Ņemot vērā cilvēku nerimstošo interesi par nepieciešamību izsargāties no radiācijas, Radiācijas drošības centrs (RDC) atgādina, ka patlaban Latvijas iedzīvotājiem nav vajadzības profilaktiskos nolūkos lietot jodu pret radiāciju, ceturtdien žurnālistiem atzina centra direktore Dace Šatrovska.
Latvijai radiācijas apdraudējuma patlaban nav, tomēr pēdējā laikā centrā tiek saņemti jautājumi par joda profilaksi. Šatrovska skaidroja, ka joda profilakse nav zāles pret radiāciju un Latvijas iedzīvotājiem nav nepieciešami šie joda profilakses pasākumi, turklāt kodolavārijas gadījumā esam pietiekami tālu no atomelektrostacijām (AES). Joda profilakse esot plānota tajās teritorijās, kas atrodas tuvu atomstacijām.
Latvijai tuvākā atomstacija atrodas Baltkrievijā, 110 kilometru attālumā. 500 kilometru rādiusā ap Latviju darbojas deviņas AES. Karadarbības skartajā Ukrainā ir četras AES ar 16 reaktoriem. Krievijas spēku sagrābtā Zaporižjas AES atrodas 1000 kilometru attālumā no Latvijas.
Latvija RDC katru dienu saņem aktuālo informāciju no savām monitoringa stacijām un vērtē arī starptautiski pieejamos datus.
Kā skaidroja Šatrovska, ir svarīgi saprast, ka šis kālija jodīds tiek lietots situācijās, kad vidē var nokļūt radioaktīvais jods, proti, kodolavārijas gadījumā, jo šis preparāts aizsargā vairogdziedzeri. Tomēr šī preparāta profilakse nav nepieciešama tikai tāpēc, ka publiskajā telpā izskan tādas runas.
RDC informatīvais materiāls par aizsardzības pasākumiem radiācijas avārijās ir aplūkojams un lejupielādējams Valsts vides dienesta interneta mājaslapā, sekojot saitei "www.vvd.gov.lv/lv/media/8464/download".
Veselības ministrija arī nesen paziņoja, ka saskaņā ar Starptautiskās atomenerģētikas aģentūras vadlīnijām nav jāpielieto joda profilakse, ja kaimiņvalstu AES atrodas vairāk nekā 110 kilometru attālumā.
Ministrija uzsvēra, ka joda nepamatota lietošana profilaksei nav "zāles pret radiāciju" un var nopietni apdraudēt veselību, tostarp atomelektrostaciju kodolavāriju gadījumā.
Pārdozēšanas gadījumā, tai skaitā joda nepamatotas lietošanas profilaksei gadījumā, cilvēkam var rasties galvassāpes, siekalu dziedzeru sāpes un pietūkums, drudzis vai laringīts, rīkles pietūkums vai iekaisums, kuņģa zarnu trakta darbības traucējumi, caureja un plaušu tūska.
Akūta saindēšanās ar jodu var izraisīt kuņģa-zarnu trakta bojājumus un nieru bojājumus. Var rasties arī asinsrites mazspēja, balss spraugas tūska, kas var izraisīt smakšanu vai aspirācijas pneimonijas attīstību. Akūtas saindēšanās gadījumā ar jodu jālieto liels piena daudzums un cietes gļotas. Īpaši jutīgi pret pārdozēšanu ir jaundzimušie.
Ministrija norādīja, ka Latvija no kaimiņvalstu elektrostacijām atrodas vairāk nekā 110 kilometru attālumā, un šādā gadījumā nav nepieciešams lietot joda profilaksi kodolavāriju gadījumā.
Turklāt radioaktīvā joda nav ne Krievijas ieņemtajā Černobiļas AES teritorijā, ne arī kādā radioaktīvo atkritumu glabātuvē. Radioaktīvais jods izdalās tikai gadījumos, ja avārija notikusi AES strādājošā reaktorā.
