Deputāti ceturtdien Saeimas sēdē norādīja uz augsto nabadzībai pakļauto personu skaitu Latvijā.
Sēdes laikā Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka gandrīz katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs ir pakļauts nabadzības riskam un šis īpatsvars ir būtiski pieaudzis pēdējo četru gadu laikā. Vienlaikus cīņa ar Covid-19 valstij bija prasījusi vairāk nekā septiņu miljardu eiro aizņēmumus, valsts parāda pieaugumu, turklāt, pieaugot procentu likmēm, pieaugs izmaksas, atmaksājot visu esošo parādu. Tādējādi ar katru gadu pieaug Latvijas atpalicība no citām Baltijas valstīm.
Viņš atzina, ka patlaban Latvija ir saskārusies ar virkni izaicinājumu, ņemot vērā, ka valsts tautsaimniecības attīstības modelis - tranzīts, tūrisms - pēdējos 30 gadus lielā mērā bija atkarīgs no Krievijas, un Latvijai ir "jāmācās faktiski visu būvēt no jauna".
Arī Saeimas deputāts Ralfs Nemiro atzīst, ka, skatoties uz Eiropas bagātāko valstu sarakstu, Latvija joprojām atrodas lejasgalā, kas, viņaprāt, ir satraucoši, jo gan Lietuva, gan Igaunija ir spējušas uzrādīt izrāvienu.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem nabadzības riskam pakļauto personu skaits Latvijā no 2019.gada līdz 2020.gadam ir pieaudzis par 1,8%, bet tagad jau sasniedzis 23,4%, attālinoties no Ziemeļeiropas valstu saraksta.
Tā kā arī enerģētiskās nabadzības rādītājs Latvijā ir zems - 7%, Nemiro rosina vairāk finansējuma veltīt pētniecībai, jo ekonomisko izrāvienu nevar nodrošināt bez pētniecības budžeta palielināšanas, īpaši sasaistot pētniecību ar komercializāciju. Attiecīgi šajā gadījumā būtiska sadarbība starp Ekonomikas ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju.
Tikmēr, lai izskaustu Krievijas ietekmi Latvijā, Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava aicina rosināt vairākas problēmas, kuras ilgstoši nav tikušas risinātas.
"Kas notiks ar nevalstiskajām organizācijām un politiskiem spēkiem, kuri ir barojušies no Krievijas valsts? Nešķirojot pēc tautības, ko darīsim ar tiem iedzīvotājiem, kuri atklāti nostājas Krievijas pusē pret Latvijas neatkarību? Vai viņiem ir jādzīvo Latvijā, kuru viņi tik ļoti ienīst? Vai mēs Pilsonības likumā esam gatavi vienoties par plašākām pilnvarām pilsonības anulēšanai tiem, kuriem nemaz nevajadzēja iegūt Latvijas pilsonību, piemēram, Avena kungam?," pauda Dombrava.
Tāpat, viņaprāt, šobrīd nepieciešams radīt mehānismu, kā visas Saeimā pārstāvētās partijas var diskutēt par likumiem ar lielu budžeta ietekmi, lai "Kremlis nevarētu negācijas sociālajos jautājumos izmantot pret mums". Savukārt iekšpolitikā būtu nepieciešams panākt vēl lielāko NATO spēku klātbūtni Baltijas valstīs, lai Latvijā tuvākajā laikā tiktu izvietotas "Patriot" pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Savukārt, pārrunājot gāzes izmaksas, Saeimas deputāts Reinis Znotiņš (K) uzsvēra, ka Latvija par Krievijas gāzi samaksā ap 400 miljoniem eiro, un šīs izmaksas esot puse no Latvijas Aizsardzības budžeta, turklāt par šo naudu Krievijā tiek izgatavoti aptuveni simts tanki gadā. Viņš aicina strādāt pie alternatīvām iespējām, kamēr valsts vēl nespēj pilnība aizvietot gāzi.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka tādās pašvaldībās kā Daugavpils joprojām nav redzami būtiski uzlabojumi - ziemas apkure nāk no Krievijas gāzes, kamēr "Rīgas siltums" šogad plāno uzbūvēt vairākas jaunas koģenerācijas stacijas, tādējādi diversificējot atkarību no Krievijas gāzes.
Znotiņš aicina pārskatīt Eiropas Savienības fondu, īpaši Atjaunošanas un noturības fonda finansējumu, kāpinot Latvijas elektroenerģijas saražotās jaudas. Patlaban Latvija saražo aptuveni 75% no sev nepieciešamās elektroenerģijas, bet, viņaprāt, pastāv iespēja ražot vairāk nekā 100%, un ne tikai patērēt elektroenerģiju, bet arī eksportēt.