Koalīcija pieņēmusi lēmumu par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanas pret nekustamā īpašuma iegādi un citiem ieguldījumiem izbeigšanu, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes žurnālistiem pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Video ⟩ Koalīcija pieņēmusi lēmumu izbeigt "zelta vīzu" programmu
Papildināts
Kariņš uzsvēra, ka koalīcija vienojusies izbeigt šīs "zelta vīzu" programmas, kad, ieguldot naudu, nopērkot dzīvokli vai līdzīgā veidā var saņemt TUA.
Premjers norādīja, ka Iekšlietu ministrija strādā pie attiecīgiem likuma grozījumiem.
Saeimas "Attīstībai/Par!" frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce norādīja, ka aizliegums šādā veidā saņemt TUA tiktu attiecināts uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Pūce norādīja, ka precīzs juridiskais regulējums šī jautājuma risinājumam tiks sagatavots tuvāko dienu laikā un nonāks attiecīgās Saeimas komisijas darba kārtībā, kur to, visticamāk, skatīs jau trešdien. Pēc tam tuvākajā laikā jautājumu skatīs arī Saeimas plenārsēdē.
Jau vēstīts, ka iekšlietu ministre Marija Golubeva bija uzdevusi sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai Latvijā pārtrauktu izsniegt jaunas termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas valstspiederīgajiem.
Partijas izvērsīs diskusiju par risinājumiem Latvijas informatīvās telpas drošības stiprināšanai
Valdošās koalīcijas partijas veidos "attīstības komiteju", kurā risinās jautājumus par valsts informatīvās telpas drošību, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes norādīja kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Šādas komitejas valdošās koalīcijas partijas ir vienojušās veidot gadījumos, kad jāmeklē risinājumi diskutablākiem jautājumiem. Puntulis pauda, ka šajā formātā savu viedokli par jautājumiem varēs izteikt arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) pārstāvji.
Komitejā paredzēts vienoties par risinājumiem, lai tos jau kā gatavus piedāvājumus virzītu tālākai apstiprināšanai valdībā.
Puntulis skaidroja, ka, ņemot vērā kara apstākļus Ukrainā, šobrīd šim jautājumam ir jāpievērš pastiprināta uzmanība un nepietiek ar ikdienišķiem risinājumiem.
Kultūras ministrs atzīmēja, ka informatīvās telpas stiprināšana kara apstākļos ir ļoti nozīmīga. "Ir skaidrs, ka šajos apstākļos, kad Latvijas sabiedrībai vairs nav tik brīvi pieejami daudzi informācijas avoti, mēs šobrīd esam situācijā, kurā ir neizbēgami jārunā arī par paradumu maiņu," izteicās politiķis.
Puntulis teica, ka, viņaprāt, attiecībā uz informācijas telpu Latvijā būtu jāpanāk situācija, kad visi, neskatoties uz to valodu, kāda tiek izmantota ikdienā, patērētu to pašu informāciju, kurai ir jābūt objektīvai un uzticamai.
"Redzējumi, kā to sasniegt, ir vairāki un dažkārt arī atšķirīgi. Tie atšķiras gan NEPLP, gan SEPLP, gan koalīcijas partneriem. Līdzīgi tie prasa dažādus finansiālus ieguldījumus. Es vēlētos arī uzsvērt Latgales mediju telpu," pauda ministrs.
Saeimas frakcijas "Attīstībai/ Par!" priekšsēdētājs Juris Pūce pēc koalīcijas sanāksmes šo jautājumu komentēja, norādot ka valdību veidojošo partiju starpā ir atšķirības viedokļos par to, kas tieši būtu jādara, lai šajā brīdī stiprinātu Latvijas informatīvo telpu un mazinātu Krievijas ietekmi uz to. Domstarpības lielā mērā ir saistītas ar to, cik daudz Latvijai šajā brīdī būtu jāveltī līdzekļi informatīva un analītiska satura veidošanai ne tikai latviešu valodā.
"Par to varēsim turpināt diskusijas. Ministrs Puntulis jau piezīmēja, ka tiks izveidota šāda grupa, kas sadarbosies ar neatkarīgajiem regulatoriem, lai atrastu kopīgo risinājumu, kā to vislabāk tālāk virzīt," sacīja Pūce.