Kas cilvēku padara garlaicīgu?

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Personality and Social Psychology Bulletin”, piecos eksperimentos tika pārbaudīti 500 cilvēki ar mērķi noskaidrot, kas cilvēku padara garlaicīgu. Pētījumā atklājās, ka “garlaicīgi” cilvēki tiek stereotipizēti, balstoties uz cilvēka nodarbošanos, hobijiem, personības iezīmēm un pat pēc tā, kur viņi dzīvo.

Pētījuma dalībnieki kā visgarlaicīgāko nodarbošanos atzīmēja datu analīzi, grāmatvedību, apdrošināšanu, uzkopšanu vai bankas pakalpojumus. Ar garlaicību vissaistītākais “hobijs” izrādījās gulēšana, kam sekoja reliģiskās prakses, televizora skatīšanās, dzīvnieku vērošana un matemātika.

Pētījumā tika konstatēts, ka stereotipiski garlaicīgam cilvēkam trūkst interešu un humora izjūtas. Turklāt šādiem cilvēkiem trūkst viedokļa un viņi ir negatīvi. Garlaicīgi cilvēki stereotipiski arī dzīvo mazās pilsētās.

“Stereotipu satura modelis” sociālajā psiholoģijā paredz, ka stereotipi veidojas divās dimensijās: kompetencēs (spējās, prasmēs un inteliģencē) un īpašībās (sirsnībā, uzticamībā un labā raksturā).

Tie cilvēki, kas sociāli tiek uztverti kā sirsnīgi, tomēr nekompetenti, piemēram, bezpajumtnieki vai pabalstu saņēmēji, var tikt žēloti, nicināti vai pamesti novārtā, domā psihologi. Tikmēr tās cilvēku grupas, kurām ir augstāka kompetence, tomēr mazāks sirsnīgums un dvēseles siltums, bieži piedzīvo skaudību no citiem un cita veida negācijas.

“Garlaicīgo cilvēku” pētījumā tika secināts, ka tie cilvēki, kas tiek uzskatīti par garlaicīgiem, reizē tiek uzskatīti arī par mazāk kompetentiem un sirsnīgiem.

“Bija interesanti redzēt, ka pētījums parādīja to, ka garlaicīgi cilvēki netiek uzskatīti par kompetentiem. Man likās, ka grāmatveži tiks uztverti kā garlaicīgi, bet efektīvi, kas būtu ideālās personas, kurām uzticēt darbu pie nodokļu atgūšanas,” teica pētnieks Vans Tilbergs.

Stereotipiem par garlaicīgu cilvēku var būt ļoti negatīva ietekme uz cilvēka sociālajām attiecībām, secināja pētnieki.