Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sociālos medijus pārplūdinājušas visdažādākās fotogrāfijas un video no notikumu vietas. Tie uzjunda emocijas, un cilvēki steidz dalīties, taču ne vienmēr tie ir autentiski un tiešām rāda to, uz ko tiek attiecināti. Kā to pārbaudīt?
Dažādās platformās, piemēram, ievietota fotogrāfija ar diviem bērniem, kas raugās uz garām braucošas armijas tehnikas vienību. Bijušais Zviedrijas premjers Karls Bilts ir viens no tiem, kas to publicēja Twitter. Viņa ierakstu un piebildi, ka šo attēlu vēl ilgi neaizmirsīs, tālāk padeva 45 tūkstoši cilvēku. Foto pārpublicēts arī Latvijā.
Taču tai nav sakara ar šogad februārī sākto karu. Fotogrāfija uzņemta 2016.gadā. Par to var pārliecināties ar Google foto meklētāja palīdzību. Fotogrāfija vispirms jānoglabā savā datorā (uzklikšķinot uz bildes un izvēloties darbību “saglabāt bildi kā…” vai arī izveidojot tās ekrānšāviņu). Tad jāielīmē attēla adrese vai jāielādē ekrānšāviņa fails Google foto meklētājā.
Meklētājs atrod, kurās vēl lapās šāda fotogrāfija līdz šim publicēta. Tas parāda, piemēram, interneta lapu (šeit) no 2016.gada, kurā teikts, ka fotogrāfiju toreiz bija publicējusi Ukrainas Aizsardzības ministrija. Fotosesiju ar bērniem un armiju veidojis fotogrāfs Dmitro Muravskis.
Pēc Krievijas uzbrukuma strauji izplatījās arī fotogrāfija, kurā it kā esot redzama Kijevas Dinamo futbolkomanda. Tā nav taisnība. Šajā gadījumā, meklējot bildes izcelsmi ar Google foto meklētāju, to noskaidrot ir daudz grūtāk, jo atsauce uz Dinamo kļuva tik populāra, ka šī informācija pazūd maldinošo apgalvojumu jūrā. Īstenībā šo fotogrāfiju savos sociālo mediju kontos ievietoja Ukrainas aktīvists Serhijs Sternenko, fotogrāfijā redzams arī viņš pats. Attēlā redzamie cilvēki nav Dinamo futbolisti.
Fotogrāfija, arī safabricēta, karā var būt ietekmīgs ierocis. Par tādu, visticamāk, ir kļuvis foto no kāda no pašlaik sociālajos medijos izplatīta Kremļa propagandas video, kurā dramatiskas mūzikas pavadījumā tiek rādītas sagrautas ēkas un cietuši bērni Donbasā, kur 2014.gadā pēc Krievijas atbalstītu separātistu uzbrukumiem sākās karadarbība. Uz kadra redzamais uzraksts “Visi pārdzīvo par Ukrainu! Bet kur jūs bijāt 8 gadus, kad bombardēja Donbasu!” ir populārs Kremļa naratīvs, kas atbildību par pašlaik notiekošo karu uzveļ Ukrainai. Donbasā kopš 2014.gada karadarbībā ir gājuši bojā vairāki tūkstoši mierīgo iedzīvotāju. Taču jāņem arī vērā, ka karadarbību tur sāka Krievijas atbalstīti separātisti, viņu pusē iesaistījās arī Krievijas karavīri.
Pārbaudīt video izcelsmi ir grūtāk. To var mēģināt darīt, apturot video un ievadot Google foto meklētājā atsevišķu kadru. Šajā gadījumā rezultāti rāda, ka bilde ar mazo puisēnu guvusi ievērību interneta blogeru vidū. Viņi atraduši citas bildes ar šo pašu bērnu (šeit), tērptu tajās pašās drēbēs, kopā ar sievieti un citiem bērniem mikroautobusā. To, ka fotogrāfijā redzamais ir inscinēts, nevis reāla kara aina, kā tā tikusi vēlāk izmantota, apstiprinājis arī video autors, rakstīja Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība radītais medijs currenttime.tv (šeit).
