunās Vienotības", "Attīstībai/Par!" un Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijām.

Savukārt pret bija 29 deputāti - lielākoties no Zaļo un zemnieku savienības, "Neatkarīgo" un Nacionālās apvienības Saeimas frakcijām. Balsojumā atturējās 16 deputāti no "Saskaņas" Saeimas frakcijas.

Jau vēstīts, ka AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs pauda, ka Saeimas lēmums, Osipovu neievēlot par AT tiesnesi, liecina par valstī iestājošos konstitucionālo krīzi.

Strupišs uzskata, ka Saeima ir "klaji pārkāpusi" Satversmes 83.pantu, kas nosaka, ka tiesneši ir neatkarīgi un padoti vienīgi likumam.

"Kādu signālu šis Saeimas lēmums sniedz Latvijas tiesnešiem, piemēram, ST tiesnešiem, vai pirmās instances tiesnešiem, kuri pirmajā reizē tiek ievēlēti vien uz trīs gadiem?" retoriski jautāja Strupišs.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu