Pk, 19.08.2022.

SAB: Krievijas specdienesti turpina agresīvu darbu pret Latviju; palielinās individualizētu kiberuzbrukumu skaits

TVNET
SAB: Krievijas specdienesti turpina agresīvu darbu pret Latviju; palielinās individualizētu kiberuzbrukumu skaits
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Shutterstock

Krievijas specdienesti turpina agresīvu darbu pret Rietumvalstīm, arī Latviju, liecina pirmdien, 21. martā, publiskotais Satversmes aizsardzības biroja (SAB)  darbības pārskats par 2021. gadu.

Krievijas specdienesti turpina agresīvu darbu pret Rietumvalstīm, arī Latviju. Vairāku Krievijas institūciju un specdienestu kopdarbībā tiek realizēti Latvijas diskreditācijas pasākumi, lietojot plašu metožu klāstu un aizvien vairāk izmantojot tehnoloģijas. Krievijas specdienestos izveidotas arī īpašas vienības sabotāžu un slepkavību veikšanai ārvalstīs, secināts SAB 2021. gada darbības pārskatā.

Ziņojumā norādīts, ka darbu pret Latviju 2021. gadā turpinājuši vairāki ārpus NATO un ES esošu valstu specdienesti, pret kuriem SAB veicis pretizlūkošanas darbu. To radītais apdraudējums vērtējams skalā no mērena līdz būtiskam, atkarībā no dienesta pārstāvētās valsts īstenotās politikas reģionā un Rietumvalstīs kopumā. Visaktīvāko darbību tradicionāli izvērtuši Krievijas dienesti.

Krievijas 24. februāra iebrukums Ukrainā iezīmē jaunus izaicinājumus Eiropas drošības arhitektūrā.

“Ja Rietumu sabiedrībās dominē cīņa par nākotnes ietekmēšanu, tad Krievija cenšas atgriezties pagātnē.

Vladimira Putina režīma īstenotās politikas rezultātā mūsdienu Krievija dažādos aspektos arvien vairāk atgādina savu priekšteci Padomju Savienību, kura, neskatoties uz atsevišķiem trūkumiem, ir Krievijas pašreizējās politiskās elites ideāls varas konsolidācijas, sabiedrības kontroles un ģeopolitiskās pozīcijas dēļ. Šāda pozīcija nosaka konfrontāciju ar Rietumiem, izmantojot Krievijas rīcībā esošos līdzekļus, kur būtiskāko lomu ieņem drošības un izlūkošanas dienesti,” norāda SAB direktors Egils Zviedris.

SAB skaidro, ka galvenais Krievijas specdienestu uzdevums ir izlūkošanas informācijas iegūšana, ietekmes instrumentu veidošana un ietekmes operāciju īstenošana, tādējādi nodrošinot Kremļa politisko mērķu sasniegšanu.

SAB brīdina, ka ņemot vērā pandēmijas noteiktos klātienes pasākumu un ceļošanas ierobežojumus, kā arī ārvalstu specdienestiem pilnveidojot darba metodes, kontakti nereti tiek veidoti virtuālajā vidē. Persona vai uzņēmums var saņemt īpaši tai izstrādātu piedāvājumu sociālajos tīklos no šķietami īstas, bet faktiski fiktīvas personas vai kompānijas. Tā, piemēram, kādai Latvijas nevalstiskajai organizācijai uz e-pastu ticis nosūtīts piedāvājums veikt regulāru Latvijas iekšpolitikas notikumu monitoringu, par to solot samaksu. SAB aicina neiesaistīties šāda veida apšaubāmās sadarbībās.

Tāpat, lai izvairītos no prokremliskas informācijas patērēšanas, SAB iesaka īpaši rūpīgi izvērtēt vēstījumus, kas virtuālajā telpā šobrīd rodami Ukrainas kara notikumu kontekstā.

Pārskatā norādīts, ka Krievijas ietekmes pasākumu ārvalstīs īstenošana ir kompleksa dažādu Krievijas institūciju kopdarbība, kur vadošā loma bieži vien ir specdienestiem.

SAB konstatējis, ka notiek politiskās un ekonomiskās situācijas monitorēšana Krievijas tuvējās pierobežas valstīs, Krievijas propagandas un diskreditācijas kampaņu realizēšana, prokremlisku vēstījumu izplatīšana, “krievu pasaules” un tās vērtību popularizēšana, organizāciju un ietekmes aģentu tīkla ārvalstīs veidošana, kā arī tautiešu politikas aktivitāšu koordinēšana. Šie procesi īpaši bīstami ir pašreizējā Krievijas – Ukrainas kara kontekstā.

Minēto aktivitāšu ietvaros ietilpst Latvijas diskreditācijas pasākumu īstenošana, kuru galvenā mērķauditorija ir starptautiskā sabiedrība un kuru nolūks ir rādīt Latviju kā valsti, kurā it kā tiek pārkāptas krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības, valda etnokrātisks režīms, tiek glorificēts nacisms, kā arī kuras dibināšanas leģitimitāte ir apšaubāma, teikts pārskatā. Diskreditācijas pasākumi informatīvajā telpā nereti rada vēlamo noskaņojumu un vēlāk kalpo kā atbalsts nedraudzīgas valsts izvērstajām darbībām citas valsts teritorijā.

SAB uzsver, ka Krievijas propaganda ātri spēj pielāgoties dažādiem aktuāliem notikumiem un tēmām, kas izmantojamas Rietumvalstu diskreditācijai. Tā, piemēram, propagandas aktivitātēs ar mērķi destabilizēt un polarizēt Rietumvalstu sabiedrības operatīvi tika izmantots vakcīnu jautājums.

Krievija iedarbināja savu propagandu, lai attēlotu Krieviju kā atbildīgu un gādīgu lielvaru, kurai šķietami ir vēlme un spējas risināt globālas krīzes. Kremļa amatpersonas regulāri ziņoja, ka “Sputnik V” tiks piegādāta arvien vairāk valstīm visos pasaules reģionos un Krievijas propagandas kanāli slavēja institūta izgudrojumu kā globāli vispieejamāko vakcīnu.

Taču, kamēr Krievija turpināja publiski apliecināt, ka nodrošinās solītās “Sputnik V” piegādes, SAB iegūtā informācija liecina, - Kremļa amatpersonas jau 2021. gada vasarā apzinājās, ka tas nebūs iespējams ierobežoto ražošanas jaudu dēļ.

SAB norāda, ka slēptas ietekmes nodrošināšanai ārvalstīs kā vienu no instrumentiem Kremlis izmanto arī varas elitei pietuvinātu oligarhu finansētas privātas organizācijas un uzņēmumus.

Kā viens šādu ietekmes aģentu tīklu koordinatoriem pārskatā minēts Jevgeņijs Prigožins, kurš savu uzņēmējdarbību izveidojis, nodrošinot pakalpojumus Krievijas valsts struktūrām. Starptautisko uzmanību J. Prigožins ieguvis kā Sanktpēterburgas “troļļu fermas” (“Internet Research Agency”) un privāti militārā uzņēmuma “Wagner” īpašnieks. Viena no Prigožina tīkla organizācijām “Admis Consultancy Ltd.” 2021. gadā plānojusi aktivizēt darbu Baltijas jūras reģionā, tajā skaitā Latvijā. Pateicoties publiski pievērstai uzmanībai, šī organizācija šobrīd savas aktivitātes pārtraukusi. Tomēr Latvijas politiķi, amatpersonas un viedokļu līderi arī turpmāk būs līdzīgu ietekmes organizāciju mērķa grupa, brīdina SAB.

Pārskatā uzsvērts, ka gan institucionālā un valsts līmenī, gan privātajā sektorā būtiska ir kiberdrošības stiprināšana.

SAB norāda, ka palielinās individualizētu kiberuzbrukumu skaits. Kremlim kāpinot agresiju pret Rietumvalstīm, pieaug iespēja, ka Krievijas specdienesti var īstenot tādas destruktīvas operācijas NATO un ES dalībvalstu kibertelpā, kas apgrūtinātu sabiedrībai nozīmīgu sektoru darbību vai radītu kaitējumu kritiskai infrastruktūrai. Šādu kiberuzbrukumu varbūtība īpaši pieaugusi, Kremlim izšķiroties par karadarbības sākšanu Ukrainā.

Pārskatā analizējot Krievijas iekšpolitiku, secināts, ka prezidenta Vladimira Putina varas leģitimitāte arvien vairāk balstās uz falsifikācijām un meliem, bet iekšpolitiskā stabilitāte uz pieaugošām represijām. Režīms brīvu informācijas apriti uzskata par būtisku draudu tā pastāvēšanai. Šādas pieejas izmantošana spilgti izpaužas arī Kremļa izvērstajā retorikā un spēka struktūru rīcībā, kā arī prokremlisko vēstījumu izplatošo kanālu dienaskārtībā Ukrainas kara kontekstā.

SAB gada pārskata klasificēto daļu izskatīs Ministru kabinetā un Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Līdz ar to tiks apstiprināti arī SAB darbības virzieni 2022. gadam.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu