Saeima noraida precīzāka kriminālsoda noteikšanu par kārtību rupji traucējošām viltus ziņām

Saeimas sēžu zāle. FOTO: Ieva Čīka/LETA

Saeima ceturtdien, 24. februārī, noraidīja tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) un Tieslietu ministrijas (TM) iesniegto priekšlikumu grozījumiem Krimināllikumā, kas būtu paredzējis sodu par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu ar apzināti nepatiesām ziņām vai izdomājumiem.

Daļa opozīcijas un arī sabiedrības pārstāvji sociālajos tīklos bija pauduši bažas par to, kā šāds regulējums tiktu piemērots. Arī ceturtdien Saeimas debatēs opozīcijas

deputāti asi kritizēja iesniegto priekšlikumu, kā vērstu pret vārda brīvību.

Savukārt grozījumu atbalstītāji no koalīcijas deputātiem iepriekš bija skaidrojuši, ka piedāvātā norma neesot nekas jauns, bet precīzāk izteiktu jau spēkā esošo Krimināllikuma regulējumu par sodu par huligānismu. Līdz ar to TM virzītie grozījumi "skaidrākā valodā" būtu formulējuši jau pašlaik Krimināllikumā noteikto, iepriekš norādīja šodien noraidīto izmaiņu atbalstītāji.

Saeimas ceturtdien noraidītie Bordāna un TM virzītie grozījumi to pieņemšanas gadījumā būtu paredzējuši Krimināllikumu ar jaunu pantu par "Nepatiesu ziņu un izdomājumu izplatīšanu". Priekšlikuma pirmajā daļā bija piedāvāts noteikts, ka par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas apzināti nepatiesu ziņu vai izdomājumu publiskā izplatīšanā, traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu, vai organizāciju darbu sodītu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Neatbalstītajā priekšlikumā bija plānots noteikt, ka par šādu noziedzīgo nodarījumu, ja tas būtu izraisījis smagas sekas, varētu sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Tāpat bija iecerēts noteikt, ka, ja nodarījums izdarīts, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, vai ja ar to radīts būtisks kaitējums, varētu sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

No koalīcijas politiķu, tajā skaitā juristu paustā secināms, ka, ņemot vērā šo Saeimas lēmumu, ka līdzīgos gadījumos varēs turpināt piemērot jau spēkā esošo Krimināllikuma 231.pantu par huligānismu, kurā noteikts sods par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu, vai organizāciju darbu.

Uz augšu
Back