C, 18.08.2022.

Ģimenes ārstu asociācijas prezidente norāda uz resursu trūkumu Covid-19 vakcinācijas procesā

TVNET/LETA
Ģimenes ārstu asociācijas prezidente norāda uz resursu trūkumu Covid-19 vakcinācijas procesā
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide Foto: Ieva Čīka/LETA

Reaģējot uz Valsts kontroles (VK) revīzijā pausto par ģimenes ārstu nepietiekamu iesaisti Covid-19 vakcinācijas procesā, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide norāda uz finansiālu un cilvēkresursu nepieciešamību.

Kā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja VK padomes locekle Maija Āboliņa, Veselības ministrijas (VM) īstenotajos vakcinācijas pret Covid-19 pasākumos, sniedzot iespēju iedzīvotājiem bez maksas vakcinēties, tikai nedaudz vairāk nekā 50% ģimenes ārstu iesaistījās savu pacientu vakcinēšanā, piemēram, Latgalē tie bija tikai 32%.

Veide uzsvēra, ka nedrīkst aizmirst, ka ģimenes ārsti ikdienā primāri veic veselības aprūpi saviem pacientiem, turklāt kā papildus slogs bija apzināt ar Covid-19 inficētos pacientus, to kontaktpersonas un veikt to ārstēšanu.

"Ģimenes ārsti skatījās, vai viņiem ir pietiekami resursu. Vairāk nekā 380 praksēs ir tikai viena māsa, bet vēl 13 praksēs nav nevienas - tur ir tikai ārsts. Tas nebija iespējams. Kā tie, kas strādā centros, kur kabinets ir astoņu kvadrātmetru platībā, varētu vēl veikt vakcināciju? Tas ir tas vājais punkts," norādīja Veide.

Āboliņa atzina, ka ģimenes ārstu institūts Latvijā pēc būtības nedarbojas tā, kā vajadzētu, proti, ģimenes ārstam vajadzētu būt pirmajam, pieejamākajam ārstam, kurš pārzina sava pacienta veselības aprūpes problemātiku dzīves garumā, līdz ar to veidojas uzticība, kam būtu bijusi izšķirīga un būtiska nozīme krīzes situācijā.

Veide gan oponēja Āboliņai, norādot, ka pētījumi visbiežāk liecina par to, ka pacienti uzticas saviem ģimenes ārstiem. Viņa uzsvēra, ka vakcinācijas sākuma periodā tieši ģimenes ārsti bija tie, kas veltīja laiku, lai ar katru pacientu individuāli pārrunātu un skaidrotu vakcinācijas nozīmi, un nemaz neesot tik viegli pierunāt cilvēkus vakcinēties. Viņasprāt, tas būtu bijis jādara valstij.

Līdzīgās domās ir arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska, uzskatot, ka, ja lēmumi par vakcināciju politiskā līmenī būtu pieņemti jau vismaz pavasarī, tad "nerastos sastrēgumi ar vakcinācijas aptveri pedagogiem un citiem profesiju pārstāvjiem". Viņasprāt, pie šāda risinājuma jau septembrī būtu sasniegta plānotā 70% vakcinācijas aptvere.

"Ģimenes ārsti kas strādā centros un poliklīnikās, novirza savus pacientus vakcinēt uz vakcinācijas kabinetiem. Diemžēl vakcinācijas aptveres finansējums no VM par pagājušo gadu joprojām nav samaksāts," norādīja Kozlovska.

Nacionālā veselības dienesta pārstāvis skaidroja, ka patlaban finansējuma pieprasījums tiek virzīts uz VM, tad tas nonāks Saeimas Budžeta un finanšu komisijā, un tikai pēc tam nauda tiks pārskaitīta.

Sēdes laikā valsts kontrolieris Rolands Irklis izteicās, ka nākotnē būtu jādomā par ģimenes ārstu lomas stiprināšanu sabiedrībā, tostarp profilaksē un vakcinācijā. Viņaprāt, ir jāsekmē sabiedrības izpratne, izglītošana par veselības aprūpi arī primārajā veselības sektorā, ne tikai attiecībā uz Covid-19 situāciju.

"Par līdzekļu piešķiršanu varēsim runāt tad, kad būsim izveidojuši konceptuālu redzējumu, kā nodrošināt turpmāku virzību uz ģimenes ārstu primārās veselības aprūpes attīstību. Pašlaik ir tādas vietas, kur cilvēki nevar aizkļūt līdz sabiedriskā transporta pieturai, lai nokļūtu līdz ģimenes ārstam, un tas nozīmē, ka mēs neredzam tos cilvēkus Latvijas teritorijā," uzsvēra Āboliņa.

Viņasprāt, tas, kas tiek darīts vakcinācijas labā, ir tikai maza daļiņa no tā, ko ikdienā veic ģimenes ārsts.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu