Krievijas karaspēka raidītajām raķetēm piektdien trāpot Doneckas apgabala Kramatorskas pilsētas dzelzceļa stacijai, nogalināti 50 cilvēki, arī pieci bērni, paziņojis Doneckas apgabala kara administrācijas vadītājs Pavlo Kirilenko.
Aktuālais frontē ⟩ Krievija apšaudījusi Kramatorskas dzelzceļa staciju - nogalināti 50 cilvēki; okupanti iznīcinājuši Čornobiļas AES arhīvu
Papildināts plkst.00:01
Tie ir provizoriskie dati, kas vēl var mainīties.
Līdz šim slimnīcās nogādāti 98 cilvēki. Sagaidām, ka vienas vai divu dienu laikā pēc medicīniskās palīdzības vērsīsies arī citi cietušie, tāpēc cietušo skaits pastāvīgi mainīsies, norādīja Kirilenko.
Starp 98 ievainotajiem, kuri nogādāti medicīnas iestādēs, ir 16 bērni, 46 sievietes un 36 vīrieši. Slimnīcā miruši 12 cilvēki. 38 cilvēki gājuši bojā stacijā, paziņoja amatpersona.
Kirilenko jau iepriekš norādīja, ka ievainoto vidū ir liels skaits tādu, kuru savainojumi ir smagi.
Russia just killed over 30 innocent civilians at a train station in Kramatorsk. pic.twitter.com/Hb9gx2FF0d
— Anastasiia Lapatina (@lapatina_) April 8, 2022
Nespējot gūt panākumus kaujas laukā, Krievija turpina mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu, norādīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Okupanti ar [raķeti] "Točka-U" veica triecienu Kramatorskas dzelzceļa stacijai, kur atradās tūkstoši mierīgo iedzīvotāju, gaidot evakuāciju," norādīts prezidenta paziņojumā.
Trieciena vietā strādā policija un glābēji, viņš piebilda.
"Krievijas necilvēki neatsakās no savām metodēm. Tā kā viņiem nav spēka un drosmes stāties mums pretī kaujas laukā, tad viņi ciniski iznīcina civiliedzīvotājus. Tas ir ļaunums, kam nav robežu. Ja tas netiks sodīts, tas nekad neapstāsies," uzsvēra Zelenskis.
Brīdī, kad stacijai trāpīja raķetes, tur atradās tūkstošiem cilvēku, kas ar vilcieniem gatavojās evakuēties, jo Donbasā gaidāms Krievijas karaspēka uzbrukums.
Tie, kas raidīja raķetes, "labi zināja, uz kurieni mērķē un ko grib. Viņi grib sēt paniku un bailes", uzsvērts Kirilenko paziņojumā.
Krievijas raķešu triecienu Kramatorskas dzelzceļa stacijai nosodīja Eiropas Savienība.
Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka raķetes uz Kramatorskas staciju būtu izšāvuši Krievijas spēki, un nodēvēja šādas apsūdzības par provokāciju.
Krievijas raķešu triecienu Kramatorskas dzelzceļa stacijai nosodīja Eiropas Savienība.
Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka raķetes uz Kramatorskas staciju būtu izšāvuši Krievijas spēki, un nodēvēja šādas apsūdzības par provokāciju.
Pilsētas slimnīcas netiek galā ar visiem Krievijas raķešu triecienā ievainotajiem, norāda Kramatorskas mērs
Doneckas apgabala Kramatorskas slimnīcas nespēj aprūpēt visus pacientus, kas ievainoti Krievijas raķešu triecienā pārpildītajai pilsētas dzelzceļa stacijai, piektdien paziņojis pilsētas mērs Oleksandrs Hončarenko.
Viņš informēja, ka pēc apšaudēm ievainotos vienlaicīgi operē 30 līdz 40 ķirurgi.
"Daudzi cilvēki ir smagā stāvoklī, bez rokām, kājām. Viņus vienlaicīgi operē 30 līdz 40 ķirurgi," stāsta Kramatorskas mērs.
Hončarenko piebildis, ka raķetes šķembas atrastas 40 metru attālumā no trieciena epicentra, kas apliecina, cik jaudīga tā bijusi. Pilsētas mērs arī paziņojis, ka trieciena brīdī stacijā atradās ap 4000 cilvēku, kuri gaidīja iespēju evakuēties pirms gaidāmā Krievijas uzbrukuma.
Vienlaikus vietējie brīvprātīgie lūdz palīdzību ievainoto evakuācijai no Kramatorskas uz Dnipro.
Bučā okupanti izvarojuši bērnus
Okupanti izvarojuši 14 gadus vecu meiteni un 11 gadus vecu zēnu, atsaucoties uz Ukrainas Ombuda Ludmillas Deņisovas informāciju viņas "Facebook" profilā, vēsta "Sky News".
14 gadus veco meiteni izvarojuši pieci okupanti, viņa palikusi stāvoklī. Savukārt 11 gadus vecs zēns izvarots savas mātes acu priekšā. Okupanti māti bija piesējuši pie krēsla.
Pa humanitārajiem koridoriem piektdien evakuēti 6665 cilvēki
Šo skaitu paziņoja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka, vēsta britu raidsabiedrība "Sky News". Viņa arī informēja, ka piektdien tika atvērti 10 humanitārie koridori. Šodien cilvēki tika evakuēti no Donbasa, Luhanskas un Zaporožjes apgabaliem.
ASV prezidents nosoda uzbrukumu Kramatorskas dzelzceļa stacijai
ASV prezidents Džo Baidens piektdien nosodīja okupantu sarīkoto uzbrukumu Kramatorskas dzelzceļa stacijai, kurā dzīvību zaudēja vismaz 50 cilvēki, bet ievainojumus guva 300, ziņo BBC.
Viņš vainoja Maskavu, sakot, ka tās armija uzbruka civiliedzīvotājiem, kuri mēģināja evakuēties.
Krievija, protams, ši uzbrukumu ir noliegusi.
Somija nosūtīs Krievijai atpakaļ Krievijas mākslinieku darbus
Somijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka tā nosūtīs Krievijai atpakaļ mākslas darbus, piektdien ziņo britu raidsabiedrība BBC. To vērtība ir apmēram 42 miljoni eiro. Kā atgādina medijs, trešdien Somijas Robežkontrole apturēja trīs kravas, kurās bija mākslasdarbi, statujas, dažādas senlietas utt.
Krievija slēgs "Human Rights Watch" un "Amnesty International" birojus
Krievija slēgs vairāku starptautisku organizāciju vietējos birojus, arī organizāciju "Human Rights Watch", "Amnesty International" un "Carnegie Endowment for International Peace", piektdien paziņojusi Krievijas Tieslietu ministrija.
Šīs organizācijas ir izslēgtas no Krievijas starptautisko organizāciju un ārvalstu nevalstisko organizāciju reģistra.
Kā iemesls izslēgšanai minēta Krievijas likumu pārkāpšana, norādīts ministrijas paziņojumā.
Bučā atklājās Putina armijas nežēlīgā seja, uzsver Eiropas Komisijas prezidente
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena piektdien, apmeklējot Buču, norādījusi, ka tur pastrādātās civiliedzīvotāju slepkavības parāda Krievijas prezidenta Vladimira Putina armijas nežēlīgo seju.
"Šeit notika neiedomājamais. Mēs redzējām Putina armijas nežēlīgo seju. Mēs redzējām neprātu un aukstasinību, ar kādu viņi ieņēma pilsētu," žurnālistiem Bučā sacīja fon der Leiena, kuru vizītē pavada Eiropas Savienības ārējās un drošības politikas augstākais pārstāvis Žuzeps Borels un Slovākijas premjerministrs Eduards Hegers.
Leiena paziņoja, ka ES darīs visu, lai atbalstītu Ukrainu "nepieciešamo soļu" speršanā, lai nodrošinātu dalību blokā. "Visa pasaule sēro kopā ar Bučas iedzīvotājiem, un tieši viņi (..) aizstāv Eiropas robežu, aizstāv cilvēciskumu, aizstāv demokrātiju, un tāpēc mēs viņus atbalstām šajā svarīgajā cīņā," sacīja Leiena.
ES ir nolēmusi piešķirt 7,5 miljonus eiro izmeklēšanai, ko Ukraina veic saistībā ar kara noziegumiem Kijivas priekšpilsētā Bučā un citās pilsētās.
Makarivas ciematā atrasti 132 krievu noslepkavoto cilvēku līķi
Ukrainas Kijivas apgabala Makarivas ciematā atrasti 132 Krievijas karaspēka nogalinātu cilvēku līķi, piektdien paziņojis ciemata galva Vadims Tokars.
Viņš norādīja, ka 40% ciemata ir iznīcināti un daudzas ēkas nebūs atjaunojamas.
Lielākā daļa noslepkavoto cilvēku atrasta masu kapos.
Ciematā pirms kara dzīvoja 15 tūkstoši cilvēku, bet palicis nepilns tūkstotis, atklāja Tokars.
Kopš Ukrainas kara sākuma pasaules valstis izraidījušas 443 Krievijas diplomātus
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pasaules valstis izraidījušas kopskaitā 443 Maskavas diplomātus, piektdien paziņojusi Ukrainas Ārlietu ministrija.
"Kopš Krievija iebrukusi Ukrainas teritorijā, mūsu partnervalstis izraidījušas 443 Krievijas diplomātisko iestāžu darbiniekus. ASV, Lielbritānija un Čehija būtiski samazināja agresorvalsts diplomātisko klātbūtni jau pirms Krievijas lēmuma sākt pilna mēroga karu," ministrija norāda sociālajā tīklā "Facebook". Tā atzīmē, ka šāds solis apliecina solidaritāti ar Ukrainu un turpina centienus pastiprināt Krievijas Federācijas globālo izolāciju.
"Ar diplomātu izraidīšanu partnervalstis atbildējušas uz Krievijas diplomātu graujošajām spiegošanas aktivitātēm. Rietumi devuši triecienu Krievijas spējai īstenot agresīvu politiku, graut mieru un drošību Eiropā un traucēt atbalstu Ukrainai," teikts paziņojumā.
Tajā norādīts, ka Krievijas diplomāti gadiem ilgi izplatījuši propagandu, cenšoties sagrozīt realitāti un slēpt Kremļa patieso seju. Diplomātu izraidīšana ir tieša demokrātiskās sabiedrības atbilde uz Krievijas režīma noziegumiem, uzsvērusi Ukrainas Ārlietu ministrija, aicinot partnervalstis "izdarīt maksimālu spiedienu uz Krievijas Federāciju, lai apturētu tās barbarisko karu pret Ukrainu".
Lielbritānija piegādās Ukrainai zenītraķetes un prettanku raķetes
Pēc Krievijas raķešu trieciena pārpildītajai Kramatorskas dzelzceļa stacijai, Lielbritānija nolēmusi piegādāt Ukrainai vēl citas zenītraķetes "Starstreak" un 800 prettanku raķetes, piektdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons. Raķešu kopējā vērtība sasniedz 180 miljonus eiro, atklāja Džonsons.
Uzbrukums Kramatorskai parāda, cik zemu ir nogrimusi Krievijas prezidenta Vladimira Putina savulaik izlielītā Krievijas armija, kopīgajā preses konferencē ar Vācijas kancleram Olafu Šolcu žurnālistiem norādīja Džonsons Savukārt Šolcs šo raķešu triecienu nodēvēja par zvērīgu.
Šolcs arī aizstāvēja Vāciju pret kritiku, ka tā kavē Krievijas energoresursu importa aizliegumu. "Mēs darām visu, ko varam, un darām daudz," sacīja kanclers, norādot uz Vācijas plāniem ilgtermiņā dažādot enerģijas avotus.
Pēc sarunām ar Šolcu britu premjerministrs paziņoja, ka Lielbritānija un Vācija sadarbosies savu energosistēmu pārveidē. "Mēs nevaram pārveidot savas energosistēmas vienas nakts laikā, bet mēs arī zinām, ka Putina karš nebeigsies vienā naktī," norādīja Džonsons.
Pilsēta kļuvusi par drupām un elli, norāda Mariupoles mērs
Krievijas karaspēka aplenktā Mariupole kļuvusi par drupām un elli, un, lai iztēlotos tur notiekošo, šokējošie skati no nesen atbrīvotās Bučas "jāpareizina ar simtu", intervijā Lietuvas sabiedriskajai televīzijai sacījis Mariupoles mērs Vadims Boičenko.
"Tā ir elle, ko mierīgajā, europeiskajā Mariupolē izraisījis Krievijas karaspēks. Vispirms viņi mūs aplenca un tad sāka iznīcināt svarīgos infrastruktūras objektus, apšaudīja noliktavas ar pārtikas un labības krājumiem. Iznīcināja arī tos centrus, kur gatavojām produktus patvertnēm," viņš stāstījis.
Somija izraidīs divus Krievijas diplomātus
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Somija izraidīs divus Krievijas diplomātus, piektdien paziņojis Somijas premjerministres birojs.
Somija nav NATO dalībvalsts, bet kara ietekmē aktualizējies jautājums par pievienošanos aliansei. Valstij ir 1340 kilometrus gara zemes robeža ar Krieviju.
Premjerministres birojs norādīja, ka Krievijas diplomātu izraidīšana ir saskaņā ar citu Eiropas Savienības (ES) valstu nostāju.
Somija arī atcēlusi vīzas pagarinājumu vienam Krievijas vēstniecības darbiniekiem.
Ukrainas aizsardzībā tādā vai citādā veidā iesaistīti 80% ukraiņu, liecina aptauja
Valsts aizsardzībā pret Krievijas iebrucējiem tādā vai citādā veidā iesaistīti apmēram 80% ukraiņu, liecina aptauja, ko 6.aprīlī veikusi socioloģisko pētījumu grupa "Reiting".
45% aptaujāto finansiāli palīdz valsts aizsardzībā, kas ir vairāk nekā aptaujā martā, kad 39% respondentu norādīja, ka palīdz finansiāli.
35% respondentu kā brīvprātīgie palīdz civiliedzīvotājiem un militārpersonām, 18% piedalās informatīvajā pretestībā, 13% strādā kritiskajā infrastruktūrā, 3% iesaistījušies teritoriālajā aizsardzībā, bet 3% atrodas armijas rindās. Ceturtā daļa aptaujāto norādīja, ka nevar palīdzēt.
Krievija un Ukraina ir gatavas turpināt miera sarunas
Krievija un Ukraina ir gatavas turpināt sarunas, lai gan procesu ietekmē šausminošās ainas, kas pavērušās Kijivas piepilsētā Bučā pēc Krievijas karaspēka padzīšanas, piektdien paziņojusi kāda Turcijas amatpersona.
"Gan Krievija, gan Ukraina ir gatava noturēt sarunas Turcijā, tomēr līdz kopīga [vienošanās] teksta sagatavošanai vēl ir tālu," atzinusi amatpersona.
Tā paskaidrojusi, ka strīdus jautājumu vidū ir Donbasa un Krimas statuss, kā arī drošības garantijas. Amatpersona informējusi, ka nākamās sarunu kārtas norises datums vēl nav noteikts.
Turcija ir uzņēmusies vidutāja lomu Krievijas un Ukrainas miera sarunās. Pagājušajā nedēļā Stambulā tikās abu valstu delegācijas, un puses pēc sarunām pauda optimismu par procesa virzību.
Harkivas apgabalā pēc Krievijas karaspēka padzīšanas atrasta spīdzināšanas kamera
Harkivas apgabala Husarivkas ciemā Krievijas karaspēks bija ierīkojis spīdzināšanas kameru, paziņojusi Ukrainas policija.
Vietnē "Facebook" ievietotajā paziņojumā norādīts, ka Ukrainas armija šo Izjumas rajona ciemu atbrīvoja 4.aprīlī un tagad policisti dokumentē krievu pastrādātos noziegumus.
Kādas privātmājas teritorijā Husarivkā atrasti sakropļoti civiliedzīvotāju līķi, kuru vidū ir arī bērns. Izmeklēšanā secināts, ka šie cilvēki ilgstoši pakļauti spīdzināšanai, vēta Ukrainas policija.
"Cilvēki tika sadedzināti dzīvi. Spīdzināto vidū ir viens bērns. Noskaidrots, ka mājā ilgstoši atradās Krievijas karaspēka komandantūra," lasāms policijas paziņojumā.
Warning, sensitive photos
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 8, 2022
Several incinerated bodies of civilians, incl 1 child, were found in the cellar of a house in Husarovka village (Kharkiv Obl) after it was liberated from Russian occupation. 🇷🇺s did this deliberately, as no houses burned
📷Sergei Loiko#RussianWarCrimes pic.twitter.com/ACeIsDWp2e
Policija arī informē, ka pie vienas no Husarivkas lauksaimniecības biedrības ēkām atrasts vietējās slimnīcas feldšera līķis, kuram apskates laikā konstatēti zilumi uz ķermeņa un sejas. Viņam bijušas uz muguras sasietas rokas, bet krūšu kurvī redzams lodes radīts ievainojums. "Arī viņu spīdzināja Krievijas Federācijas karavīri," norāda policija. Pie Husarivkas uz ceļa atrasta arī artilērijas apšaudē cietusi automašīna ar vīrieša, sievietes un viņu trīsgadīgā bērna mirstīgajām atliekām.
Krievija izraidījusi 45 Polijas diplomātus
Krievija izraidījusi 45 Polijas diplomātus, piektdien paziņojusi Krievijas Ārlietu ministrija.
Tā ir Krievijas atbilde uz Varšavas lēmumu pagājušajā mēnesī izraidīt 45 Krievijas diplomātus.
Krievijas Ārlietu ministrija informēja, ka pasludinājusi par nevēlamām personām 45 cilvēkus, kas strādā Polijas vēstniecībā Krievijā un Polijas konsulātos Irkutskā, Kaļiņingradā un Sanktpēterburgā.
Krievijas karaspēks pilnībā iznīcinājis Čornobiļas AES arhīvu
Krievijas karaspēks pilnībā iznīcinājis Čornobiļas atomelektrostacijas (AES) arhīvu, kas tika veidots gadu desmitiem, piektdien paziņojusi Ukrainas Slēgtās zonas lietu pārvaldes amatpersona.
"Tas ir viss, kas palicis pāri no mūsu Čornobiļas dokumentiem un arhīviem," sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja Ukrainas Slēgtās zonas lietu pārvaldes Sabiedriskās padomes priekšsēdētājs Oleksandrs Sirota, publicējot fotogrāfiju ar papīra atliekām atkritumos.
Ukraina apsūdz Krieviju par Čornobiļas AES darbinieku nolaupīšanu
Ukrainas vadība apsūdzējusi Krieviju par 170 Čornobiļas atomelektrostacijas (AES) darbinieku nolaupīšanu un piespiedu aizvešanu uz Krieviju.
Krievija gandrīz mēnesi AES darbiniekus turēja gūstā kompleksa bumbu patvertnē un tad viņus ar spēku aizveda uz Krieviju, raidsabiedrībai CNN teicis Ukrainas iekšlietu ministrs Deniss Monastirskis.
Viņš piebilda, ka šajā laikā nozagtas arī lielākā daļa ukraiņu vērtslietu.
Krievijas puse pagaidām nav reaģējusi uz Ukrainas paziņojumu.
Čornobiļā pabijušajiem krievu iebrucējiem atlicis ne vairāk kā gads, prognozē Ukrainas enerģētikas ministrs
Visi krievu iebrucēji, kas uzturējušies Čornobiļas atomelektrostacijas (AES) slēgtajā zonā, ir saņēmuši lielas apstarojuma devas, un arī viņu tehnika ir apstarota, piektdien paziņojis Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko.
Ministrs atzinis, ka krievu karavīri izrādījuši apbrīnojamu analfabētismu - tie ar kailām rokām grābuši radiācijas saindēto augsni, bēruši radioaktīvās smiltis maisos, lai veidotu nocietinājumus, un elpojuši pašu saceltos radioaktīvos putekļus.
"Pēc mēnesi ilgas tādas apstarošanas, viņiem atlicis ne vairāk kā gads dzīves," norādījis Haluščenko.
Viņš piebildis, ka okupanti izlaupījuši AES administratīvās ēkas, no kurām iznesuši visu, sākot ar traukiem un beidzot ar aparatūru un instrumentiem. Apstaroti ir ne tikai paši karavīri un to "trofejas", bet arī visa kara tehnika, kas izgājusi caur Čornobiļu, - aptuveni 10 000 vienību.
"Katrs krievu karavīrs, dzīvs vai miris, gabaliņu Čornobiļas aizvedīs mājās," norādījis ministrs.
Viņš brīdinājis, ka metāls labi uzņem radiāciju un to panes. Tādējādi apstaroti tiks visi, kam būs darīšana ar Čornobiļā pabijušo kara tehniku. "Krievi nes nāvi visiem - ukraiņus nogalina ar bumbām, savējos ar radiāciju no AES," uzsvēris Haluščenko.
Pilsēta kļuvusi par drupām un elli, norāda Mariupoles mērs
Krievijas karaspēka aplenktā Mariupole kļuvusi par drupām un elli, un, lai iztēlotos tur notiekošo, šokējošie skati no nesen atbrīvotās Bučas "jāpareizina ar simtu", intervijā Lietuvas sabiedriskajai televīzijai sacījis Mariupoles mērs Vadims Boičenko.
"Tā ir elle, ko mierīgajā, europeiskajā Mariupolē izraisījis Krievijas karaspēks. Vispirms viņi mūs aplenca un tad sāka iznīcināt svarīgos infrastruktūras objektus, apšaudīja noliktavas ar pārtikas un labības krājumiem. Iznīcināja arī tos centrus, kur gatavojām produktus patvertnēm," viņš stāstījis.
"Krievijas lidmašīnas uz Mariupoli lidoja kā uz darbu, bombardēja pilsētu ik pa pusstundai. Šie noziegumi savā cinismā pārspēj saprašanu, cilvēciskās morāles normas. Bumbas tika nomestas uz Mariupoles dzemdību namu, Drāmas teātri. Tur lieliem burtiem bija rakstīts "bērni". To fiksējušas starptautiskās organizācijas, un ir skaidrs, ka tas ir kara noziegums. Pēdējais noziegums notika marta beigās, kad viņi apšaudīja mūsu slimnīcu, nogalinot aptuveni 50 cilvēkus, un tādu noziegumu ir daudz," norādījis mērs, piebilstot, ka pilsētā tā vai citādi iznīcināti 90% infrastruktūras, turklāt 60% sagrauti tiešā tēmējumā.
Krievijas armijas bombardēšanā Černihivā nogalināti aptuveni 700 cilvēki
Krievijas armijas veiktajā bombardēšanā un apšaudēs Černihivā nogalināti aptuveni 700 cilvēki, no kuriem 70 nav iespējams identificēt, piektdien paziņojis pilsētas galva Vladislavs Atrošenko.
"Es varu nosaukt aptuvenu skaitli - tie ir 700 cilvēki," paziņoja pilsētas mērs, norādot, ka šajā skaitlī ietvertas gan militārpersonas, gan civiliedzīvotāji.
"Turklāt ir 70 neatpazīti līķi, kurus mēs nevaram identificēt," sacīja mērs.
Atrošenko norādīja, ka vēl aptuveni 40 cilvēki ir pazuduši. Viņš stāstīja, ka gadījumā, ja cilvēki atradušies 40 līdz 50 metru rādiusā no aviācijas bumbas sprādziena epicentra, tie vienkārši pārvērtušies pelnos.
Pēc Atrošenko rīcībā esošās informācijas Černihivā palikuši 80 līdz 95 tūkstoši pilsoņu. Pirms kara pilsētā dzīvoja 285 līdz 290 tūkstoši cilvēku.
Ukrainā kopš kara sākuma nogalināti 169 bērni
Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti 169 bērni un vēl vairāk nekā 306 guvuši dažādus ievainojumus, paziņojusi Ukrainas ģenerālprokuratūra.
Ģenerālprokuratūras paziņojumā vietnē "Telegram" noradīts, ka sešās kara nedēļās Krievijas uzbrukumos cietuši vairāk nekā 475 bērni, no kuriem 169 nogalināti un vairāk nekā 306 ievainoti.
Visvairāk bērnu Krievijas karavīru darbības rezultātā nogalināti un ievainoti Kijivas apgabalā - 88, Doneckas apgabalā - 81, Harkivas apgabalā - 75, Černihivas apgabalā - 50, Mikolajivas apgabalā - 40, Luhanskas apgabalā - 35, Hersonas apgabalā - 29, Zaporižjas apgabalā - 22, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā - 15.
Atbrīvots Sumu apgabals
Par visas apgabala teritorijas atbrīvošanu paziņoja Sumu apgabala militārās administrācijas vadītājs Dmitro Živickis.
Viņš atzīmēja, ka ir dzirdami sprādzieni, jo glābēji un sapieri strādā, padarot nekaitīgu Krievijas karaspēka atstāto munīciju.
Apgabala teritorija nav droša, jo tajā ir ļoti daudz mīnētu un nepārbaudītu zemesgabalu.
Živickis ieteica nepiestāt ceļmalās, neizmantot meža ceļus un netuvoties iznīcinātai militārajai tehnikai vai vietām, kur bija stāvējis Krievijas karaspēks.
ES pārstāvniecība Ukrainā atsāks darbu Kijivā
Eiropas Savienības (ES) diplomātiskā pārstāvniecība Kijivā piektdien atsāks darbu, vilcienā pa ceļam uz Ukrainas galvaspilsētu paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstākais pārstāvis Žuzeps Borels.
Borels un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, kā arī ES delegācijas Ukrainā vadītājs Mati Māzikass ar vilcienu no Polijas dodas uz Kijivu.
Gaidāms, ka Igaunijas diplomāts Māzikass ar nelielu komandu atsāks darbu Kijivā. ES pārstāvniecība no Kijivas pilnībā tika evakuēta dienu pēc tam, kad Krievija 24.februārī sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā.
Borels arī paziņoja, ka ES sniegs 7,5 miljonu eiro atbalstu Ukrainas sāktajai izmeklēšanai par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas piepilsētā Bučā un citviet.
Tāpat Borels pauda pārliecību ka ES dalībvalstis drīzumā vienosies par viņa ierosinājumu atvēlēt vēl 500 miljonus eiro Ukrainas bruņoto spēku atbalstam, tādējādi palielinot Ukrainai atvēlēto finansējumu līdz 1,5 miljardiem eiro.
Lielbritānijas izlūkinformācija: Krievijas karaspēks pilnībā atkāpies no Ukrainas ziemeļiem, pārgrupējas ofensīvai austrumos
Latest Defence Intelligence update on the situation in Ukraine - 8 April 2022
— Ministry of Defence 🇬🇧 (@DefenceHQ) April 8, 2022
Find out more about the UK government's response: https://t.co/lrfW1pqwQe
🇺🇦 #StandWithUkraine 🇺🇦 pic.twitter.com/WPHtWTQEnp
Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas publicētie izlūkošanas dati liecina, ka Krievijas karaspēks pilnībā atkāpies no Ukrainas ziemeļiem un atgriezies Baltkrievijas vai Krievijas teritorijā. Vismaz daļa no šiem spēkiem tiks tālāk nosūtīta uz Ukrainas austrumiem, lai cīnītos Donbasā. Krievijas spēku pārgrupēšana no Ukrainas ziemeļiem uz austrumiem prasīs ne mazāk par nedēļu.
Krievija turpina apšaudīt pilsētas Ukrainas austrumos un dienvidos. Krievijas spēkiem no stratēģiski svarīgās Izjumas pilsētas, kas atrodas to kontrolē, izdevies pavirzīties tālāk uz dienvidiem.
Zelenskis: Borodjankā ir vairāk Krievijas okupantu upuru nekā Bučā
Kijivas apgabala Borodjankas ciematā ir vēl vairāk Krievijas okupantu upuru nekā Bučas pilsētā, savā videouzrunā ceturtdienas vakarā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Vēl ir sākušies gruvešu pārmeklēšanas darbi Borodjankā. Tur ir daudz briesmīgāk nekā citās no okupantiem atbrīvotajās Kijivas apgabala pilsētās. Ir vēl vairāk Krievijas okupantu upuru. Bet kas notiks, kad pasaule uzzinās visu patiesību par to, ko Krievijas karavīri izdarīja Mariupolē? Tur gandrīz katrā ielā ir tas, ko pasaule ieraudzīja Bučā un citās Kijivas apgabala pilsētās pēc Krievijas karaspēka aiziešanas. Tāda pati nežēlība. Tikpat briesmīgi noziegumi," sacīja Zelenskis.
Ceturtdien Borodjankā tika atrasti 26 civiliedzīvotāju līķi.
"Visvairāk sagrautā Kijivas apgabala pilsēta - [Krievijas karaspēks] uz to raidīja nevadāmas 250 kilogramu fugasa aviobumbas, reaktīvās zalvju uguns sistēmas "Uragan" un "Smerč". Krievijas Federācijas kara noziegumu pierādījumi šeit ir uz katra soļa: pie aptiekas ir aizliegtā kasešu bumba, ceļa malā ir sadegusi "Smerč" lādiņu transporta mašīna, bet pie tās - raķete, kas lido līdz 90 kilometru attālumā un nes nāvi un drupas," atzīmēja Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova.
Viņa atzina, ka pašlaik ir grūti paredzēt, cik liels izrādīsies civilo upuru skaits.
PVO: Krievija uzbrūk Ukrainas slimnīcām un medicīniskajam transportam
Kopš 24.februāra, kad sākās Krievijas pilna apjoma iebrukums Ukrainā, ir notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpei, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51, ceturtdien paziņoja Pasaules Veselības organizācija (PVO).
No PVO apstiprinātajiem 103 uzbrukumiem 89 skāra veselības aprūpes iestādes, bet 13 skāra transportu, ieskaitot ātrās palīdzības mašīnas.
"Mēs esam sašutuši par to, ka uzbrukumi veselības aprūpei turpinās. Uzbrukumi veselības aprūpei ir starptautisko humāno tiesību pārkāpums," preses konferencē sacīja PVO ģenerāldirektors Tedross Adanoms Gebrejesuss.
"Miers ir vienīgais ceļš uz priekšu. Es atkal aicinu Krievijas Federāciju apturēt karu," teica PVO vadītājs.
"Tā ir tiešām skumja ironija, ka mēs reģistrējam šo simbolisko robežu - vairāk nekā 100 uzbrukumu veselībai Ukrainā - Pasaules Veselības dienā," atzīmēja PVO Eiropas reģionālais direktors Hanss Anrī Klūge, kurš ceturtdien apmeklēja Ļvivas pilsētu Ukrainas rietumos.
Vairāki mediji apstiprina, ka video, kurā Ukrainas karavīri šauj uz Krievijas karagūstekņiem, ir autentisks
Sociālajos tīklos izplatījies video, kurā karavīri ar ziliem rokas apsējiem, kādus valkā Ukrainas spēki, šauj uz karagūstekņiem ar baltiem apsējiem, kādus nēsā Krievijas karavīri.
Laikraksts "The New York Times" un raidorganizācija BBC apstiprinājuši, ka video uzņemts uz ziemeļiem no Dmitrivkas ciema, apmēram desmit kilometru attālumā no Bučas, kur pagājušonedēļ pēc Krievijas karaspēka steidzīgās aiziešanas tika atrasti vairāki simti mierīgo iedzīvotāju līķu.
Kā vēsta "The New York Times", video uzņemts pēc Ukrainas karavīru uzbrukuma Krievijas spēku kolonnai 30.martā vai ap šo datumu, tātad laikā, kad Krievijas karaspēks pēc ilgām un smagām kaujām atkāpās no pilsētām uz rietumiem no Kijivas.
Ukrainas ziņu aģentūra, kas ziņoja par Krievijas kolonnas likvidēšanu 30.martā, rakstīja, ka to paveicis "Gruzijas leģions" - gruzīnu brīvprātīgie, kuri Ukrainas pusē cīnās kopš 2014.gada.
Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs pēc video nonākšanas atklātībā norādīja, ka tad, ja video izrādīsies autentisks, notikušais tiks izmeklēts.
ES ieroču piegādēm Ukrainai plāno atvēlēt vēl 500 miljonus eiro
Eiropadomes prezidents Šarls Mišels ceturtdien atbalstīja priekšlikumu Eiropas Savienībai (ES) piešķirt vēl 500 miljonus eiro, kas paredzēti ieroču piegādēm Ukrainai.
"Kad [šis priekšlikums] tiks ātri apstiprināts, tas palielinās līdz 1,5 miljardiem eiro ES atbalstu, kas jau sniegts militāra aprīkojuma iegādei Ukrainai," tviterī paziņoja Mišels.
Līdzekļi tiek piešķirti no 5 miljardu eiro lielā Eiropas miera fonda, kuru ir izveidojušas ES dalībvalstis.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba ceturtdien NATO sanāksmē Briselē sacīja, ka viņš gaida, ka NATO valstis nosūtīs Ukrainai nepieciešamos ieročus. Viņš uzstāja, ka tām ir jārīkojas ātri, jo Krievija gatavo jaunu ofensīvu.
"Vai nu jūs mums palīdzat tagad - un es runāju par dienām, nevis nedēļām -, vai jūsu palīdzība pienāks pārāk vēlu un daudzi cilvēki mirs, daudzi civiliedzīvotāji zaudēs savas mājas, daudzi ciemi tiks iznīcināti. Tieši tāpēc, ka šī palīdzība pienākusi pārāk vēlu," sacīja Kuleba pēc tikšanās ar NATO valstu ārlietu ministriem Briselē.
Foto: Krievija apšaudījusi Kramatorskas dzelzceļa staciju (Nepatīkami kadri!)